Kas ir labais priekškambaris?

Sirds krūšu kurvī guļ slīpi: tās labā puse ir pagriezta uz priekšu un pa labi, kreisā puse atrodas vairāk aizmugurē. Labais priekškambaris veido sirds labo malu, kas uz krūškurvja rentgenogrammas redzama kā viegli izliekta kontūra pa labi no mugurkaula. Tas atrodas aiz krūšu kaula labās malas, apmēram trešās līdz sestās ribas skrimšļa līmenī, un no priekšpuses to daļēji sedz labā plauša.

Priekškambara priekšējai augšējai daļai ir maisveida piedēklis, labā sirds ausiņa (auricula dextra), kas apņem aortas sākumdaļu. Iekšpusē priekškambara dobums nav vienveidīgs: tā aizmugurējā, gludsienainā daļa (sinus venarum) attīstās no embrionālā venozā sinusa, bet priekšējā daļa un ausiņa ir klāta ar paralēliem muskuļu valnīšiem, ķemmes muskuļiem (musculi pectinati). Abas daļas atdala izteikts muskuļu valnis, robežšķautne (crista terminalis).

Priekškambaru starpsienā (septum interatriale) redzama seklā ovālā bedre (fossa ovalis) ar pacēlumu tās malā. Tā ir augļa dzīves atveres vieta, kas pēc dzimšanas parasti aizveras.

• Sinus venarum: gluda aizmugurējā siena starp abu dobo vēnu ietekām.
• Crista terminalis: muskuļu valnis, kas kalpo arī par elektrisko robežu un aritmiju substrātu.
• Musculi pectinati: ķemmveida muskuļu valnīši priekšējā sienā un ausiņā.
• Fossa ovalis: plānā vieta starpsienā, caur kuru veic transseptālas procedūras.
• Koha trijstūris: apgabals starp Todaro cīpslu, vainagsinusa ieteku un trīsviru vārstuļa pamatni, kurā slēpjas priekškambaru un kambaru mezgls.

Labajā priekškambarī atveras trīs galvenās ietekas un virkne sīku atveru. Augšējā dobā vēna (vena cava superior) ienes asinis no galvas, kakla, rokām un krūšu kurvja augšdaļas, apakšējā dobā vēna (vena cava inferior) no vēdera dobuma, iegurņa un kājām, bet vainagsinuss (sinus coronarius) atgriež asinis no pašas sirds sieniņas. Papildus tam sirds sienā ir sīkas vēnas, kas atveras tieši kamerā.

Apakšējās dobās vēnas ieteku bieži daļēji sedz plāna gļotādas kroka, tā sauktais Eistāhija vārstulis, bet vainagsinusa ieteku apņem Tebēzija vārstulis. Augļa dzīvē Eistāhija vārstulis novirza skābekli bagātās placentas asinis uz ovālo atveri un tālāk uz kreiso sirds pusi. Pēc dzimšanas šie vārstuļi savu uzdevumu zaudē, bet var saglabāties dažādā izteiktībā.

Lielāko daļu cikla labais priekškambaris nav aktīvs sūknis, bet rezervuārs un caurteka. Kamēr trīsviru vārstulis ir slēgts un kambars saraujas, priekškambaris pildās ar ienākošajām vēnu asinīm. Kad kambars atslābst un vārstulis atveras, asinis ieplūst kambarī pašas, dēļ spiedienu starpības. Tikai cikla beigās priekškambara muskulatūra saraujas un iedzen kambarī pēdējo asiņu porciju.

Šī pēdējā porcija miera stāvoklī veselam cilvēkam veido nelielu daļu no kopējā kambara pildījuma, taču ātrā sirdsdarbībā vai tad, ja kambaris ir stīvs, tās nozīme strauji pieaug. Tieši tāpēc daudzi cilvēki priekškambaru mirdzaritmijas sākumā jūt strauju slodzes panesamības kritumu: priekškambaris vairs nesaraujas saskaņoti, un pildījuma papildinājums pazūd.

Priekškambara spiediena svārstības pārnesas atpakaļ uz kakla vēnām un rada raksturīgu venozā pulsa līkni ar vairākiem viļņiem. Pieredzējis ārsts pēc šīs pulsācijas var spriest par trīsviru vārstuļa darbību un priekškambara pildījuma spiedienu, pat pirms ir veikta ehokardiogrāfija.

