TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir ātrās muskuļu šķiedras?

Īsā atbilde

Ātrās muskuļu šķiedras jeb II tipa šķiedras ir skeleta muskuļa šūnas, kas saraujas strauji un ar lielu spēku, bet ātri nogurst. No lēnajām I tipa šķiedrām tās atšķiras ar miozīna paveidu, ar to, no kurienes ņem enerģiju, un ar izturību, un katram cilvēkam muskuļos ir abu veidu šķiedras, tikai atšķirīgās proporcijās.

Skeleta muskulis sastāv no kūlīšos sakārtotām muskuļšķiedrām. Katra šķiedra ir gara, daudzkodolu šūna, kuras iekšpusi aizpilda miofibrillas, bet tās savukārt ir sadalītas sarkomēros, kur savstarpēji iebīdās aktīna un miozīna pavedieni. Saraušanās ir tieši šī iebīdīšanās: miozīna galviņa pieķeras aktīnam, pagriežas, šķeļ ATF un atlaižas, un tā atkal no jauna. Ātro šķiedru miozīns šo ciklu veic ievērojami ātrāk nekā lēno šķiedru miozīns, un tieši tas ir atšķirības pamatā.

Otrā atšķirība ir kalcija apsaimniekošana. Ātrajās šķiedrās sarkoplazmatiskais tīkls, kas kalciju izlaiž un savāc atpakaļ, ir izvērstāks un strādā straujāk, tāpēc viena raustīšanās sākas un beidzas īsākā laikā. Trešā atšķirība ir degviela. Lēnās šķiedras ir pilnas ar mitohondrijiem, mioglobīnu un kapilāriem un enerģiju iegūst ar skābekli, tāpēc tās var strādāt stundām. Ātrās paļaujas uz kreatīnfosfātu un cukura šķelšanu bez skābekļa, kas dod enerģiju zibenīgi, bet īsu brīdi, un atstāj skābus vielmaiņas produktus.

Cilvēka muskuļos izšķir trīs galvenos tipus: I tipa lēnās, IIa tipa ātrās, kuras prot strādāt gan ar skābekli, gan bez tā, un IIx tipa ātrās, kuras ir visstraujākās un visātrāk nogurst. Bieži minētās IIb tipa šķiedras cilvēkam praktiski nav sastopamas; tās apraksta grauzējiem, un vecākā literatūrā šis apzīmējums pārgāja arī uz cilvēka muskuli kļūdas pēc.

Svarīgi ir tas, ka šķiedra tipu neizvēlas pati. Katru muskuļšķiedru vada motoriskais neirons, un visas vienam neironam pakļautās šķiedras, tā saucamā motorā vienība, ir viena tipa. Tieši nerva impulsu raksturs nosaka, par kādu šķiedra kļūst. Tāpēc muskuļa sastāvs ir cieši saistīts ar to, kā nervu sistēma šo muskuli lieto.

Kāpēc lēnas, vieglas atkārtošanas ātrās šķiedras neaizsniedz

Motorās vienības ieslēdzas noteiktā secībā pēc izmēra: vispirms mazās, lēnās, tad arvien lielākas, un ātrās pievienojas tikai tad, kad vajadzīgais spēks vai kustības ātrums kļūst liels. Tas ir gudri, jo ikdienas kustībām pietiek ar ekonomiskajām šķiedrām, un rezerve paliek neizmantota.

No tā izriet ļoti praktisks secinājums: staigāšana un ilgstošs darbs ar mazu slodzi ātrās šķiedras gandrīz neiesaista. Lai tās vispār nonāktu darbā, slodzei jābūt vai nu smagai, vai arī kustībai ļoti straujai, piemēram, lēcienam, spurtam vai piecelšanās mēģinājumam bez roku palīdzības. Tas izskaidro, kāpēc cilvēks, kurš daudz staigā, tomēr var nespēt ātri noreaģēt vai piecelties no zema krēsla.

Ko tas nozīmē novecojot

Ar gadiem muskuļu masa sarūk nevienmērīgi. Vairāk un agrāk zūd tieši II tipa šķiedras, tādēļ pirmais, kas pasliktinās, nav izturība, bet spēja radīt spēku ātri. Praksē tas izpaužas kā grūtības piecelties no dziļa krēsla, kāpt pa kāpnēm un, pats svarīgākais, paklupšanas brīdī laikus izmest kāju uz priekšu.

Tieši tāpēc līdzsvara zaudēšana gados vecākiem cilvēkiem tik bieži beidzas ar kritienu: reakcijai vajadzīgais spēks ir jāizdod desmitdaļsekundēs, un šo darbu var izdarīt vienīgi ātrās šķiedras. Spēka treniņš pret pretestību ir vienīgais veids, kā šo rezervi uzturēt, un to var pielāgot jebkuram vecumam, bet ar hronisku slimību esamību vingrojumu izvēle jāsaskaņo ar ārstu vai fizioterapeitu.

Pie ārsta jādodas, ja muskuļu vājums parādās salīdzinoši strauji, ja tas ir izteikti nevienmērīgs, piemēram, vienā pusē, ja pievienojas dubultošanās acīs, rīšanas grūtības vai elpas trūkums. Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja pēc neierasti smagas slodzes muskuļi kļūst ļoti sāpīgi un pietūkuši un urīns kļūst tumšs kā tēja, jo tā var izpausties muskuļaudu sabrukums, kas apdraud nieres.

Kā atšķirt un ko par to melo

Vienkāršākā atmiņas zīme ir virtuvē. Vistas kāju gaļa ir tumša, jo staigāšanai domātajos muskuļos ir daudz lēno šķiedru ar mioglobīnu un asinsvadiem, bet krūtiņas gaļa ir bāla, jo tajā dominē ātrās šķiedras, kas paredzētas īsam, spējam spārnu vēzienam. Tā pati loģika darbojas arī cilvēka muskuļos.

Divi izplatīti maldi. Pirmais: ka ātrās šķiedras ir tikai sportistiem. Tās ir visiem, un tās izmanto ikviens, kurš steidzas pāri ielai vai noķer krītošu glāzi. Otrais: ka ar treniņu šķiedru tipu var pilnībā pārtaisīt. Zināms ir tas, ka treniņš maina šķiedru izmēru, izturību un attiecību starp abiem ātro šķiedru paveidiem, bet apgalvojums, ka ātro šķiedru var pārvērst par lēno vai otrādi pēc pasūtījuma, ir pārspīlējums. Cilvēku iedzimtās proporcijas atšķiras, un tās nosaka, kāds sporta veids kuram padodas vieglāk, bet nenosaka, vai treniņš ir vērtīgs.

Avoti