Augšējais trapecveida muskulis: uzbūve un sāpes

Lai saprastu, kāpēc augšējā daļa mēdz būt pārslogota, ir vērts salīdzināt to ar pārējām divām. Visas trīs daļas piestiprinās pie viena un tā paša plecu joslas kaulu komplekta, bet no dažādām pusēm, tāpēc to vilcieni ir dažādos virzienos.

Augšējās daļas šķiedras sākas no pakauša kaula ārējā izciļņa (protuberantia occipitalis externa), no augšējās pakauša līnijas mediālās trešdaļas un no kakla saites (ligamentum nuchae), kas iet gar kakla skriemeļu smailajiem izaugumiem. No šejienes šķiedras iet lejup un uz āru un piestiprinās pie atslēgas kaula ārējās trešdaļas aizmugurējās malas.

Muskuli inervē papildnervs jeb XI galvaskausa nervs (nervus accessorius), kas ir neparasts ar to, ka nāk no galvaskausa, bet apgādā muguras muskuli. Papildus tam no kakla pinuma nāk zari, kas nes galvenokārt dziļās jušanas informāciju. Asinsapgādi nodrošina kakla šķērsartērija (arteria transversa colli).

Nerva gaita ir klīniski svarīga: kakla sānu trijstūrī tas iet ļoti virspusēji, praktiski zem ādas un virspusējās fascijas. Tieši tāpēc tas tiek ievainots nelielās, šķietami nekaitīgās operācijās, piemēram, izņemot palielinātu limfmezglu biopsijai.

Klasiskajās shēmās augšējam trapēcijam piedēvē lāpstiņas pacelšanu. Precīzāk būtu teikt, ka tas ceļ un notur atslēgas kaula ārējo galu, un lāpstiņa seko tam caur atslēgas kaula un lāpstiņas locītavu. Tīru lāpstiņas pacelšanu lielā mērā veic lāpstiņas cēlājmuskulis (musculus levator scapulae), kas atrodas dziļāk.

Otra un vēl būtiskāka funkcija ir dalība spēku pārī, kas griež lāpstiņu uz augšu, kad ceļam roku. Šajā darbā augšējais trapēcijs strādā kopā ar apakšējo trapēciju un priekšējo zobaino muskuli (musculus serratus anterior). Ja kāds no partneriem atpaliek, augšējais trapēcijs sāk strādāt par diviem, un tieši tā rodas pazīstamā sajūta, ka plecs „ceļas līdzi ausij", kad cilvēks paceļ roku.

• Notur plecu joslu pret svaru: nes somas, mantas un pašas rokas svaru.
• Atliec kaklu un noliec galvu uz to pašu pusi, bet pagriež seju uz pretējo pusi.
• Piedalās lāpstiņas griešanā uz augšu, ceļot roku virs galvas.
• Kopā ar pretējās puses muskuli nostiprina galvu, kad rokas strādā ar spēku.
• Darbojas kā stājas muskulis: pie nokarenas stājas tas ir pastāvīgi daļēji saspringts.

Biežākais iemesls sūdzībām nav trauma, bet gan ilgstoša statiska slodze. Sēdot pie datora ar uz priekšu izbīdītu galvu, plecu joslas svaru lielā mērā notur tieši augšējais trapēcijs, un tas dara to stundām bez pārtraukuma. Muskulim, kas nekad nesaraujas un nekad pilnībā neatslābst, pasliktinās asinsapgāde un uzkrājas vielmaiņas produkti.

Tā rodas mialģija: difūzs smaguma un dedzināšanas sajūta, vietām blīvi, sāpīgi punkti, kas var izstarot uz pakausi un deniņiem. Šādi izstarojuma raksti bieži tiek kļūdaini uzskatīti par migrēnu vai par „spiedienu".

1. Ilgstoša statiska poza ar pacelto vai uz priekšu izvirzīto plecu joslu.
2. Nepārtraukta zema līmeņa muskuļa aktivitāte bez atslābuma fāzēm.
3. Lokāla asinsrites pasliktināšanās un sāpju receptoru sensibilizācija.
4. Refleksa muskuļa sasprindzinājums, kas vēl vairāk pasliktina asinsriti.
5. Aplis noslēdzas: sāpes uztur sasprindzinājumu, sasprindzinājums uztur sāpes.

