Apakšējā dobā vēna (vena cava inferior)

Apakšējā dobā vēna veidojas vēdera dobuma lejasdaļā, kur saplūst abas kopējās gūžas vēnas (venae iliacae communes). Saplūšanas vieta atrodas mugurkaula priekšā, aptuveni ceturtā vai piektā jostas skriemeļa līmenī, nedaudz pa labi no viduslīnijas. Šī novietojuma asimetrija nav nejauša: aorta jau sākotnēji guļ pa kreisi, tāpēc venozais stumbrs veidojas tai blakus, pa labi, un kreisajai kopējai gūžas vēnai nākas šķērsot mugurkaulu zem labās kopējās gūžas artērijas.

No šejienes vēna kāpj augšup retroperitoneālajā telpā, tas ir, aiz vēderplēves, cieši piegulot jostas skriemeļu ķermeņiem un labā psoas muskuļa mediālajai malai. Augšpusē tā ieguļas aknu aizmugurējā virsmā izveidotā gropē, dažkārt pat pilnībā ieaugot aknu audos, un tikai pēc tam šķērso diafragmas cīpslaino centru caur atveri, ko sauc par foramen venae cavae. Krūšu dobumā tās gaita ir ļoti īsa, jo gandrīz uzreiz pēc diafragmas tā ietek labajā priekškambarī.

Diafragmas atveres īpatnība ir tā, ka tā atrodas cīpslainajā, nevis muskuļainajā daļā. Tas nozīmē, ka ieelpā, kad diafragma saraujas, atvere netiek saspiesta, bet gan izplešas, un vēna paliek brīvi caurstaigājama tieši tajā brīdī, kad asinīm visvairāk vajag ieplūst krūšu dobumā. Barības vada atvere, salīdzinājumam, ir muskuļaina un ieelpā tiek saspiesta, jo tās uzdevums ir tieši pretējs.

• Sākums: abu kopējo gūžas vēnu saplūšana zemāko jostas skriemeļu līmenī
• Gaita: retroperitoneāli, pa labi no aortas, gar jostas skriemeļu ķermeņiem
• Attiecības: aiz divpadsmitpirkstu zarnas, aizkuņģa dziedzera galvas un aknu labās daivas
• Izeja: diafragmas cīpslainā centra atvere
• Gals: sirds labā priekškambara apakšējā daļa

Pietekas vēnā ieplūst nevis haotiski, bet noteiktā secībā, kas atspoguļo orgānu embrionālo izcelsmi. Sienas pietekas ir simetriskas un segmentālas, bet iekšējo orgānu pietekas ir izteikti asimetriskas, jo labās un kreisās puses orgāni attīstības gaitā ieņēmuši dažādas vietas.

Praksē svarīgākā asimetrija skar virsnieru un dzimumdziedzeru vēnas. Labās puses vēnas ieplūst tieši dobajā vēnā, bet kreisās puses vēnas vispirms ieplūst kreisajā nieres vēnā. Tieši tāpēc kreisās puses sēklinieka vēnas atteces traucējumi, kas izraisa varikoceli, ir daudz biežāki nekā labajā pusē: kreisā vēna ietek gandrīz taisnā leņķī un tai jāšķērso vieta starp aortu un augšējo apzarņa artēriju.

Atsevišķi jāmin aknu vēnas (venae hepaticae). Tās ir īsas, platas un ieplūst dobajā vēnā pašā pēdējā posmā, tieši zem diafragmas. Tas nozīmē, ka viss asins daudzums, kas iziet cauri aknām, tostarp visas zarnu asinis, kas pirms tam nonākušas vārtu vēnā, atgriežas sirdī tikai pa šo īso segmentu.

• Jostas vēnas (venae lumbales), segmentālas un pārī savienotas
• Labā sēklinieka vai olnīcas vēna, savukārt kreisā ieplūst nieres vēnā
• Abas nieru vēnas (venae renales), no kurām kreisā ir garāka un šķērso aortas priekšu
• Labā virsnieres vēna, savukārt kreisā ieplūst nieres vēnā
• Apakšējās diafragmas vēnas
• Aknu vēnas (venae hepaticae), pēdējās pirms diafragmas

Vēdera attēldiagnostikā apakšējo dobo vēnu visbiežāk sajauc ar aortu, vārtu vēnu vai paplašinātiem limfvadu ceļiem. Atšķirt tās palīdz novietojums, sienas biezums un uzvedība reālā laika izmeklējumā. Aorta ir apaļa, ar biezu pulsējošu sienu un nemaina formu elpojot, bet dobā vēna ir ovāla vai saplacināta, ar plānu sienu, un tās diametrs elpošanas laikā redzami mainās.

