Kas ir nervu plātnīte?

Otrās un trešās nedēļas mijā embrijā izveidojas primitīvā svītra, pa kuru šūnas iemigrē uz iekšu un izveido vidējo slāni un hordu. Tieši šī horda ir induktors, tas ir, struktūra, kas kaimiņaudiem pasaka, kas tiem jākļūst.

Signālu mehānisms ir pārsteidzoši vienkāršs: ektodermas šūnas pēc noklusējuma tiektos kļūt par ādu, jo tās pastāvīgi saņem attiecīgas komandas. Hordas rajons izdala vielas, kas šīs komandas neitralizē, un atbrīvotās šūnas sāk attīstīties nervu virzienā.

Plātnīte nav vienveidīga. Jau no paša sākuma tās priekšgals ir platāks nekā aizmugure, un tieši no šī platākā gala veidojas smadzeņu pūslīši. Šauro aizmugurējo daļu sagaida muguras smadzeņu liktenis.

Saaugšana nesākas ne no viena gala, bet no vidus. Pirmā saskare notiek topošā kakla apvidū, un no turienes aizvēršanās virzās gan uz priekšu, gan uz aizmuguri, kā divi rāvējslēdzēji. Kādu laiku abos galos paliek atvērtas atveres, kas aizveras pēdējās.

Tieši šie divi gali ir vājākās vietas. Ja priekšējā atvere neaizveras, smadzenes neizveidojas normāli; ja neaizveras aizmugurējā, rodas mugurkaula šķeltne dažādās izteiktības pakāpēs. Tas izskaidro, kāpēc defekti atrodas tieši augšpusē vai lejasdaļā, nevis vienmērīgi visa muguras garumā.

Vienlaikus ar saaugšanu no plātnītes malām atdalās īpaša šūnu grupa, ko sauc par nervu cekulu. Šīs šūnas ir ievērojamas ar spēju pārvietoties pa visu embriju un kļūt par visdažādākajiem audiem.

• Nervu caurulīte dod galvas un muguras smadzenes un to kanālus.
• Nervu cekula dod perifēro nervu mezglus un nervu apvalku šūnas.
• No cekulas veidojas arī virsnieru serdes šūnas un ādas pigmenta šūnas.
• Daļa sejas un galvaskausa skrimšļa un kaula arī veidojas no cekulas šūnām.
• Virs caurulītes atlikusī ektoderma noslēdzas un kļūst par ādas virskārtu.

Nervu caurulītes veidošanās notiek ļoti īsā laika posmā, un tā prasa precīzu šūnu dalīšanās, kustības un pielipšanas saskaņu. Jebkurš traucējums šajā šaurajā logā atstāj sekas uz visu mūžu, jo vēlāk šis process neatkārtojas.

Būtiski ir arī tas, ka process norisinās agrāk, nekā daudzas sievietes uzzina par grūtniecību. Menstruāciju aizkavēšanās brīdī caurulīte jau bieži ir noslēgusies. Tieši tāpēc visi ieteikumi par folskābi attiecas uz laiku pirms grūtniecības, nevis pēc tās apstiprināšanas.

Risku palielina vairāki apstākļi: nepietiekams folātu daudzums uzturā, atsevišķi pretepilepsijas medikamenti, slikti kontrolēts cukura diabēts, izteikts liekais svars, ilgstoša ķermeņa temperatūras paaugstināšanās agrīnā grūtniecībā, kā arī iepriekšēja grūtniecība ar šādu defektu. Šos jautājumus pārrunā ar ārstu, plānojot grūtniecību.

Smagākā forma ir priekšējā gala neaizvēršanās, kuras rezultātā galvas smadzenes normāli neizveidojas; šāda grūtniecība nav savienojama ar dzīvību pēc dzimšanas. Vieglāka, bet biežāka ir aizmugurējā gala neaizvēršanās, ko sauc par mugurkaula šķeltni.

Mugurkaula šķeltnes izpausmes ir ļoti dažādas. Atklātas formas gadījumā muguras smadzeņu audi vai to apvalki izspiežas caur skriemeļu loku defektu, un bērnam rodas kustību un jušanas traucējumi zem bojājuma līmeņa, bieži arī urīnpūšļa un zarnu darbības traucējumi un šķidruma uzkrāšanās smadzenēs. Slēptā forma var palikt nepamanīta visu mūžu.

Ar šiem bērniem strādā komanda: bērnu neiroķirurgs, neonatologs, bērnu neirologs, urologs, ortopēds un fizioterapeits. Daļā pasaules centru atklātu defektu operē vēl pirms dzimšanas, lai mazinātu nervu audu bojājumu.

