TJG Online
Finanses un investīcijas

Kā top Latvijas piemiņas un kolekcijas monētas?

Īsā atbilde

Latvijas piemiņas un kolekcijas monētas izdod Latvijas Banka: tā apstiprina gada monētu programmu, rīko mākslinieku konkursus un pasūta kalšanu. Apgrozības divu eiro piemiņas monēta ir īsts maksāšanas līdzeklis, bet kolekcijas monēta praksē ir kolekcijas priekšmets.

Monēta sākas ar tematu. Latvijas Banka apstiprina gada monētu programmu, kurā parasti ir gan valsts vēsturei un kultūrai veltītas tēmas, gan apaļas gadskārtas. Pēc tam notiek mākslinieku konkurss vai uzaicinājums, žūrija izvērtē skices, un izraudzītais mākslinieks kopā ar kalēju izstrādā reljefu. Tieši šajā posmā izšķiras, vai monēta būs saprotama arī pēc divdesmit gadiem vai paliks par sava gada dizaina paraugu.

Tālāk seko kalšana. Latvijā monētu kaltuves nav, tāpēc Latvijas Banka kalšanu iepērk publiskā iepirkumā, un darbu veic kāda no Eiropas kaltuvēm. Banka nosaka tirāžu, metālu, kvalitāti un iepakojumu. Kolekcijas monētas parasti kaļ augstākā kvalitātē, ar spoguļvirsmu un matētu reljefu, un tieši tāpēc tās nedrīkst aiztikt ar kailiem pirkstiem: pirkstu nospiedums uz spoguļlaukuma ir neatgriezenisks.

Svarīgi saprast atšķirību starp diviem monētu veidiem. Divu eiro apgrozības piemiņas monēta ir parasta divu eiro monēta ar citu nacionālo pusi, tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis visā eirozonā, un to var saņemt veikalā kā atlikumu. Kolekcijas monēta, kas kalta sudrabā vai zeltā, ir likumīgs maksāšanas līdzeklis tikai Latvijā un par savu nominālvērtību; tās pārdošanas cena ir augstāka, jo tajā ietilpst metāls, darbs un ierobežotā tirāža.

Pirkt kolekcijas monētas var Latvijas Bankas monētu tirdzniecības vietā un tās elektroniskajā veikalā, kā arī pie numismātikas tirgotājiem. Pieprasītām emisijām banka mēdz noteikt ierobežojumu, cik eksemplāru drīkst iegādāties viens pircējs, un pieteikšanās sākums tiek izsludināts iepriekš. Ja emisija ir izpārdota, vienīgā iespēja ir otrreizējais tirgus, kur cena jau ir sarunu jautājums.

Lielākā kolekcionāru kļūda ir pirkšana ar domu, ka monēta noteikti sadārdzināsies. Tirāža, saglabātība un pieprasījums ir trīs dažādas lietas, un lielākā daļa monētu ilgi paliek tuvu sākotnējai cenai. Tāpat nav vērts monētu tīrīt: noslaucīts patīns un skrāpējumi samazina vērtību daudz vairāk nekā dabiski uzkrājies laika nospiedums. Glabājiet oriģinālajā kapsulā un sertifikātu turiet kopā ar monētu, jo bez sertifikāta cena krīt.

Ja plānojat ieguldīt nopietnu summu, atšķiriet kolekcijas monētu no ieguldījumu zelta. Ieguldījumu zeltam ir savs regulējums un atšķirīga nodokļu kārtība, un tā cenu nosaka metāla tirgus, nevis numismātiskais retums. Lielāku darījumu gadījumā ir vērts konsultēties ar nodokļu konsultantu un ar pieredzējušu numismātu, jo viltojumi un pārdozētas cenas otrreizējā tirgū nav retums.

Ko darīt ar bojātu naudu un vecajiem latiem

Bojātas eiro banknotes un monētas nav jāizmet. Latvijas Banka maina bojātu skaidru naudu pret derīgu, ja ir izpildīti noteiktie nosacījumi par saglabājušos daļu; apdegušu vai stipri sabojātu naudu vērtē atsevišķi. Tirgotājam nav pienākuma pieņemt stipri bojātu monētu, bet bankai šāda kārtība ir.

Latu banknotes un monētas Latvijas Banka maina pret eiro bez termiņa ierobežojuma un pēc fiksētā maiņas kursa. Tas attiecas arī uz mājās atrastu vecu latu krājumu, taču jāatceras, ka retas latu piemiņas monētas kolekcionāru tirgū var būt vērtīgākas nekā to nominālvērtība.

Kā pamanīt viltojumu

Apgrozības monētām pārbaudāms svars, magnētiskās īpašības, malas rievojums un uzraksts uz šķautnes, kā arī tas, vai monētas vidusdaļa nav atdalījusies no gredzena. Nokaltas divu eiro piemiņas monētas ar neeksistējošu tēmu vai nepareizu gadskaitli ir tipiska pazīme, ka piedāvājums nav īsts.

Ja rodas aizdomas, ka saņemta viltota nauda, to nedrīkst laist tālāk apgrozībā, jo tas pats par sevi ir sodāms. Naudu nodod bankā vai policijā; naudas zīmju īstumu izvērtē Latvijas Banka. Par viltojumiem izmeklēšanu veic Valsts policija.

Kolekcijas veidošana un mantošana

Kolekciju ir vērts veidot ap kādu ideju, nevis pirkt visu pēc kārtas. Vieni krāj pēc gada, citi pēc tēmas, treši tikai divu eiro apgrozības piemiņas monētas, ko var iegūt arī par nominālvērtību. Tieši pēdējā pieeja ir lētākais veids, kā sākt: šīs monētas nonāk parastā apgrozībā visā eirozonā, un to kataloga aprakstus publicē Eiropas Centrālā banka.

Ja monētas paliek mantojumā, tās ir manta ar vērtību tāpat kā jebkura cita. Mantojuma lietu kārto zvērināts notārs, un lielākas kolekcijas gadījumā ir vērts sagatavot sarakstu ar aprakstiem un sertifikātiem, lai vēlāk nebūtu strīdu. Vērtējumu, ja tāds nepieciešams, sniedz numismātikas speciālisti, nevis banka.

Avoti