Kas ir nervu sakne?

Muguras nervu pāru ir 31, un tie sadalās pa mugurkaula daļām. Numerācija seko skriemeļiem, bet ar vienu svarīgu izņēmumu kakla daļā.

• Kakla daļa: astoņi pāri, lai gan kakla skriemeļu ir septiņi.
• Krūšu daļa: divpadsmit pāri.
• Jostas daļa: pieci pāri.
• Krustu daļa: pieci pāri.
• Astes kauls: viens pāris.
• Kakla daļā nervs iziet virs tāda paša numura skriemeļa, sākot ar krūšu daļu, zem tā.

Augļa attīstības sākumā muguras smadzenes aizņem visu mugurkaula kanālu, taču pēc tam mugurkauls aug garāks straujāk nekā muguras smadzenes. Pieaugušam cilvēkam muguras smadzenes beidzas aptuveni augšējo jostas skriemeļu līmenī.

Tāpēc apakšējo daļu saknes ir spiestas noiet garu ceļu lejup mugurkaula kanālā, pirms tās sasniedz savu izejas atveri. Šis lejup ejošo sakņu kūlis ir zirga aste (cauda equina). Tieši šī anatomija ir iemesls, kāpēc jostas punkciju veic zem muguras smadzeņu beigām: adata tur nonāk starp brīvi peldošām saknēm, kuras tā atstumj, nevis caurdur.

Tā pati anatomija izskaidro arī to, kāpēc viena diska trūce jostas daļā var saspiest nevis tās pašas, bet zemāka līmeņa sakni, un kāpēc plašs saspiedums šajā apvidū var vienlaikus skart daudzas saknes.

Katra sakne apgādā noteiktu ādas joslu un noteiktu muskuļu kopu. Ādas josla ir dermatoms, muskuļu kopa ir miotoms. Tieši tāpēc, kad cilvēks apraksta, kur tieši sāp vai kur ir nejutīgums, neirologs bieži jau var nosaukt saspiestās saknes līmeni pirms attēldiagnostikas.

Pārbaudē vērtē trīs lietas kopā: kur ir jutības traucējums, kurš muskulis ir vājš un kurš cīpslas reflekss ir pavājināts. Katra atsevišķa pazīme var maldināt, bet visas trīs kopā ir diezgan ticama norāde.

Visbiežākais cēlonis ir mehānisks saspiedums. Starpskriemeļu diska trūce izspiežas kanālā vai starpskriemeļu atverē un piespiež sakni. Gados vecākiem cilvēkiem biežāks cēlonis ir deģeneratīvas izmaiņas: kaula izaugumi, locītavu palielināšanās un saišu sabiezēšana, kas sašaurina kanālu un atveres.

Retāki, bet svarīgi cēloņi ir iekaisums, infekcija un audzējs. Jostas roze jeb herpes zoster ir tieši mugurējās saknes mezgla infekcija: vīruss, kas pēc vējbakām paliek mezglā, atkal aktivizējas un rada sāpes un izsitumus tieši viena dermatoma robežās, nepārejot pāri viduslīnijai. Poliradikuloneirīts ir autoimūns sakņu un nervu iekaisums ar strauji augšupejošu vājumu.

Atsevišķa un bīstamākā grupa ir zirga astes saspiedums, kad uzreiz tiek skartas daudzas apakšējās saknes. Tas rada kāju vājumu, nejutīgumu starpenē un sēžamvietā, kā arī urīnpūšļa un zarnu darbības traucējumus. Šis ir neatliekams stāvoklis, kurā izšķirošas ir stundas, un jādodas uz slimnīcu nekavējoties.

• Starpskriemeļu diska trūce vai izspiedums.
• Mugurkaula kanāla un starpskriemeļu atveru sašaurināšanās deģeneratīvu izmaiņu dēļ.
• Skriemeļa lūzums vai nobīde.
• Jostas roze, kas skar mugurējās saknes mezglu.
• Audzējs vai metastāze skriemeļos un kanālā.
• Iekaisīgi un autoimūni sakņu bojājumi.

Radikulopātija ir viens no tiem stāvokļiem, ko cilvēks bieži atpazīst pats, tikai nosauc citādi. Raksturīgs ir sāpju izstarojums pa joslu: no jostas pāri sēžamvietai lejup pa kājas aizmuguri vai no kakla pa roku līdz atsevišķiem pirkstiem. Sāpes parasti ir asas, dedzinošas vai kā strāvas trieciens, un tās pastiprinās, klepojot, šķaudot vai sasprindzinoties.