1. Kambara sistoles laikā priekškambaris pildās, trīsviru vārstulis ir slēgts.
2. Kambara atslābuma sākumā vārstulis atveras un notiek strauja pasīva ieplūde.
3. Seko lēnākas pildīšanās fāze, kad spiedieni gandrīz izlīdzinās.
4. Sinusa mezgla impulss izraisa priekškambara saraušanos un pēdējo pildījuma porciju.
5. Kambara spiediens paceļas, trīsviru vārstulis aizveras, cikls sākas no jauna.

Sinusa mezgls (nodus sinuatrialis) ir neliela specializētu šūnu grupa robežšķautnes augšdaļā, tieši pie augšējās dobās vēnas ietekas. Tā šūnas nespēj noturēt stabilu miera potenciālu un pašas lēni depolarizējas, tāpēc sirds pukst arī tad, ja visi nervi ir pārgriezti. Veģetatīvā nervu sistēma šo pašritmu tikai pielāgo: klejotājnervs to palēnina, simpātiskā sistēma paātrina.

No sinusa mezgla ierosa izplatās pa abu priekškambaru muskulatūru, arī pāri uz kreiso priekškambari, un sasniedz priekškambaru un kambaru mezglu Koha trijstūrī. Šis mezgls ierosu apzināti aizkavē, dodot kambariem laiku piepildīties, un ir vienīgais normālais elektriskais tilts starp priekškambariem un kambariem.

Praktiskās sekas ir tiešas. Ja sinusa mezgls noveco vai cieš no išēmijas, rodas sinusa mezgla vājuma sindroms ar pārāk lēnu ritmu vai pauzēm. Ja katetrablācijas laikā tiek bojāts Koha trijstūra apvidus, var rasties pilna priekškambaru un kambaru blokāde, kuras dēļ vajadzīgs pastāvīgs elektrokardiostimulators.

Embrijā priekškambaru daļa sākotnēji ir viena kamera, kurā ieaug divas starpsienas: primārā (septum primum) un sekundārā (septum secundum). Starp tām paliek slīpa sprauga, ovālā atvere, pa kuru augļa asinis no labās puses var pāriet uz kreiso, apejot vēl neizplestās plaušas. Vienlaikus embrionālais venozais sinuss tiek iekļauts labā priekškambara aizmugurējā sienā un veido tās gludo daļu.

Pēc pirmajām elpas reizēm plaušu asinsvadu pretestība krītas, spiediens kreisajā priekškambarī paceļas un abas starpsienas piekļaujas viena otrai. Lielākajai daļai cilvēku tās pēc tam saaug, atstājot ovālo bedri. Daļai pieaugušo saaugšana nenotiek pilnīgi, un saglabājas tā sauktā atvērtā ovālā atvere, kas parasti nekādus simptomus nerada un tiek atrasta nejauši.

Ar gadiem priekškambara siena kļūst stīvāka, tajā pieaug saistaudu daudzums, un kamera pamazām paplašinās, īpaši ilgstošas paaugstinātas slodzes apstākļos. Tieši šis process izskaidro, kāpēc priekškambaru mirdzaritmija ar vecumu kļūst arvien biežāka.

Lielākā daļa labā priekškambara problēmu ir vai nu ritma, vai spiediena problēmas. Ritma traucējumi rodas, kad priekškambaru muskulatūrā parādās papildu ierosas perēkļi vai riņķveida ierosas ceļi; spiediena problēmas rodas, kad kamerai jāpārvar palielināta plaušu asinsrites pretestība vai trīsviru vārstuļa nepietiekamība.

Ar ritma traucējumiem nodarbojas kardiologs, sarežģītākos gadījumos aritmologs, kas veic elektrofizioloģisko izmeklēšanu un katetrablāciju. Iedzimtus starpsienas defektus ārstē bērnu kardiologs un sirds ķirurgs vai intervences kardiologs, kas defektu aizver ar katetra palīdzību. Ja galvenā problēma ir plaušu hipertensija, iesaistās pulmonologs.

Pie ārsta noteikti jādodas, ja neregulāra sirdsdarbība parādās pirmo reizi, ja tā saistās ar ģīboni, sāpēm krūtīs, smagu aizdusu vai vājumu vienā ķermeņa pusē. Kāju tūska, kas pieaug dienas gaitā, kopā ar aizdusu un palielinātu vēderu arī ir iemesls pārbaudei, nevis nogaidīšanai.

