TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir bronhu gļotādas šūnas?

Īsā atbilde

Bronhu gļotādas šūnas ir epitēlija šūnas, kas no iekšpuses izklāj elpceļu zarojumu no elpvada līdz sīkajiem bronhiem. Tās nepiedalās gāzu apmaiņā, bet veido gaisa ceļu aizsargkārtu: ražo gļotas, ar skropstiņām tās virza uz rīkli un nemitīgi atjauno pašas sevi.

Bronhu iekšējā virsma nav viendabīga šūnu masa, bet vairāku šūnu veidu kopdarbs. Skropstiņšūnas ir vairākumā; katras brīvajā galā ir liels skaits kustīgu skropstiņu, kas sit saskaņoti vienā virzienā. Kausveida šūnas izdala gļotas veidojošos mucīnus. Bazālās šūnas ir zemas šūnas pie pamatplēves, kas darbojas kā cilmes šūnu rezerve un aizvieto bojā gājušās. Sīkākajos bronhos un bronhiolos atrodas arī klubveida šūnas, kuras izdala šķidru, aizsargājošu sekrētu un spēj neitralizēt daļu ieelpoto ķīmisko vielu. Izkaisīti starp tām ir atsevišķi neiroendokrīno šūnu pulciņi, kas izdala signālvielas.

Gļotu segums uz epitēlija ir divslāņains. Tieši uz šūnām guļ plānāks, šķidrāks slānis, kurā skropstiņas var brīvi kustēties; virs tā peld biezāka, lipīga gļotu plēve, kurā pielīp putekļi, ziedputekšņi, sodrēji un mikrobi. Šī plēve nepārtraukti tiek virzīta uz rīkli un nemanot norīta, tāpēc elpceļi tiek tīrīti bez jebkādas apzinātas piepūles. Šķidrā slāņa biezumu nosaka jonu un ūdens pārvietošana caur šūnu membrānu, un tieši šī plūsma ir tā, kas bojāta cistiskās fibrozes gadījumā: gļotas kļūst pārāk biezas, skropstiņas tās nespēj pārvietot, un elpceļos uzkrājas sekrēts, kas kļūst par vidi atkārtotām infekcijām.

Zem epitēlija atrodas pamatplēve, vaļējie saistaudi ar dziedzeriem un gludo muskuļu kārta, kas apņem bronhu. Šis muskulis nosaka elpceļa caurmēru. Alerģiska vai iekaisuma reakcija liek tam saspringt, epitēlijs uztūkst un kausveida šūnas ražo vairāk gļotu, tā ka elpceļš sašaurinās uzreiz trīs iemeslu dēļ. Tieši šī trijkāršā sašaurināšanās ir astmas lēkmes mehāniskais pamats.

Epitēlijs atjaunojas visu mūžu, un tieši biežā šūnu dalīšanās ir arī tā vājā vieta. Ilgstoša kairinājuma apstākļos šūnas vispirms pārveidojas: skropstainās un kausveida šūnas nomaina plakanas šūnas bez skropstiņām, kas pret dūmiem ir izturīgākas, bet elpceļus vairs netīra. Tieši tāpēc ilggadējam smēķētājam raksturīgs rīta klepus ar krēpām, un tieši šajā pārveidotajā epitēlijā visbiežāk sākas plaušu vēzis.

Kā šīs šūnas apskata un kad tas vajadzīgs

Bronhu iekšpusi var apskatīt ar bronhoskopu, lokanu cauruli ar kameru, ko ievada caur degunu vai muti. Tās laikā ārsts var ne tikai redzēt gļotādu, bet arī izskalot nelielu daudzumu šķidruma un paņemt audu vai šūnu paraugu, ko pēc tam pēta mikroskopā. Izmeklējumu veic, ja ir aizdomas par audzēju, ja klepus vai asiņošana paliek neizskaidrota vai ja jānoskaidro, kāds mikroorganisms izraisījis iekaisumu.

Pie ārsta jādodas, ja klepus turas ilgāk par trim nedēļām, ja krēpās ir asinis, ja elpas trūkums pieaug, ja bez iemesla zūd svars vai ja elpceļu infekcijas atkārtojas neparasti bieži. Ar elpceļiem nodarbojas pneimonologs, sākotnēji ģimenes ārsts, bērniem pediatrs. Šis apraksts skaidro uzbūvi un mehānismus un neaizstāj izmeklēšanu.

Ar ko bronhu šūnas sajauc

Visbiežāk tās sajauc ar alveolu šūnām. Alveolās izklājums ir pavisam cits: tur dominē ļoti plānas pirmā tipa šūnas, caur kurām skābeklis un ogļskābā gāze pāriet no gaisa asinīs un atpakaļ, un otrā tipa šūnas, kas ražo virsmas spraigumu samazinošo surfaktantu. Bronhos gāzu apmaiņa nenotiek nemaz; tie ir tikai ceļš un filtrs.

Otra jaukšana ir starp gļotādas šūnām un gļotādu kopumā. Gļotāda ietver epitēliju, pamatplēvi un zem tās guļošos saistaudus ar dziedzeriem un asinsvadiem, bet bronhu šūnas šaurākā nozīmē ir tikai epitēlija šūnas.

Kāpēc klepus nav vienkārši kaitinošs simptoms

Skropstiņu eskalators ir elpceļu ikdienas tīrīšanas sistēma, bet klepus ir rezerves mehānisms, kas ieslēdzas, kad eskalators netiek galā: liels sekrēta daudzums, svešķermenis vai apslāpētas skropstiņas. Tas nozīmē, ka klepus ar krēpām parasti nav pats par sevi kaitīgs, bet gan pazīme, ka epitēlija ikdienas darbs kaut kur ir traucēts. Tabakas dūmi skropstiņu kustību apslāpē uz stundām, tāpēc naktī sekrēts uzkrājas, un no rīta to nākas izklepot.

Avoti