Tiklīdz caurulīte ir noslēgusies, tās priekšgals sāk strauji augt un uzpūšas trīs pūslīšos, no kuriem vēlāk rodas priekšsmadzenes, vidussmadzenes un pakaļējās smadzenes. Nākamo nedēļu laikā pirmais un trešais pūslītis sadalās vēl divās daļās, un tā rodas pieci smadzeņu aizmetņi, no kuriem attīstās visas galvenās smadzeņu daļas.

Vienlaikus caurulītes siena sadalās divās gareniskās joslās. Mugurpusē esošā josla kļūst par jušanas šūnu apgabalu, bet vēderpusē esošā par kustību šūnu apgabalu. Šis dalījums saglabājas visu mūžu: arī pieauguša cilvēka muguras smadzenēs jušanas ceļi ieiet mugurpusē, bet kustību šķiedras iziet vēderpusē.

Caurulītes dobums nekur nepazūd. Tas paliek kā savstarpēji savienotu telpu sistēma: smadzeņu kambari galvā un šaurs centrālais kanāls muguras smadzenēs. Tajā cirkulē muguras un galvas smadzeņu šķidrums, un tieši šīs telpas aizsprostojums bērnam rada šķidruma uzkrāšanos smadzenēs.

Galvenā metode ir ultrasonogrāfija. Pirmā trimestra izmeklējumā vērtē galvas struktūru kopumā, bet otrā trimestra detalizētajā izmeklējumā mērķtiecīgi apskata galvaskausa formu, smadzeņu struktūras un mugurkaulu visā garumā. Tieši šajā izmeklējumā atklāj vairumu nopietno defektu.

Papildus izmanto asins analīzes un, ja nepieciešams, augļa magnētisko rezonansi, kas precizē bojājuma apjomu. Ģenētiskās izmeklēšanas metodes palīdz noskaidrot, vai defekts nav daļa no plašāka sindroma.

Ja atradums ir neskaidrs vai smags, sievieti nosūta uz augstāka līmeņa centru, kur izmeklējumu atkārto speciālists. Lēmumus pieņem kopā ar ģimeni pēc konsultācijas ar ģenētiķi un bērnu neiroķirurgu.

1. Plānojot grūtniecību, pārrunāt ar ārstu folskābes lietošanu un lietoto medikamentu drošumu.
2. Uzsākt folskābes lietošanu pirms grūtniecības iestāšanās, kā norādījis ārsts.
3. Agrīni reģistrēties grūtniecības aprūpē un veikt pirmā trimestra izmeklējumu.
4. Veikt otrā trimestra detalizēto augļa anatomijas ultrasonogrāfiju.
5. Neskaidra atraduma gadījumā saņemt konsultāciju augstāka līmeņa centrā.

Visbiežāk to sajauc ar nervu caurulīti. Plātnīte ir plakana loksne, kas pastāv tikai dažas dienas; caurulīte ir nākamais posms, kas jau ir noslēgta caurule. Publikācijās sastopams arī apzīmējums neirālā plātne, kas ir tas pats veidojums.

Otra sajaukšana ir ar nervu cekulu. Cekulas šūnas atdalās no plātnītes malām un nav nervu sistēmas centrālā daļa; tās migrē pa visu ķermeni un veido gan perifēros nervu mezglus, gan pilnīgi nenervu audus, piemēram, ādas pigmenta šūnas.

Trešā sajaukšana ir ar hordu. Horda ir tā, kas dod signālu, bet pati nervu sistēmā nepārvēršas: tās paliekas pieaugušam cilvēkam saglabājas tikai starpskriemeļu disku serdēs.

Pirmā atziņa ir profilakses laika jautājums. Folskābes pievienošana uzturam pēc grūtniecības apstiprināšanas ir novēlota, jo caurulīte tobrīd jau ir noslēgusies. Tieši šī iemesla dēļ daudzās valstīs miltiem pievieno folskābi, lai aizsargātu arī neplānotas grūtniecības.

Otrā atziņa nāk no laboratorijas. Tās pašas signālvielas, kas embrijā ektodermu pārvērš nervu plātnītē, mūsdienās tiek izmantotas šūnu kultūrās, lai no cilmes šūnām iegūtu nervu šūnas. Pētnieki burtiski atkārto trešās nedēļas notikumus traukā, un tā top nervu audu modeļi slimību pētīšanai un zāļu pārbaudei.

Trešā atziņa ir par nervu cekulu. Tās šūnu spēja pārvietoties un pārvērsties dažādos audos ir tik plaša, ka daļa autoru to sauc par ceturto dīgļlapu. Tieši šī īpašība izskaidro, kāpēc dažas iedzimtas slimības vienlaikus skar ādas pigmentu, sirdi, zarnu nervus un sejas kaulus: visiem šiem audiem ir kopīga izcelsme.