• Priekškambaru mirdzaritmija un priekškambaru undulācija (nereti ar riņķveida ceļu ap trīsviru vārstuli).
• Sinusa mezgla vājuma sindroms ar pārmērīgi lēnu sirdsdarbību.
• Priekškambaru starpsienas defekts un atvērta ovālā atvere.
• Trīsviru vārstuļa nepietiekamība ar priekškambara paplašināšanos.
• Miksoma un citi reti audzēji, trombi ap centrālo katetru vai kardiostimulatora elektrodu.

Pirmais un lētākais izmeklējums ir elektrokardiogramma. Priekškambaru darbību tajā atspoguļo P vilnis: tā forma un ilgums liecina par kameras izmēru un ierosas izplatīšanos, bet P viļņa izzušana ar neregulāru ritmu ir mirdzaritmijas pazīme. Ja traucējumi ir epizodiski, ritmu reģistrē vairākas diennaktis ar Holtera monitoru vai ilgāk ar notikumu reģistratoru.

Struktūru vērtē ar ehokardiogrāfiju. Parastā izmeklēšana caur krūškurvja sienu parāda kameras izmēru, trīsviru vārstuļa darbību un ļauj novērtēt spiedienu plaušu artērijā. Ja nepieciešams redzēt starpsienu vai izslēgt trombu, izmanto transezofageālo ehokardiogrāfiju, kurā devējs atrodas barības vadā, tieši aiz sirds.

Sarežģītos gadījumos izmanto sirds magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas izmeklējumu, kas precīzi parāda kameras tilpumu un anatomiskās īpatnības pirms operācijas vai ablācijas. Tiešu spiediena mērījumu dod labās sirds kateterizācija, kad plāns katetrs pa vēnu tiek ievadīts līdz priekškambarim un tālāk plaušu artērijā.

Pirmā sajaukšana ir terminoloģiska: priekškambaris nav kambaris. Priekškambaris uzņem asinis un tam ir plāna siena, kambaris tās izdzen un tam ir bieza siena. Izmeklējumu aprakstos „labais priekškambaris“ un „labais kambaris“ ir divas dažādas kameras ar atšķirīgām normām.

Otra sajaukšana notiek ehokardiogrāfijā. Izteikts Eistāhija vārstulis vai smalks tīklveida veidojums apakšējās dobās vēnas ietekas apvidū var izskatīties pēc tromba vai audzēja, kaut arī tas ir normas variants. Tāpat kardiostimulatora elektrods, kas šķērso kameru, nepieredzējušam vērtētājam var atgādināt patoloģisku veidojumu.

Trešā sajaukšana skar simptomus. Kāju tūska, palielināts vēders un pieaugošs kakla vēnu pildījums bieži tiek uzskatīti par nieru vai aknu slimības pazīmi, lai gan tie var liecināt par paaugstinātu spiedienu tieši labajā sirds pusē. Atšķirt palīdz ehokardiogrāfija kopā ar asins analīzēm.

Labais priekškambaris ir vienīgā sirds kamera, kurā ikdienā regulāri iekļūst svešķermeņi. Caur to iet centrālie venozie katetri, dialīzes katetri, kardiostimulatoru un defibrilatoru elektrodi, kā arī visi instrumenti, ar kuriem strādā pie kreisās sirds puses, jo transseptālā punkcija notiek tieši caur ovālo bedri. Tāpēc tā anatomija interesē ne tikai kardiologus, bet arī anesteziologus un intensīvās terapijas ārstus.

Otra netriviāla lieta ir robežšķautnes elektriskā loma. Tā ir ne tikai muskuļu valnis, bet arī barjera, kas ierosu vada gareniski labāk nekā šķērsām. Kopā ar trīsviru vārstuļa gredzenu un dobo vēnu ietekām tā izveido šauru joslu, pa kuru ierosa var griezties riņķī. Tieši šīs joslas mērķtiecīga sadedzināšana ir tipiskās priekškambaru undulācijas ārstēšanas pamatā, un tas ir viens no visveiksmīgākajiem katetrablācijas pielietojumiem vispār.