Pievienoties var nejutīgums, tirpšana un muskuļa vājums. Svarīgi, ka vājums pieder tikai tiem muskuļiem, kurus apgādā konkrētā sakne, nevis visai kājai vai rokai. Lielākā daļa diska trūces izraisītu radikulopātiju mazinās dažu nedēļu laikā bez operācijas, jo pati trūce pakāpeniski sarūk un iekaisums rimst.

Pie ārsta jādodas, ja sāpes ir ļoti stipras, ja tās nemazinās vairākas nedēļas, ja parādās un pieaug muskuļu vājums vai ja vienlaikus ir neizskaidrojams svara zudums, drudzis vai ļaundabīga audzēja anamnēze. Nekavējoties jāsaņem palīdzība, ja parādās urīna aizture vai nesaturēšana un nejutīgums starpenē.

Sākums vienmēr ir izmeklēšana ārsta kabinetā: sāpju izplatības apraksts, jutības pārbaude, spēka pārbaude pa atsevišķiem muskuļiem, refleksi un īpaši izstiepes testi, piemēram, kājas pacelšana guļus, kas kairina saspiestu sakni.

Attēldiagnostikā izvēles metode ir magnētiskā rezonanse, jo tā vienīgā labi parāda disku, sakni un mugurkaula kanāla mīkstos audus. Datortomogrāfija labāk rāda kaulu un noder, ja magnētiskā rezonanse nav iespējama. Parasta rentgenogramma pati par sevi neko par sakni nepasaka, tikai par skriemeļiem un to stāvokli.

Svarīgi zināt, ka attēlā redzamas diska izmaiņas ir ļoti bieža atradne arī cilvēkiem bez jebkādām sūdzībām. Tāpēc izšķirošs ir jautājums, vai atradne atbilst simptomiem. Elektroneiromiogrāfija palīdz nošķirt saknes bojājumu no perifēra nerva bojājuma un novērtēt tā smagumu. Ar radikulopātiju strādā ģimenes ārsts, neirologs, algologs, bet operatīvas ārstēšanas jautājumos neiroķirurgs.

1. Ģimenes ārsts izvērtē sāpju raksturu un izslēdz brīdinošās pazīmes.
2. Neiroloģiskā izmeklēšana nosaka iespējamo saknes līmeni.
3. Ja nav brīdinošu pazīmju, sākumā izvēlas konservatīvu ārstēšanu un novērošanu.
4. Ja sūdzības saglabājas vai pieaug vājums, nozīmē magnētisko rezonansi.
5. Elektroneiromiogrāfija precizē bojājuma vietu un pakāpi neskaidros gadījumos.
6. Neiroķirurgs izvērtē operācijas nepieciešamību, ņemot vērā gan attēlu, gan simptomus.

Pirmkārt, ar perifēro neiropātiju. Tajā jutības traucējums parasti ir simetrisks un izvietots kā zeķes vai cimdi, nevis pa joslu, un biežākais cēlonis ir cukura diabēts. Otrkārt, ar pinuma bojājumu, kurā simptomi neatbilst vienai saknei, bet aptver vairākas.

Treškārt, ar gūžas locītavas slimību. Gūžas artroze bieži dod sāpes cirksnī un augšstilba priekšpusē, kas izstaro līdz celim, bet nekad neiet zem tā un nedod nejutīgumu. Ceturtkārt, ar asinsvadu slimību kājās, kurā sāpes parādās, ejot noteiktu attālumu, un pāriet, vienkārši apstājoties, kamēr sašaurināta kanāla gadījumā cilvēkam parasti jāsaliecas uz priekšu, lai atvieglojums iestātos.

Saknes sāpes nav tikai mehāniska saspieduma jautājums. Diska iekšējais saturs, nonākot saskarē ar sakni, izraisa ķīmisku iekaisuma reakciju, un tieši iekaisusi sakne kļūst sāpīga pat pie neliela pieskāriena. Tas izskaidro divas ikdienā mulsinošas parādības: liela trūce var nesāpēt vispār, bet maza var būt ļoti sāpīga, un sāpes bieži rimst krietni agrāk, nekā trūce attēlā ir sarukusi.

Otra mazāk zināma lieta ir dermatomu pārklāšanās. Blakus esošie dermatomi cits citu pārklāj, tāpēc vienas saknes bojājums reti dod pilnīgu jutības zudumu; biežāk tā ir tikai pavājināta jutība. Pilnīgs jutības zudums norobežotā joslā drīzāk liecina, ka skartas vairākas saknes vai pats nervs.