Vīriešu feromoni: androstenons un radniecīgie

Androstenons ir viens no tā sauktajiem sešpadsmit androstēna savienojumiem. To atrod vīriešu sviedros, siekalās un arī cūkgaļā, un tā smarža daļai cilvēku šķiet urīnam vai sviedriem līdzīga. Tieši šis savienojums ir visvairāk pētītais no trim.

Androstenols rodas, organismam pārveidojot androstenonu un radniecīgas vielas. Tā smaržu biežāk raksturo kā sviestainu, muskusa vai sandalkoka nokrāsu, un tā bieži tiek aprakstīta kā patīkamāka. Tieši šī iemesla dēļ to plaši izmanto smaržu rūpniecībā.

Androsterons ir testosterona vielmaiņas gala produkts ar vāju hormonālu darbību. Tā galvenā nozīme medicīnā ir kā vielmaiņas rādītājam urīna analīzēs, nevis kā smaržvielai. Kā „feromonu" to piemin galvenokārt tirdzniecības tekstos, nevis pētniecībā.

Apokrīnie sviedru dziedzeri (glandulae sudoriferae apocrinae) atrodas padusēs, cirkšņos, ap krūšu galu un ap tūpli, un tie sāk pilnvērtīgi darboties tikai pubertātē. To sekrēts ir bagāts ar olbaltumvielām un lipīdiem, bet pats par sevi praktiski bez smaržas.

Uz ādas dzīvojošās baktērijas šos savienojumus sašķeļ un pārveido. Tieši šajā posmā no bezsmaržas priekštečiem rodas gan androstēna savienojumi, gan citas ķermeņa smaržai raksturīgas vielas. Cilvēku ādas mikrofloras sastāvs atšķiras, un tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc ķermeņa smarža ir tik individuāla.

No tā izriet praktiska sekas. Antibakteriāls dezodorants maina tieši šo pārveidošanas posmu, nevis sviedru daudzumu, savukārt antiperspirants samazina sviedru izdali. Tie darbojas atšķirīgi, un tieši tāpēc vieniem cilvēkiem palīdz viens, citiem otrs.

• Bezsmaržas priekšteči izdalās ar apokrīno dziedzeru sekrētu.
• Ādas baktērijas tos sašķeļ un pārveido gaistošos savienojumos.
• Matu klātbūtne palielina virsmu, no kuras vielas iztvaiko.
• Uzturs, medikamenti un smēķēšana maina gala smaržas sastāvu.
• Higiēna un apģērba audums ietekmē to, cik ilgi smarža noturas.

Androstenons ir viens no izcilākajiem piemēriem tam, ka smarža nav objektīva īpašība. Vieniem cilvēkiem tā šķiet asa un nepatīkama, citiem salda un vaniļai līdzīga, bet daļa cilvēku to nesajūt vispār.

Šo atšķirību izskaidro ožas receptoru gēnu varianti. Viena receptora nelielas atšķirības maina molekulas piesaisti, un līdz ar to arī uztverto smaržu. Tas ir viens no retajiem gadījumiem, kad konkrētas smaržas uztveres atšķirību izdevies sasaistīt ar konkrētu gēnu.

No tā izriet svarīgs secinājums par feromonu jēdzienu. Ja viena un tā pati viela vienam cilvēkam ir nepatīkama, otram patīkama, bet trešajam nemanāma, tad tā nevar darboties kā sugai kopīgs signāls ar paredzamu iznākumu. Tieši šis apsvērums ir viens no svarīgākajiem argumentiem pret androstenona pasniegšanu kā cilvēka feromonu.

Pētījumos šīs vielas parasti dod ieelpot kontrolētos apstākļos un mēra noskaņojuma, uzmanības vai vērtējumu izmaiņas. Daļā darbu tika ziņots par nelielām izmaiņām, taču atkārtojot ar stingrāku metodiku, daudzi no šiem rezultātiem nav apstiprinājušies.

Otra problēma ir koncentrācija. Pētījumos bieži izmanto daudzumus, kas ievērojami pārsniedz to, kas dabiski nonāk no viena cilvēka pie otra. Iedarbība mākslīgi augstā koncentrācijā nepierāda, ka dabiskos apstākļos notiek tas pats.

Trešā problēma ir nošķiršana no parastās ožas. Ja cilvēks vielu sajūt kā smaržu, viņš to arī novērtē un interpretē. Lai runātu par feromonu, būtu jāparāda iedarbība, kas nav skaidrojama ar apzinātu smaržas uztveri, un tieši to cilvēkiem panākt ir ārkārtīgi grūti.

Godīgais kopsavilkums ir tāds: šīs vielas ķermenī pastāv, tās ir izmērāmas, tās ietekmē ķermeņa smaržu, bet apgalvojums, ka tās kā feromoni vada cilvēka dzimumizvēli, paliek nepierādīts.

Cūkām androstenons veidojas kuiļa sēkliniekos un izdalās ar siekalām. Sivēnmāte to sajūt, un piemērotā cikla brīdī tas izraisa raksturīgu stāvokli, kurā tā ļauj sevi apsēklot. Šis efekts ir pietiekami uzticams, lai to izmantotu saimniecībās kā standarta paņēmienu.

Atšķirība no cilvēka nav tikai uzvedības, bet arī anatomiska. Cūkām darbojas pilnvērtīgs vomeronazālais orgāns ar atsevišķu nervu ceļu uz smadzenēm; pieaugušam cilvēkam šis ceļš nav funkcionāls. Tāpēc pat tad, ja viela ir tā pati, uztveres sistēma ir principiāli atšķirīga.

