Apakšdelma kauli: spieķa un elkoņa kauls

Elkoņa kaula augšgals ir masīvs un veido dziļu pusmēness veida iegriezumu (incisura trochlearis), kas apņem augšdelma kaula bloku kā uzgriežņu atslēga. Tieši šis savienojums padara elkoni par stabilu eņģes locītavu. Iegriezuma aizmugurē ir izvirzījums, ko sauc par olekranonu (olecranon) un kas veido jūtamo elkoņa smaili; pie tā piestiprinās trīsgalvu pleca muskuļa cīpsla.

Iegriezuma priekšā ir kronveida izaugums (processus coronoideus). Tā lūzums ir nopietns, jo tas ir viens no galvenajiem elkoņa stabilitātes balstiem. Elkoņa kaula lejasgalā ir neliela galviņa un smaile (processus styloideus ulnae), kas nesaskaras tieši ar plaukstas pamata kauliem: starp tiem ir šķiedru un skrimšļa komplekss.

• Olekranons: jūtamā elkoņa smaile, trīsgalvu muskuļa piestiprinājums.
• Kronveida izaugums: novērš elkoņa izmežģīšanos uz aizmuguri.
• Spieķa kaula iegriezums: vieta, kur pagriežas spieķa kaula galviņa.
• Elkoņa kaula galviņa un smaile: plaukstas locītavas elkoņa puses balsts.

Spieķa kaula augšgalā ir apaļa galviņa (caput radii), kuras augšējā virsma ir iedobta un balstās pret augšdelma kaula galviņu. Galviņu apņem gredzenveida saite (ligamentum anulare radii), kas to notur pie elkoņa kaula un vienlaikus ļauj tai brīvi griezties. Nedaudz zemāk ir spieķa kaula pauguriņš (tuberositas radii), kur piestiprinās divgalvu pleca muskuļa cīpsla.

Uz leju kauls pakāpeniski paplašinās, un tā apakšējā virsma veido plaukstas locītavas galveno locītavvirsmu. Tur tas savienojas ar plaukstas pamata pirmās rindas kauliem. Ārējā malā ir spieķa kaula smaile (processus styloideus radii), kas normāli atrodas zemāk par elkoņa kaula smaili; šo attiecību radiologs vērtē, novērtējot, vai lūzums ir pareizi saaudzis.

Vienkāršākais veids, kā kaulus atšķirt un atcerēties to lomu, ir salīdzināt tos pēc dažām pamatpazīmēm.

Plaukstas apgriešana notiek divās locītavās vienlaikus: augšējā un apakšējā spieķa un elkoņa kaula locītavā. Kustības ass iet no spieķa kaula galviņas slīpi uz leju līdz elkoņa kaula galviņai.

1. Supinācijā plauksta griežas uz augšu; galvenie muskuļi ir divgalvu pleca muskulis un atbalstītājmuskulis (musculus supinator).
2. Divgalvu muskulis supinē visspēcīgāk tad, kad elkonis ir saliekts aptuveni taisnā leņķī.
3. Pronācijā plauksta griežas uz leju; darbojas apaļais un četrstūrainais pronators (musculus pronator teres, musculus pronator quadratus).
4. Spieķa kaula galviņa griežas uz vietas gredzenveida saites iekšpusē.
5. Spieķa kaula apakšgals apraksta loku ap elkoņa kaula galviņu, un tieši tā plauksta apgriežas.
6. Ja apakšdelms ir piespiests pie ķermeņa un elkonis saliekts, redzamā kustība ir tīra pronācija un supinācija bez pleca līdzdalības.

Abi kauli veidojas no skrimšļa pārkaulošanās ceļā. Diafīzes pārkaulošanās sākas vēl augļa dzīves laikā, bet galu pārkaulošanās centri parādās bērnībā un saplūst ar kaula ķermeni pakāpeniski līdz vēlai pusaudžu vecumam. Meitenēm tas parasti notiek agrāk nekā zēniem.

Tieši šo likumsakarību izmanto kaulu vecuma noteikšanā: pēc plaukstas un apakšdelma rentgenuzņēmuma var novērtēt, vai skeleta nobriešana atbilst kalendārajam vecumam. Metodi lieto bērnu endokrinologi, izmeklējot augšanas traucējumus.

