Kubitālais tunelis un elkoņa kaula nervs

Kubitālā tuneļa robežas ir kaulainas un saistaudu, bez elastīga spilvena. Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš papildu apjoms tuneļa iekšpusē vai tā sienu sabiezēšana uzreiz palielina spiedienu uz nervu.

• Sāniski: augšdelma kaula mediālais epikondīls (epicondylus medialis humeri).
• Iekšēji un aizmugurē: elkoņa kaula olekranons (olecranon) un tā mala.
• Grīda: elkoņa locītavas kapsula un mediālās sānu saites aizmugurējā daļa.
• Jumts: kubitālā tuneļa retinakuls jeb Osborna saite, kas stiepjas starp epikondīlu un olekranonu.
• Izeja: šaurā sprauga starp plaukstas elkoņa kaula saliecēja muskuļa augšdelma un elkoņa kaula galvu.

Nervs apvieno jutības un kustību funkcijas, un tā kustību daļa cilvēkam ir īpaši svarīga sīkajai motorikai. Apakšdelmā tas apgādā plaukstas elkoņa kaula saliecēju un dziļā pirkstu saliecēja muskuļa elkoņa kaula puses daļu, tāpēc mazā pirkstiņa un zeltneša gala falangu saliekšana ir atkarīga no tā.

Plaukstā nervs apgādā starpkaulu muskuļus, kas izplet un savelk pirkstus, mazā pirkstiņa pacēluma muskuļus, īkšķa pievilcējmuskuli un divus elkoņa kaula puses tārpveida muskuļus. Šie muskuļi nodrošina spēju cieši saspiest papīra lapu starp īkšķi un rādītājpirkstu, turēt karti starp pirkstiem un veikt precīzas darbības ar maziem priekšmetiem. Jutībā nervam pieder mazais pirkstiņš, zeltneša elkoņa kaula puse un plaukstas attiecīgā mala gan no delnas, gan no virspuses.

Sindroma pamatā ir hronisks nerva saspiedums, stiepšana vai abi kopā. Nervs reaģē vispirms ar mielīna apvalka bojājumu, kas palēnina impulsu vadīšanu un rada tirpšanu, bet ilgstošā gaitā bojā arī pašus aksonus, un tad parādās muskuļu vājums un izdilšana.

Slodzes veids ir svarīgāks par tās stiprumu. Nervs samērā labi panes īslaicīgu lielu spiedienu, bet slikti panes mērenu spiedienu, kas turas stundām. Tieši tāpēc sūdzības biežāk rodas cilvēkiem, kuri ilgi strādā ar saliektiem elkoņiem vai atbalstās uz tiem, nevis tiem, kuri vienreiz spēcīgi iesituši elkoni. Papildu nozīme ir vispārējiem faktoriem, kas nervus padara jutīgākus pret saspiedumu, piemēram, cukura diabētam, vairogdziedzera darbības nepietiekamībai un ilgstošai nieru aizstājterapijai.

• Ilgstoša elkoņa turēšana saliektā stāvoklī, piemēram, guļot ar roku zem spilvena vai ilgi runājot pa telefonu.
• Atbalstīšanās uz elkoņiem uz cieta galda vai automašīnas loga malas.
• Agrāki elkoņa lūzumi un locītavas deformācija, kas ar gadiem sašaurina tuneli.
• Elkoņa locītavas osteoartroze ar kaulu izaugumiem, ganglijs vai locītavas iekaisums.
• Nerva nestabilitāte, kad tas pie elkoņa saliekšanas izslīd pāri epikondīlam un atkārtoti traumējas.

Pirmās sūdzības gandrīz vienmēr ir jutības traucējumi: tirpšana un nejutīgums mazajā pirkstiņā un zeltneša elkoņa kaula pusē. Raksturīgi, ka tie parādās naktī vai no rīta, jo miegā elkonis ilgstoši ir saliekts, un mazinās, roku iztaisnojot un pakustinot.

Vēlākās stadijās pievienojas kustību pazīmes. Cilvēks pamana, ka roka kļuvusi neveikla, izkrīt sīki priekšmeti, grūti pagriezt atslēgu vai aizpogāt pogas. Apskatē var redzēt iekritumu starp īkšķi un rādītājpirkstu roku virspusē, jo pirmais starpkaulu muskulis izdilst agrāk par citiem, un mazā pirkstiņa noslīdēšanu sānis. Muskuļu izdilšana norāda, ka bojājums jau skāris aksonus, un tad ārstēšanu nevajadzētu atlikt.