Lielākā daļa trapēcija sāpju ir labdabīgas un pāriet, mainot slodzes režīmu. Tomēr ir situācijas, kad aiz tā paša simptoma stāv kas nopietnāks, un šīs situācijas ir vērts pazīt.

• Vājums, ceļot roku virs galvas, un plecu nokare vienā pusē pēc kakla operācijas: aizdomas par papildnerva bojājumu.
• Sāpes, kas izstaro lejup pa roku līdz pirkstiem, ar nejutīgumu vai tirpšanu: iespējama kakla skriemeļu nervu saknītes saspiešana.
• Nakts sāpes, kas modina, svara zudums, drudzis: obligāta ārsta apskate.
• Pēkšņas, ļoti stipras sāpes ar galvas kustību ierobežojumu pēc traumas: neatliekama izmeklēšana.
• Sāpes krūtīs, žoklī vai kreisajā plecā ar elpas trūkumu un svīšanu: izsaukt neatliekamo palīdzību.

Diagnoze lielākoties ir klīniska. Ārsts vērtē stāju, plecu simetriju, lāpstiņu stāvokli miera stāvoklī un kustībā, kakla kustību apjomu un palpē muskuli, meklējot sāpīgus blīvējumus. Būtisks ir pretestības tests: plecu pacelšana pret pretestību un rokas pacelšana virs galvas.

Papildu izmeklējumi tiek pievienoti mērķtiecīgi, nevis pēc kārtas. Attēldiagnostika mialģijas gadījumā parasti neko nedod, jo pārslogots muskulis attēlos izskatās normāls.

• Klīniskā apskate un funkcionālie testi: pamata metode.
• Elektroneiromiogrāfija: kad ir aizdomas par papildnerva vai nervu saknītes bojājumu.
• Kakla daļas magnētiskā rezonanse: pie izstarojošām sāpēm un neiroloģiskiem simptomiem.
• Ultrasonogrāfija: plecu locītavas cīpslu vērtēšanai, ja sāpes ir plecā, nevis muskuļa joslā.
• Rentgenuzņēmums: pēc traumas, lai izslēgtu kaula bojājumu.

Visbiežāk augšējā trapēcija sāpes tiek sajauktas ar lāpstiņas cēlājmuskuļa problēmu. Atšķirība ir sāpju vietā: cēlājmuskulis sāp augstāk un dziļāk, pie lāpstiņas augšējā stūra, un sāpes pastiprinās, griežot galvu uz to pašu pusi.

Otrs biežs sajaukums ir ar kakla radikulopātiju. Šeit atslēga ir sajūtu traucējumi: ja parādās tirpšana pirkstos vai spēka zudums rokā, cēlonis, visticamāk, ir nervs, nevis muskulis.

Trešais ir plecu locītavas patoloģija. Rotatoru manšetes cīpslu bojājums sāp plecā un augšdelma ārpusē, pastiprinās, ceļot roku sāniski, un bieži traucē gulēt uz sāniem. Trapēcija mialģija sāp joslā starp kaklu un plecu un parasti mazinās, kad plecu josla tiek atbalstīta.

Galvenā doma, ko piedāvā mūsdienu rehabilitācija, ir mazliet pretintuitīva: pārslogotu augšējo trapēciju parasti nevajag vēl vairāk stiept un mīcīt, bet gan iemācīt pārējiem muskuļiem darīt savu daļu darba. Stiepšana un masāža dod īslaicīgu atvieglojumu, bet, ja lāpstiņas vadība nemainās, sasprindzinājums atgriežas.

Praktiski tas nozīmē regulāras pauzes ar pozas maiņu, darba vietas augstuma pielāgošanu tā, lai elkoņi būtu atbalstīti un pleci brīvi, kā arī vingrinājumus lāpstiņas stabilizētājiem. Soma uz viena pleca un telefons, ko pietur ar ausi, ir divi tipiskākie ikdienas vaininieki.

Ja sāpes saglabājas ilgāk par pāris nedēļām, ierobežo darbu vai miegu, ir vērts vērsties pie ģimenes ārsta, kas var nosūtīt pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, fizioterapeita vai neirologa atkarībā no atradnes.