Kas ir sānu spārnveida muskulis?

Deniņu un apakšžokļa locītavā starp galviņu un galvaskausa bedrīti guļ šķiedru skrimšļa disks. Atverot muti, galviņa vispirms pagriežas ap savu asi, pēc tam slīd uz priekšu pāri locītavas paugurītim, un disks slīd līdzi. Tieši augšējā galva šo disku notur pareizajā stāvoklī, kad žoklis atgriežas atpakaļ.

Ja disks slīdēšanas laikā uz mirkli aizķeras un pēkšņi atgriežas vietā, rodas raksturīgais klikšķis, ko cilvēks dzird pats savā ausī. Tas izskaidro, kāpēc tieši šis muskulis tik bieži tiek pieminēts saistībā ar žokļa locītavas traucējumiem.

Pārslodze, ilgstoša zobu griešana miegā, saspringums un nevienmērīgs sakodiens var padarīt muskuli sāpīgu un saīsinātu. Tipiskas pazīmes ir trulas sāpes vaiga aizmugurē un ausij priekšā, sāpes rīta pusē, grūtības plaši atvērt muti un apakšžokļa novirzīšanās uz sāniem mutes atvēršanas laikā. Ja viens muskulis strādā vājāk, žoklis atveroties nosveras uz vājākā muskuļa pusi.

Sāpes šajā apvidū mēdz izstarot uz deniņiem, ausi un kaklu, tāpēc cilvēks tās nereti uztver kā auss sāpes vai galvassāpes. Ar žokļa locītavas traucējumiem nodarbojas zobārsts, bieži kopā ar mutes, sejas un žokļu ķirurgu un fizioterapeitu.

Pie ārsta jādodas, ja mute neatveras normāli ilgāk par dažām dienām, ja žoklis ieķeras atvērtā vai aizvērtā stāvoklī, ja sāpes traucē ēst vai ja tām pievienojas pietūkums un drudzis.

Visbiežāk to jauc ar iekšējo jeb mediālo spārnveida muskuli (musculus pterygoideus medialis). Atšķirība ir principiāla: mediālais muskulis virzās slīpi uz leju un atpakaļ uz apakšžokļa leņķa iekšpusi un žokli aizver, darbodamies kā košļājamā muskuļa iekšējais spoguļattēls. Sānu muskulis iet gandrīz horizontāli un žokli velk uz priekšu.

Noderīgs atslēgas teikums: no visiem košļājamajiem muskuļiem tikai sānu spārnveida muskulis muti atver, pārējie to aizver. Tikpat bieži sānu spārnveida muskuli jauc ar košļājamo muskuli (musculus masseter), bet pēdējo var viegli sataustīt pie sakostiem zobiem uz apakšžokļa leņķa ārpuses, kamēr sānu spārnveida muskulis ir pārāk dziļi, lai to no ārpuses sataustītu.

Ja apakšžokli izbīda uz priekšu tā, lai apakšējie zobi nostātos priekšā augšējiem, to izdara tieši šis muskulis. Tā pati kustība ir dzīvību glābjoša: bezsamaņā esošam cilvēkam apakšžokļa izbīdīšana uz priekšu paceļ mēles sakni un atbrīvo elpceļus, jo mēle ir piestiprināta pie apakšžokļa.

Nosaukums nāk no spārnkaula spārnveida izauguma, pie kura muskulis sākas. Grieķu pterygion nozīmē spārniņu, tāpēc arī latviskais nosaukums runā par spārnveida, nevis „pterigoīdo" muskuli.