Šim pašam savienojumam ir arī pārtikas nozīme. Daļai patērētāju nekastrētu kuiļu gaļā jūtama nepatīkama piegarša, ko rada tieši androstenons un skatols, un tieši šī iemesla dēļ gaļas ražošanā izmanto dažādus paņēmienus tā samazināšanai.

Tirdzniecībā piedāvātie feromonu aerosoli un smaržu piedevas parasti satur sintētisku androstenonu, androstenolu vai to maisījumu. Tie ir kosmētikas līdzekļi, nevis zāles, tāpēc uz tiem neattiecas prasība pierādīt iedarbību klīniskos pētījumos.

Neatkarīgi, labi kontrolēti pētījumi šādu līdzekļu apsolīto efektu nav apstiprinājuši. Ja lietotājs pamana pārmaiņas, visdrīzāk darbojas divi parasti mehānismi: patīkama smarža kā tāda un paša cilvēka pārliecinātāka uzvedība.

Drošības ziņā šie līdzekļi lielākoties ir nekaitīgi, taču tie var kairināt ādu vai izraisīt kontaktalerģiju, tāpat kā jebkura smaržviela. Ja pēc lietošanas parādās izsitumi, nieze vai apsārtums, lietošana jāpārtrauc un vērts konsultēties ar dermatologu.

1. Novērtēt, ko produkts patiesībā sola, un vai solījumam ir pievienota pārbaudāma atsauce.
2. Pārbaudīt sastāvu, jo daudzos līdzekļos aktīvā viela ir parasta smaržviela.
3. Pirms plašas lietošanas uzklāt nelielu daudzumu uz nelielas ādas vietas.
4. Pārtraukt lietošanu, ja parādās ādas kairinājums vai izsitumi.
5. Neaizstāt ar šiem līdzekļiem medicīnisku palīdzību, ja ir reālas sūdzības par svīšanu vai ķermeņa smaržu.

Izteikta, noturīga ķermeņa smaka, kas nemainās ar higiēnu, ir stāvoklis, kuru sauc par bromhidrozi, un to bieži pavada pārmērīga svīšana. Abus var ārstēt, un to dara dermatologs. Pieejamas gan vietēji lietojamas, gan citas ārstēšanas iespējas, kuru izvēli nosaka smaguma pakāpe.

Pēkšņa, neizskaidrojama ķermeņa smaržas maiņa var būt pazīme par vielmaiņas vai aknu slimību, cukura diabēta dekompensāciju vai infekciju. Ja smaržas maiņu pavada svara zudums, slāpes, nogurums vai drudzis, jāvēršas pie ģimenes ārsta.

Reti sastopama, bet raksturīga slimība ir trimetilaminūrija, kurā aknās trūkst fermenta, kas pārstrādā noteiktu vielu, un cilvēka elpa, sviedri un urīns iegūst izteikti nepatīkamu smaržu. Šo stāvokli izmeklē un vada medicīnas ģenētiķis kopā ar ģimenes ārstu.

Svarīgi arī pretējais gadījums: ja cilvēks jūt smaku, ko citi nejūt, tas var liecināt par ožas traucējumu, ko sauc par fantosmiju, un to izvērtē otorinolaringologs vai neirologs.

Pirmkārt, tos jauc ar hormoniem. Androstenons un androstenols cilvēkam praktiski nedarbojas kā hormoni, un uz ādas uzklāti tie testosterona līmeni nemaina. Androsterons ir vājš androgēns, bet tā līmenis organismā ir hormonu vielmaiņas rezultāts, nevis cēlonis.

Otrkārt, tos jauc ar atsevišķiem uztura bagātinātājiem, kuru nosaukumi skan līdzīgi un kuri tiek pārdoti muskuļu masas pieaugumam. Tās ir pavisam citas vielas ar citu darbību un iespējamām veselības sekām; ķermeņa smaržai tām nav nekāda sakara.

Treškārt, feromonu jauc ar smaržas patīkamību. Patīkama smarža un feromons nav viens un tas pats, jo pirmā darbojas caur apzinātu uztveri un pieredzi, bet otrs pēc definīcijas darbotos vienādi visiem sugas pārstāvjiem.

Vislielākais pārsteigums šajā tēmā ir tas, ka viena molekula var būt vienlaikus lauksaimniecības instruments, gaļas kvalitātes problēma, smaržu rūpniecības sastāvdaļa un ģenētikas mācību piemērs. Androstenons ir tieši tāds gadījums, un tā stāsts labi parāda, cik atšķirīgi viena un tā pati viela darbojas dažādās sugās.

Otrs praktiskais secinājums: ja gribas ietekmēt to, kā cilvēku uztver citi pēc smaržas, daudz vairāk dod pamatlietas. Tīrs apģērbs no audumiem, kas neuztur baktērijas, regulāra mazgāšanās, piemērota antiperspirantu vai dezodorantu lietošana, uztura izvēle un nesmēķēšana maina ķermeņa smaržu izmērāmi.

Trešais novērojums attiecas uz pētniecības godīgumu. Cilvēka feromonu meklējumi ilgst jau gadu desmitiem, un tas, ka atbilde vēl nav atrasta, nav neveiksme: tā ir informācija par to, cik sarežģīti ir nošķirt bioloģisku signālu no parastas smaržas cilvēkam, kurš par visu ko domā un visam piešķir nozīmi.