Vēl viens bieži sastopams pārpratums ir apakšējās dobās vēnas jaukšana ar vārtu vēnu (vena portae). Abas ir lielas vēnas vēdera dobuma augšdaļā, taču to funkcija ir principiāli atšķirīga: vārtu vēna nes asinis no zarnām uz aknām, tas ir, uz kapilāru tīklu, bet dobā vēna nes asinis no aknām prom, uz sirdi. Vārtu vēnas asinis ir bagātas ar uzsūktajām barības vielām, dobās vēnas asinis vairs nav.

Šī vēna neattīstās kā viena vienota caurule. Augļa attīstības gaitā vēdera dobuma aizmugurējā daļā secīgi parādās un daļēji izzūd vairākas pārī savienotas venozās sistēmas, un galīgā apakšējā dobā vēna tiek salikta no dažādu sistēmu fragmentiem, galvenokārt no labās puses. Tieši šī salikšana pa gabaliem izskaidro, kāpēc tās anatomiskie varianti ir salīdzinoši bieži.

Zināmākie varianti ir kreisās puses dobā vēna, dubulta dobā vēna, kad pastāv abu pušu stumbri, un aknu segmenta trūkums, kad asinis uz sirdi nonāk pa nepāra vēnu. Cilvēkam šie varianti parasti nerada nekādus simptomus, un tos atklāj nejauši, veicot izmeklējumus cita iemesla dēļ. Klīniski tie kļūst svarīgi tad, kad plānota operācija retroperitoneālajā telpā, nieres transplantācija vai vēnu filtra ievietošana, jo ķirurgs sagaida vēnu ierastajā vietā.

Atsevišķi minams tā sauktais retrokavālais urīnvads, kad urīnvads attīstības īpatnību dēļ apiet vēnu no aizmugures. Tas var izraisīt urīna atteces traucējumus un nieres bļodiņas paplašināšanos jaunā vecumā, un to nosaka urologs.

Venozā atgriešanās nav pasīva plūsma pa slīpu cauruli. Spiediena starpība starp perifērajām vēnām un labo priekškambari ir maza, tāpēc palīgmehānismiem ir izšķiroša nozīme. Ieelpā vēdera spiediens pieaug, krūšu spiediens krītas, un asinis tiek pārsūknētas uz augšu. Izelpā šis efekts pavājinās. Tieši tāpēc dziļi elpojošam cilvēkam dobās vēnas diametrs redzami svārstās.

Poza ietekmē to vēl spēcīgāk. Guļot uz muguras, plūsma ir vienmērīga. Piecēloties, hidrostatiskais spiediens kāju vēnās strauji pieaug un daļa asiņu tur uzkrājas, līdz to izspiež kāju muskuļu darbs. Grūtniecības beigu posmā palielinātā dzemde var nospiest dobo vēnu, ja sieviete guļ uz muguras, un rezultātā samazinās asins pieplūde sirdij. Tieši šī iemesla dēļ grūtniecības vēlīnā laikā iesaka gulēt uz sāniem, biežāk uz kreisā.

Vēl viens ikdienišķs piemērs ir Valsalvas manevrs, tas ir, sasprindzināšanās ar aizvērtu balss spraugu. Vēdera un krūšu spiediens vienlaikus pieaug, venozā atgriešanās uz brīdi krītas, un tieši tāpēc spēcīgas sasprindzināšanās laikā daži cilvēki jūt reiboni.

Visbiežākā nopietnā problēma ir tromboze. Parasti tromba veidošanās sākas kājas vai iegurņa dziļajās vēnās un tikai pēc tam izplatās uz dobo vēnu. Pilnīgs aizsprostojums izraisa smagu abpusēju kāju un dzimumorgānu tūsku, vēdera sienas vēnu paplašināšanos un sāpes. Vislielākās briesmas rada tromba fragmenta atraušanās un nonākšana plaušu artērijā, tas ir, plaušu artērijas trombembolija, kas ir dzīvībai bīstama.