Bērna kauls ir elastīgāks par pieauguša cilvēka kaulu, tāpēc bērniem biežāk rodas nepilnīgi lūzumi, kad kauls salūzt tikai vienā pusē un otrā pusē saliecas. Gados vecākiem cilvēkiem, it īpaši sievietēm pēc menopauzes, kaula minerālblīvums samazinās, un spieķa kaula apakšgala lūzums bieži ir pirmā osteoporozes pazīme.

Apakšdelma kauli lūst bieži, jo krītot cilvēks instinktīvi izstiepj roku. Svarīgi, ka divu savstarpēji saistītu kaulu dēļ viena kaula lūzums bieži nozīmē arī otra kaula savienojuma bojājumu.

• Spieķa kaula distālā gala lūzums: visbiežākais apakšdelma lūzums, tipisks pēc krišanas uz izstieptas rokas.
• Monteggia bojājums: elkoņa kaula lūzums kopā ar spieķa kaula galviņas izmežģījumu.
• Galeazzi bojājums: spieķa kaula lūzums kopā ar apakšējās spieķa un elkoņa kaula locītavas bojājumu.
• Spieķa kaula galviņas lūzums: bieži pēc krišanas, var ierobežot tieši plaukstas apgriešanu.
• Bērnu spieķa kaula galviņas izslīdēšana no gredzenveida saites, kad bērnu strauji parauj aiz rokas.
• Elkoņa kaula piespiešanas sindroms, kad relatīvi garāks elkoņa kauls slogo plaukstas locītavas iekšējo pusi.

Sākums vienmēr ir apskate un aptaustīšana: pārbauda sāpju vietu, deformāciju, pulsu uz spieķa artērijas, pirkstu kustības un jutību, jo apakšdelma nervi iet tieši gar kauliem. Īpaši svarīgi ir nenovērtēt par zemu pieaugošas sāpes un saspringumu, jo tās var liecināt par nodalījumu sindromu, kas ir neatliekams ķirurģisks stāvoklis.

Pamatizmeklējums ir rentgenogramma divās projekcijās, un vienmēr uzņem arī abas blakus esošās locītavas, ne tikai sāpošo vietu. Tieši tas ļauj neizlaist Monteggia un Galeazzi tipa bojājumus. Neskaidros gadījumos izmanto datortomogrāfiju, bet saišu un skrimšļa bojājumiem magnētisko rezonansi vai ultrasonogrāfiju.

Ar lūzumiem nodarbojas traumatologs un ortopēds, bērniem bērnu traumatologs. Nerva bojājuma gadījumā iesaistās neirologs, bet rokas smalkās funkcijas atjaunošanā rokas ķirurgs un fizioterapeits. Ja pēc traumas roka ir redzami deformēta, pirksti kļūst balti, auksti, nejutīgi vai sāpes strauji pieaug, palīdzība nepieciešama nekavējoties.

Pirmais pārpratums ir kaulu novietojuma noteikšana. Tā kā ikdienā roka parasti karājas ar plaukstu pret ķermeni, cilvēkiem šķiet, ka spieķa kauls ir „aizmugurē”. Anatomiskajā stāvoklī, kurā plauksta pagriezta uz priekšu, kauli ir paralēli un spieķa kauls ir skaidri īkšķa pusē. Visi anatomiskie apraksti attiecas tieši uz šo stāvokli.

Otrs pārpratums ir tas, ka apakšdelma kaulus salīdzina ar apakšstilba kauliem kā pilnīgi līdzvērtīgus. Apakšstilbā lielais un mazais lielakauls savstarpēji gandrīz nepagriežas, jo kāja ir paredzēta balstam, nevis manipulācijai. Tieši spieķa kaula spēja apgriezties ap elkoņa kaulu ir tā, kas rokai dod tās daudzpusību.

Trešais ir „elkoņa nerva sitiens”. Tirpšana, kas rodas pēc sitiena pa elkoņa iekšējo pusi, nav saistīta ar kaulu bojājumu: tur virspusēji, tikai zem ādas, kaula gropē iet elkoņa nervs, un sitiens to tieši kairina.