Kas ir apakšdelma saliecējmuskuļi?

Plaukstas locītavu saliec trīs muskuļi: spieķa kaula plaukstas saliecējs, kas vienlaikus novirza plaukstu uz īkšķa pusi, elkoņa kaula plaukstas saliecējs, kas novirza to uz mazā pirkstiņa pusi, un garais plaukstas muskulis, kas nostiepj plaukstas cīpslplēvi. Kad abi sānu muskuļi strādā kopā, plauksta saliecas taisni; kad strādā tikai viens, plauksta paceļas sānis.

Pirkstus saliec divi muskuļi ar sadalījumu: virspusējais saliec vidējo locītavu, dziļais pēdējo locītavu pirksta galā. To var pārbaudīt: ja otra cilvēka roka notur pārējos pirkstus iztaisnotus, viena pirksta gala locīšana pierāda dziļā muskuļa darbību. Apaļais un kvadrātveida pronators pagriež delnu uz leju, bet plaukstu neliec.

Kustību vada divi nervi. Lielāko daļu grupas inervē vidusnervs, bet elkoņa kaula plaukstas saliecējs un dziļā pirkstu saliecēja puse mazā pirkstiņa pusē pakļaujas elkoņa kaula nervam. Šis dalījums izskaidro, kāpēc nervu bojājumi rada tik atšķirīgas rokas deformācijas.

Kopīgās cīpslas pārslodze pie mediālā epikondila rada sāpes elkoņa iekšpusē, ko tautā sauc par golfa elkoni; līdzīga pārslodze pretējā pusē pie atliecēju cīpslas ir tenisa elkonis. Abos gadījumos cēlonis biežāk ir atkārtots darbs, nevis sports.

Otra bieža problēma ir karpālā kanāla sindroms. Saliecēju cīpslas kopā ar vidusnervu iet cauri ciešam kanālam plaukstas locītavā, un, ja kanāla saturs uzbriest, tiek saspiests tieši nervs. Tipiskas pazīmes ir nakts tirpšana un nejutīgums īkšķī, rādītājpirkstā un vidējā pirkstā, vēlāk vājums un īkšķa pamatnes muskuļu sarukums.

Pie ārsta jādodas, ja tirpšana rokā pamodina naktī vairākas nedēļas pēc kārtas, ja zūd satvēriena spēks, ja pēc traumas nav iespējams saliekt pirkstu vai ja plaukstas locītavā parādās sāpīgs pietūkums ar apsārtumu un drudzi. Ar šīm problēmām nodarbojas ģimenes ārsts, neirologs, traumatologs ortopēds vai rokas ķirurgs. Šis teksts skaidro uzbūvi un neaizstāj ārsta izmeklēšanu.

Saliecējus jauc ar atliecējiem. Atšķirt tos ir vienkārši pēc trim pazīmēm: saliecēji ir apakšdelma priekšpusē, sākas no elkoņa iekšpuses un tos vada vidusnervs un elkoņa kaula nervs; atliecēji ir apakšdelma aizmugurē, sākas no elkoņa ārpuses un tos vada spieķa kaula nervs. Tāpēc spieķa kaula nerva bojājums rada nokārtu plaukstu, bet vidusnerva bojājums traucē satvērienu.

Otra neskaidrība ir starp pronatoriem un saliecējiem. Apaļais un kvadrātveida pronators atrodas tajā pašā priekšējā nodalījumā, bet tie plaukstu nesaliec, tie to pagriež. Tāpēc pareizi ir teikt, ka priekšējā nodalījumā ir astoņi muskuļi, no kuriem seši piedalās locīšanā.

Garais plaukstas muskulis ir muskulis, kura daļai cilvēku nav vispār, un tas ne mazākajā mērā netraucē rokas darbību; tas, cik bieži tas trūkst, dažādās populācijās ievērojami atšķiras. Savieno īkšķa un mazā pirkstiņa galus un viegli saliec plaukstu: ja pa plaukstas locītavas vidu izceļas plāna cīpsla, muskulis ir. Tieši šo cīpslu ķirurgi visbiežāk izmanto kā materiālu citu saišu un cīpslu atjaunošanai, jo bez tās var iztikt.

Otrs eksperiments parāda, kāpēc saliecēji vieni paši nav pietiekami. Mēģiniet saspiest dūri ar stipri saliektu plaukstas locītavu: spēks būs daudz mazāks nekā tad, ja plaukstas locītava ir viegli atliekta. Iemesls ir tas, ka pārāk saīsinātas cīpslas nespēj attīstīt spēku, un tāpēc pirkstu saliecējiem vienmēr jāstrādā kopā ar plaukstas atliecējiem. Tā arī izskaidrojams, kāpēc rokas apsaitē un šinās plaukstas locītavu gandrīz vienmēr fiksē nedaudz atliektā stāvoklī.