Otrs mehānisms ir saspiešana vai ieaugšana no ārpuses. Nieru šūnu karcinomai piemīt izteikta tieksme ieaugt nieres vēnā un pa to tālāk dobajā vēnā, dažkārt pat līdz sirdij. Līdzīgi rīkojas dažas virsnieru un aknu ļaundabīgas audzējs formas. Saspiest vēnu var arī lieli limfmezglu konglomerāti, aortas aneirisma vai grūta dzemde.

Trešais mehānisms ir aknu vēnu līmeņa nosprostojums, kas pazīstams kā Badda un Kiari sindroms. Tad asinīm ir grūti izkļūt no aknām, attīstās aknu palielināšanās, sāpes labajā paribē un šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā.

Pie ārsta nekavējoties jāvēršas, ja pēkšņi uztūkst abas kājas, ja vienas kājas pietūkums pavadīts ar sāpēm ikrā un ādas krāsas maiņu vai ja pievienojas elpas trūkums un sāpes krūtīs. Šos stāvokļus vērtē ģimenes ārsts kopā ar asinsvadu ķirurgu, bet akūtā situācijā neatliekamās palīdzības ārsts.

Sākotnējais un lētākais izmeklējums ir vēdera dobuma ultrasonogrāfija ar Doplera režīmu. Tā ļauj redzēt vēnas diametru, plūsmas virzienu, elpošanas svārstības un dažkārt arī trombu. Precīzāku ainu, sevišķi audzēja ieaugšanas gadījumā, dod datortomogrāfija ar kontrastvielu vai magnētiskās rezonanses venogrāfija, kas parāda aizsprostojuma augšējo robežu, kas ir izšķiroši svarīgi operācijas plānošanai.

Intensīvajā terapijā plaši lieto kavālā indeksa novērtēšanu: mēra vēnas diametru ieelpā un izelpā un vērtē, cik lielā mērā tā saplok. Ļoti plaša un elpojot nemainīga vēna liecina par augstu spiedienu labajā priekškambarī, savukārt šaura un pilnībā saplokoša vēna liecina par zemu piepildījumu. Šis rādītājs jāvērtē kopsakarā ar pārējo klīnisko ainu, nevis atsevišķi, jo to ietekmē mākslīgā plaušu ventilācija, vēdera spiediens un sirds slimības.

1. Klīniskā apskate: kāju tūska, vēdera sienas vēnu tīkls, aknu palielināšanās
2. Ultrasonogrāfija ar Doplera režīmu kā pirmais izmeklējums
3. Asins analīzes, tostarp D dimēri, ja ir aizdomas par trombozi
4. Datortomogrāfija vai magnētiskā rezonanse ar kontrastvielu aizsprostojuma robežu noteikšanai
5. Venogrāfija vai intravaskulārā ultrasonogrāfija pirms plānotas iejaukšanās

Apakšējā dobā vēna ir vienīgais lielais asinsvads, kurā ikdienas praksē apzināti ievieto svešķermeni ar mērķi kaut ko noķert. Runa ir par dobās vēnas filtru, nelielu metāla konstrukciju, ko caur vēnu ievada un atstāj zem nieru vēnu līmeņa, lai aizturētu no kājām atrautos trombus, ja asins šķidrināšana nav iespējama. Filtra ideja ir vienkārša, bet tā lietojums ir pretrunīgs: pats filtrs laika gaitā var kļūt par trombu veidošanās vietu, tāpēc mūsdienās priekšroku dod izņemamiem filtriem un tos cenšas izņemt, tiklīdz zūd nepieciešamība.

Otra maz pieminēta lieta ir tā, ka vēnas sienai nav sava izteikta muskuļu slāņa, kas spētu aktīvi sašaurināt tās lūmenu tā, kā to dara artērijas. Apakšējās dobās vēnas „tonuss" faktiski ir apkārtējo audu un vēdera spiediena darbs. Tas izskaidro, kāpēc ievērojama vēdera spiediena palielināšanās, piemēram, smagas aptaukošanās vai vēdera dobuma saspiedumsindroma gadījumā, pasliktina venozo atteci no kājām un veicina tūsku, pat ja pašā vēnā nekādas slimības nav.