TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir uncus jeb deniņu daivas āķis?

Īsā atbilde

Uncus ir neliels āķveidīgi atliekts smadzeņu garozas izcilnis deniņu daivas iekšējās malas priekšējā galā, tur, kur beidzas parahipokampālā vītne (gyrus parahippocampalis). Tas pieder ožas garozai un limbiskajai sistēmai, tāpēc piedalās smaržu atpazīšanā un smaržu saistīšanā ar emocijām un atmiņu. Klīniski tas ir svarīgs tāpēc, ka atrodas tieši pie smadzeņu stumbra.

Lai uncus atrastu, smadzenes jāskatās nevis no ārpuses, bet no iekšpuses vai no apakšas. Deniņu daivas iekšējā malā stiepjas parahipokampālā vītne, un tās priekšējais gals nevis vienkārši beidzas, bet atliecas uz iekšu un atpakaļ kā āķis. Šis āķis arī ir uncus, un tieši no tā nāk nosaukums: latīņu uncus nozīmē āķi. Zem tā garozas dziļumā guļ mandeļveida kodols (corpus amygdaloideum), bet aiz tā sākas hipokampa galva.

Uncus nav baltā viela, kā mēdz kļūdaini rakstīt, bet garoza, proti, pelēkā viela. Turklāt tā ir seno smadzeņu garoza ar mazāku slāņu skaitu nekā jaunajai garozai uz smadzeņu virsmas. Uncus rajonā atrodas ožas garozas galvenā daļa, ko sauc par bumbierveida garozu, un tai blakus entorinālās garozas priekšējā daļa, kas ir hipokampa galvenie ieejas vārti.

Ožas ceļš līdz šejienei ir neparasti īss. Deguna dobuma augšdaļā gļotādā esošo ožas šūnu izaugumi iet caur sietkaula plānajām atverēm un beidzas ožas bumbulī (bulbus olfactorius), kas guļ zem pieres daivas. No tā ožas trakts nes signālu atpakaļ un uz sāniem, tieši uz uncus un mandeļveida kodolu. Tieši šeit ir tas, ko vispārīgas shēmas nepasaka: oža ir vienīgā maņa, kas savā galvenajā ceļā neiet caur talāmu. Visas pārējās maņas talāmā tiek pārslēgtas, pirms sasniedz garozu, bet smarža nonāk garozā uzreiz.

No šīs anatomijas izriet ikdienā labi pazīstama parādība. Ožas signāls gandrīz uzreiz nokļūst mandeļveida kodolā, kas dod emocionālo nokrāsu, un entorinālajā garozā, no kuras ceļš ved uz hipokampu, kas veido atmiņas. Tāpēc smarža spēj pēkšņi un ļoti spilgti izsaukt atmiņu ar visu tās emocionālo fonu, kamēr fotogrāfija to dara daudz vājāk. Tā nav poētiska pārspīlēšana, bet īsā ceļa sekas.

Kāpēc neiroķirurgi zina uncus no galvas

Uncus atrodas uz ļoti nepatīkamas robežas. Tieši blakus tam ir smadzeņu apvalka izveidota atvere, caur kuru iet smadzeņu stumbrs, un turpat iet acs kustību nervs un viena no lielajām smadzeņu artērijām. Ja deniņu daivā vai virs tās aug audzējs, sakrājas asinis pēc galvas traumas vai attīstās plaša tūska, spiediens spiež deniņu daivu uz iekšu, un pirmais, kas šajā spraugā iekļūst, ir uncus.

Šo notikumu sauc par unkālo herniāciju, un tas ir dzīvībai bīstams. Raksturīgākā agrīnā pazīme ir viena acs zīlīte, kas kļūst plaša un pārstāj reaģēt uz gaismu, jo saspiests tiek acs kustību nervs. Tālāk pievienojas pieaugoša miegainība un apziņas traucējumi, vemšana un vājums ķermeņa pusē. Ja pēc galvas traumas, arī pēc dažām stundām vai dienām, pieaug galvassāpes, parādās atkārtota vemšana, neparasta miegainība, apjukums vai viena plaša zīlīte, jāzvana 113 nekavējoties. Ar šiem stāvokļiem nodarbojas neiroķirurgs un neirologs.

Smaržas, kuru nav

Otra klīniskā seja ir daudz mierīgāka. Deniņu daivas epilepsijā uzbudinājums var sākties tieši ožas garozā, un tad lēkme sākas ar smaržu, kuras nav: bieži nepatīkamu, degošu, metālisku vai grūti aprakstāmu. Šādas īsas epizodes sauc par unkālajām krīzēm, un tās mēdz pavadīt sajūta, ka tas jau ir bijis, īss apjukums vai celšanās sajūta vēdera augšdaļā.

Svarīgi tās nesajaukt ar biežāko ožas traucējumu cēloni. Ja oža pavājinās vai pazūd, iemesls parasti ir deguna līmenī, proti, iesnas, polipi, hronisks deguna blakusdobumu iekaisums vai vīrusinfekcijas sekas, vai arī galvas trauma, kas pārrāvusi ožas šķiedras sietkaula atverēs. Fantoma smaka, kas nāk atkārtotās, īsās, stereotipiskās epizodēs, turpretī liek domāt par smadzeņu izcelsmi un ir iemesls vērsties pie neirologa.

Ar to saistīta arī viena no biežākajām sūdzībām, kas skan kā garšas zudums. Lielākā daļa no tā, ko saucam par ēdiena garšu, patiesībā ir smarža, kas no mutes aizmugures paceļas uz deguna dobumu. Mēle atšķir tikai dažas pamatgaršas. Tāpēc cilvēks, kurš zaudējis ožu, saka, ka ēdiens „zaudējis garšu“, lai gan garšas kārpiņas ir pilnīgā kārtībā.

Trīs lietas ar gandrīz vienu nosaukumu

Uncus mēdz jaukt ar hipokampu. Uncus ir āķveida garozas izcilnis uz deniņu daivas virsmas, ko var redzēt, smadzenes apskatot no apakšas; hipokamps ir dziļāk ierullēta struktūra sānu kambara deniņu raga sienā. Tie atrodas blakus un sadarbojas, bet tā nav viena un tā pati struktūra. Tāpat uncus nav mandeļveida kodols, kas guļ tieši zem tā.

Vēl divi nosaukumi maldina ar līdzību. Āķveida kūlītis (fasciculus uncinatus) ir baltās vielas ceļš, kas savieno pieres daivas apakšējo daļu ar deniņu daivas priekšgalu; tam ir līdzīgs nosaukums un tas iet turpat garām, bet tā ir vadu sistēma, nevis garoza. Un kakla skriemeļiem ir savi āķveida izaugumi uz skriemeļa ķermeņa malām, kuriem ar smadzenēm nav nekāda sakara. Ja tekstā nav skaidrs konteksts, vārds vien neizšķir, par ko ir runa.

Avoti