Kas ir smadzeņu stumbra kodoli?

Rīšana ir labs piemērs. To sāk apzināta kustība ar mēli, bet tālāk pārņem iegareno smadzeņu rīšanas centrs, kas precīzā secībā slēdz elpceļus, paceļ balseni un virza kumosu barības vadā. Tikpat automātiski notiek klepus, šķaudīšana, vemšana un balss saišu aizvēršanās.

Tur pat atrodas garšas un iekšējo orgānu jutības kodols, kas saņem ziņas no mēles, rīkles, plaušām, sirds un asinsvadu spiediena receptoriem. Tāpēc slikta dūša, asinsspiediena krišana pieceļoties un pat ģībonis ir procesi, kas noris šajā nelielajā audu tilpumā.

Stumbra bojājumam ir raksturīga pazīme, ko sauc par krusteniskajiem simptomiem: vienā pusē cieš galvaskausa nervs, piemēram, rodas dubultošanās, sejas nejutīgums vai sejas puses vājums, bet pretējā pusē roka un kāja. Iemesls ir tas, ka garie kustību un jutības ceļi krusto viduslīniju zemāk nekā attiecīgā nerva izeja.

Citas stumbra pazīmes ir neskaidra, plūstoša runa, rīšanas traucējumi ar aizrīšanos, stiprs reibonis ar nestabilitāti, dubultošanās, žagas, kas nepāriet, plakstiņa noslīdēšana un zīlīšu nevienādība.

Ar šiem stāvokļiem nodarbojas neirologs. Ja šādas pazīmes rodas pēkšņi, jāzvana neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai uzreiz: pēkšņs reibonis ar dubultošanos, aizrīšanos un runas traucējumiem var būt insults smadzeņu stumbrā, un šeit laiks ir kritisks.

Tā ir visbiežākā terminu jaukšana. Kodols šajā nozīmē ir neironu ķermeņu sakopojums centrālajā nervu sistēmā, savukārt ganglijs ir tāds pats sakopojums ārpus tās, piemēram, mugurkaula saknīšu mezgli vai simpātiskā stumbra mezgli. Vārds „kodols" šeit nenozīmē šūnas kodolu.

Otra jaukšana ir starp galvaskausa nervu un tā kodolu. Nervs ir vads, kas iziet no galvaskausa un dodas uz muskuli vai gļotādu; kodols ir šūnu grupa stumbrā, no kuras tas sākas vai kurā tas beidzas. Sejas vājums var rasties abos gadījumos, bet ar atšķirīgu ainu: kodola vai augstāka līmeņa bojājumā piere parasti darbojas, nerva bojājumā seja nekustas visā pusē, ieskaitot pieri.

Vēl jāatceras, ka ožas un redzes nervi stumbrā nesākas vispār; tie ir smadzeņu izaugumi, un to kodolu stumbrā nav.

Stumbrs ir šaurs posms, caur kuru iet praktiski visi ceļi starp smadzenēm un pārējo ķermeni, un tajā vienkopus saspiesti desmit galvaskausa nervu kodoli un dzīvības centri. Tāpēc bojājums, kas lielajās smadzenēs paliktu gandrīz nepamanīts, šeit var atņemt spēju elpot vai runāt.

Šī blīvuma galējā izpausme ir stāvoklis, kad bojājums pārtrauc visus lejupejošos kustību ceļus, bet neskar modrību uzturošos kodolus. Cilvēks ir pilnīgi pie samaņas, visu dzird un saprot, bet nespēj pakustināt neko, izņemot acis. Tas skaidri parāda, ka apziņa mīt nevis stumbrā, bet garozā, kamēr stumbrs nosaka, vai apziņa vispār ir ieslēgta.