Kas ir acs dobuma starpsiena?

Lai saprastu tās stāvokli, plakstiņu ir ērti iztēloties kā slāņu paketi, ko šķērso no ārpuses uz iekšu. Katram slānim ir sava loma, un starpsiena atrodas tieši pa vidu, atdalot to, kas pieder plakstiņam, no tā, kas pieder acs dobumam.

Augšējā un apakšējā plakstiņā starpsienas piestiprināšanās nedaudz atšķiras. Augšējā plakstiņā tā parasti saplūst ar plakstiņa cēlājmuskuļa cīpslas izplešanos nedaudz virs skrimšļveida plāksnes, bet apakšējā plakstiņā tā savienojas ar plāksnes apakšējo malu un apakšējiem plakstiņa vilcējiem. Šīs atšķirības ir iemesls, kāpēc vecuma pārmaiņas augšējā un apakšējā plakstiņā izskatās dažādi.

Tās uzdevumi ir mehāniski, bet katrs no tiem ikdienā ir jūtams.

• Notur acs dobuma taukaudus aiz plakstiņa un neļauj tiem izspiesties uz priekšu.
• Kalpo par barjeru infekcijai, kas sākusies plakstiņa ādā vai matiņa saknē.
• Ierobežo asiņošanu un tūsku, neļaujot tām brīvi pārvietoties starp plakstiņu un acs dobumu.
• Nodrošina, ka plakstiņš aizverot slīd vienmērīgi, nevis saloka apakšā esošos audus.
• Veido atbalstu, pret kuru darbojas plakstiņa cēlājmuskuļa cīpsla.

Klīniski starpsiena ir viena no svarīgākajām acs anatomijas detaļām. Plakstiņa iekaisumu, kas atrodas tās priekšā, sauc par presepta celulītu, bet iekaisumu aiz tās par acs dobuma jeb orbitālu celulītu. Ārēji abi var sākties ar sarkanu, pietūkušu plakstiņu, taču bīstamība atšķiras ļoti būtiski.

Acs dobuma celulīts var izraisīt redzes zudumu un izplatīties uz galvaskausa iekšpusi, tāpēc tas prasa ārstēšanu slimnīcā. Presepta celulīts vairumā gadījumu ir vieglāks. Atšķirt tos pēc plakstiņa izskata vien nevar, tāpēc izšķirošas ir pazīmes, kas nāk no paša acs ābola.

Augļa attīstībā plakstiņi kādu laiku ir saauguši kopā, un tikai vēlāk tie atdalās; šajā pašā periodā izveidojas arī starpsiena kā saistaudu plēve starp acs dobuma malu un topošo plakstiņu.

Ar gadiem saistaudu šķiedras zaudē daļu izturības, un starpsiena kļūst vaļīgāka. Acs dobuma taukaudi sāk to izspiest uz priekšu, un rodas raksturīgie izvirzījumi augšējā plakstiņā un zem acīm. Tāpēc tā sauktie maisiņi zem acīm lielākoties nav šķidruma uzkrāšanās, bet gan normālu acs dobuma taukaudu izvirzīšanās caur novājinātu starpsienu, un tos ar krēmiem novērst nevar.

Arī bērniem starpsienas nozīme ir liela, bet citā ziņā. Bērna vecumā deguna blakusdobumu iekaisums ļoti viegli pāriet uz acs dobumu, tāpēc pietūkušu, sarkanu plakstiņu bērnam ārsti vienmēr vērtē uzmanīgi.

Izmeklēšanas mērķis nav apskatīt pašu starpsienu, jo tā nav redzama, bet noskaidrot, kurā tās pusē ir problēma.

1. Novērtē redzes asumu abām acīm atsevišķi, jo tās pasliktināšanās ir brīdinājuma pazīme.
2. Pārbauda acs kustības visos virzienos un jautā, vai kustība sāp vai dubultojas.
3. Vērtē, vai acs ābols nav izvirzīts uz priekšu salīdzinājumā ar otru pusi.
4. Pārbauda zīlītes reakciju uz gaismu, kas netieši liecina par redzes nerva stāvokli.
5. Apskata plakstiņa ādu, meklējot ieplīsumu, kodumu vai matiņa saknes iekaisumu.
6. Ja ir aizdomas par iekaisumu aiz starpsienas, veic acs dobuma un deguna blakusdobumu datortomogrāfiju.

Acs dobums ir slēgta telpa ar kauliem no trim pusēm un starpsienu no priekšpuses. Ja tajā strauji uzkrājas asinis, piemēram, pēc traumas vai operācijas, spiediens pieaug un var saspiest redzes nervu un tā asinsapgādi. Šo stāvokli sauc par acs dobuma nodalījumu sindromu, un tas prasa rīcību stundu, nevis dienu laikā.

Ar plakstiņiem un acs dobumu nodarbojas oftalmologs, sarežģītākos gadījumos okuloplastikas ķirurgs, bet iekaisumā, kas nācis no deguna blakusdobumiem, iesaistās arī otorinolaringologs. Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja acs izvirzās uz priekšu, ja acs kustības kļūst sāpīgas vai ierobežotas, ja parādās dubultošanās, ja redze pasliktinās vai ja pietūkušais plakstiņš pavada augstu drudzi.

Pietūkuši plakstiņi ir ļoti bieža sūdzība, un lielākā daļa gadījumu nav saistīta ne ar infekciju, ne ar operāciju.

Alerģiska tūska parasti ir abpusēja, niez un nesāp; nieru vai vairogdziedzera slimības izraisīta tūska ir mīksta, vienmērīga un izteiktāka no rīta. Vairogdziedzera acu slimība turpretī izraisa pakāpenisku acs izvirzīšanos abās pusēs kopā ar plakstiņu atvilkšanos, un tā attīstās mēnešu laikā, nevis dienā. Pēkšņs, vienpusējs, sāpīgs pietūkums ar drudzi vienmēr liek domāt par infekciju.

Palīdz arī laika gaita. Infekcija attīstās stundās, alerģija minūtēs līdz stundās un pāriet pēc kairinātāja novēršanas, bet vairogdziedzera acu slimība un vecuma izmaiņas veidojas mēnešiem. Ja pietūkums ir vienpusējs un nepāriet vairākas nedēļas, tas ir jāizmeklē neatkarīgi no tā, vai ir sāpes.

Acs dobuma vēnām nav vārstuļu. Tas nozīmē, ka asinis tajās var plūst abos virzienos, arī no sejas uz galvaskausa iekšpusi. Tieši tāpēc infekcija, kas izlauzusies aiz starpsienas, var nokļūt galvaskausa dobumā, un tieši tāpēc plakstiņa un deguna apvidus iekaisumi medicīnā tiek uztverti tik nopietni.

Otra maz zināmā lieta attiecas uz plakstiņu operācijām. Ķirurgam ir precīzi jāzina, kur starpsiena piestiprinās, jo tās nejauša sašūšana pie citas struktūras var novest pie tā, ka plakstiņš vairs neatveras pilnībā. Tieši tāpēc plakstiņu plastika, kas šķiet kosmētiska procedūra, tiek uzskatīta par tehniski prasīgu operāciju, kurā svarīga ir milimetru precizitāte.