Mokšas jogas nodarbības pēc teorijas, nodoma un prakses ir līdzīgas daudzām citām jogas šķirnēm. Tāpat kā citos jogas veidos, mokša joga uzsver prāta nomierināšanu, pabeidzot pozu komplektus, kas izaicina, nomierina un stiprina ķermeni. Galvenie mokša jogas aspekti, kas to atšķir no citiem veidiem, ir tādi, ka visās nodarbībās tiek ievērota viena un tā pati vispārīgā elementu secība, un nodarbības notiek telpās, kas ir uzkarsētas līdz temperatūrai, kas pārsniedz normālo.
Lielākajai daļai jogas nodarbību veidu tiek ievērota noteikta struktūra, kas nodrošina nepārtrauktību, vienlaikus ļaujot atsevišķiem instruktoriem nedaudz modificēt dažus elementus; mokša joga neatšķiras. Mokšas nodarbība gan sākas, gan beidzas ar atpūtas pozu, ko sauc par savasanu, kurā dalībnieki guļ uz muguras ar plaukstām uz augšu. Parasti mokšas nodarbībās šis relaksācijas segments tiek apvienots ar citu noteicošo prakses iezīmi, kurā pasniedzējs nosaka nodarbības nodomu vai mērķi.
Visticamāk, ka vislielākās atšķirības starp mokša jogas nodarbībām, ko pasniedz dažādi instruktori, būs nākamajās divās fāzēs, kas veido pozēšanas pamatu. Katrā mokšas nodarbībā būs virkne stāvošu pozu, kas paredzētas, lai paātrinātu sirdsdarbību, uzlabotu līdzsvaru un palielinātu ķermeņa lejasdaļas muskuļu spēku. Pēc tam nodarbības pāriet uz grīdas darba segmentu, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta ķermeņa augšdaļas un vēdera spēkam, kā arī pozai un mugurkaula izlīdzināšanai. Šajos segmentos izmantotās pozas un secības var atšķirties atkarībā no instruktora, taču visos ir ievēroti vieni un tie paši pamatprincipi.
Līdzīgi kā daudziem citiem jogas veidiem, elpošana, elpas kontrole un meditācija ir svarīgi mokša jogas elementi. Savasanas pozas katras nodarbības sākumā un beigās kalpo kā atgādinājums dalībniekiem, ka viņiem šajā brīdī ir jāsaglabā prāts atslābināts un koncentrēts. Nekustīga gulēšana savasanā arī palielina izpratni par to, kā ir elpot dziļi, vienmērīgi un lēni, un palīdz dalībniekiem atcerēties kontrolēt elpošanu visas sesijas laikā.
Visbeidzot, visizteiktākais mokša jogas elements, iespējams, ir karstums. Šāda veida joga tiek praktizēta telpā, kas ir uzkarsēta līdz temperatūrai, kas pārsniedz normālu. Telpu apsildīšana ir paredzēta, lai veicinātu ķermeņa detoksikāciju ar sviedriem, kā arī palīdz uzturēt muskuļus siltus un vaļīgus visā pozēšanas secībā. Vārds “moksha” ir sanskrita termins “atbrīvošanās”, un tāpēc siltums apvienojumā ar kontrolētu elpošanu un ķermeņa apzināšanos ir paredzēts, lai atslābinātu un atbrīvotu prātu.