Simptomu gaita mēdz būt viļņveidīga, un tieši tas cilvēkus maldina. Pēc nedēļas, kurā roka tikusi saudzēta, tirpšana var gandrīz izzust, bet pēc pirmās garākās darba dienas atgriezties. Šāda svārstība nenozīmē, ka bojājuma nav; tā drīzāk parāda, ka nerva stāvoklis vēl ir atgriezenisks un ka slodzes maiņa patiešām ietekmē norisi.

Tirpšana pirkstos ir biežs simptoms ar daudziem cēloņiem, un nozīmīgākais solis ir precīzi noskaidrot, kuri pirksti un kura plaukstas daļa ir skarti, kā arī vai skarta ir apakšdelma āda.

Starp retākiem, bet svarīgiem cēloņiem jāmin kakla mugurkaula starpskriemeļu diska izmaiņas, krūškurvja izejas sindroms un sistēmiskas nervu slimības, kas skar vairākus nervus vienlaikus. Uz tām norāda simptomi abās rokās, kakla sāpes ar izstarojumu, kā arī jutības traucējumi, kuru robežas neatbilst neviena atsevišķa nerva apgādes apvidum. Šādos gadījumos tikai elkoņa izmeklēšana atbildi nedos.

Diagnoze balstās uz sūdzību izvērtējumu un neiroloģisko apskati, ko pēc vajadzības papildina instrumentāli izmeklējumi.

1. Ārsts noskaidro, kuri pirksti ir skarti, kad simptomi pastiprinās un vai ir bijusi elkoņa trauma.
2. Tiek pārbaudīta jutība atsevišķi delnā, roku virspusē un apakšdelmā, kā arī sīko plaukstas muskuļu spēks un apjoms.
3. Viegli uzsitot pa nervu aiz epikondīla, meklē izstarojošu tirpšanu; elkoni tur saliektu minūti vai ilgāk, lai provocētu simptomus.
4. Elektroneiromiogrāfija mēra impulsa vadīšanas ātrumu pāri elkonim un parāda, vai bojāts mielīns vai aksoni.
5. Ultrasonogrāfija vai magnētiskā rezonanse parāda nerva sabiezējumu, gangliju, kaula izaugumus vai nerva izslīdēšanu kustības laikā; rentgens noder pēc iepriekšējiem lūzumiem.

Sākotnēji pacientu izmeklē ģimenes ārsts, tālāk iesaistās neirologs, kurš apstiprina nerva bojājuma līmeni, un rokas ķirurgs vai traumatologs ortopēds, ja nepieciešama operācija. Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts un ergoterapeits palīdz ar slodzes pielāgošanu un nerva slīdēšanas vingrinājumiem.

Vieglos gadījumos uzsvaru liek uz elkoņa pārmērīgas saliekšanas mazināšanu, atbalstīšanās uz elkoņiem novēršanu un darba vietas pielāgošanu, naktī dažkārt izmanto mīkstu ortozi, kas neļauj elkonim pilnībā saliekties. Ja simptomi saglabājas vai ir muskuļu vājums, apsver operāciju, kuras laikā atbrīvo saspiežošo saistaudu joslu vai pārvieto nervu uz epikondīla priekšpusi. Šis teksts ir vispārīgs, un konkrētu taktiku katram cilvēkam nosaka ārsts.

Elkoņa kaula nervs apmēram plaukstas locītavas augšpusē atdod muguras ādas zaru, kas apgādā plaukstas virspuses elkoņa kaula pusi. Šis zars atdalās augstāk par Gijona kanālu, tāpēc plaukstas locītavas līmeņa saspiedums to neskar. Ja pacients nejūt pieskārienu plaukstas virspusē pie mazā pirkstiņa, bojājums gandrīz vienmēr ir augstāk, visbiežāk pie elkoņa.

Otra tikpat noderīga detaļa ir tā, ka apakšdelma iekšējo ādu apgādā nevis elkoņa kaula nervs, bet atsevišķs apakšdelma mediālais ādas nervs, kas atiet no pinuma daudz augstāk. Tāpēc nejutīgums, kas stiepjas augstāk par plaukstas locītavu pa apakšdelma iekšpusi, norāda uz problēmu pleca pinumā vai kakla saknē, nevis kubitālajā tunelī. Šīs divas pārbaudes ārsts veic dažās sekundēs, un tās bieži ir informatīvākas nekā pati elkoņa apskate.