Bicepsa cīpsla: uzbūve, sāpes un plīsumi

Lai saprastu bicepsa sāpes, vispirms jāsaprot, kura cīpsla sāp. Garā galva sāp pleca priekšpusē, bieži ar izstarojumu lejup pa augšdelmu; īsā galva sāp dziļāk, tuvāk kruķveida izaugumam; distālā cīpsla sāp elkoņa locītavas priekšpusē un pastiprinās, ceļot smagumu ar plaukstu uz augšu.

Praktiski svarīgākā atšķirība ir sekās. Garās galvas cīpslas pilnīgs plīsums daudziem cilvēkiem atstāj nelielu spēka zudumu un raksturīgu muskuļa nobīdi uz leju, ko sauc par Popaja pazīmi, bet ikdienas funkcija bieži saglabājas. Distālās cīpslas plīsums pie spieķkaula turpretī ievērojami vājina pagriešanas spēku, un to parasti ārstē ķirurģiski, turklāt salīdzinoši ātri pēc traumas.

Garās galvas cīpsla ir viena no retajām cīpslām, kas iet cauri locītavas dobumam. Tā sākas locītavas iekšpusē pie locītavdobuma augšējās malas un savijas ar locītavas lūpu, tad izlien cauri locītavas kapsulai un ieiet starpbumbuļu vagā (sulcus intertubercularis) augšdelma kaula augšgalā.

Lai gan cīpsla atrodas locītavas dobumā, tā nepeld sinoviālajā šķidrumā brīvi: to pavada sinoviālais apvalks, kas veido sava veida piedurkni. Šī detaļa ir svarīga, jo iekaisums šajā apvalkā dod tipiskas pleca priekšpuses sāpes ar palielinātu šķidruma daudzumu ap cīpslu, ko labi redz ultrasonogrāfijā.

Ieejas vietu vagā notur saišu un rotatoru manšetes cīpslu veidota struktūra, ko sauc par bicepsa pulliju. Ja tā tiek bojāta, cīpsla var izslīdēt no vagas, un cilvēks jūt sāpīgu klikšķi, ceļot vai griežot roku. Tieši šī saikne izskaidro, kāpēc bicepsa sāpes tik bieži pavada rotatoru manšetes bojājumus: abas struktūras ir mehāniski savienotas.

Bicepss nav vienīgais elkoņa saliecējs. Pleca muskulis (musculus brachialis) ir galvenais saliecējs neatkarīgi no apakšdelma stāvokļa, bet pleca un spieķkaula muskulis (musculus brachioradialis) pievienojas, ja plaukstas īkšķa mala ir pagriezta uz augšu. Bicepsa unikālais ieguldījums ir tieši pagriešanas kustība.

Tāpēc pēc distālās cīpslas plīsuma cilvēks bieži joprojām var saliekt elkoni gandrīz normāli un kļūdaini secina, ka nekas nopietns nav noticis. Spēka zudums parādās tieši tad, kad jāgriež skrūvgriezis, jāatver blīvs vāciņš vai jāceļ smagums ar plaukstu uz augšu.

• Apakšdelma pagriešana ar plaukstu uz augšu: bicepsa galvenā un visspēcīgākā darbība.
• Elkoņa saliekšana: bicepss piedalās, bet nav vienīgais un ne vienmēr galvenais.
• Neliela pleca saliekšana uz priekšu caur abām augšējām cīpslām.
• Garās galvas dalība pleca locītavas stabilizēšanā, par kuras nozīmi joprojām diskutē.
• Slodzes pārnese caur aponeirozi uz apakšdelma fasciju, kas mazina slodzi uz pašu cīpslu.

Cīpslas sāpes tikai retos gadījumos ir klasisks iekaisums. Biežāk tā ir tendinopātija: kolagēna šķiedru sakārtojums kļūst nekārtīgs, cīpslā ieaug sīki asinsvadi un nervu galiņi, un audi kļūst sāpīgi bez izteiktām iekaisuma šūnām. Tas ir iemesls, kāpēc pretiekaisuma līdzekļi bieži dod tikai pagaidu atvieglojumu, bet noslodzes pielāgošana un pakāpeniski pieaugoša slodze darbojas labāk.

Ar gadiem cīpslas kļūst mazāk elastīgas, un to asinsapgāde pasliktinās. Tāpēc garās galvas plīsumi visbiežāk notiek cilvēkiem pusmūžā un vēlāk, un bieži jau iepriekš pastāvējušu rotatoru manšetes izmaiņu fonā. Jauniem cilvēkiem tā vietā biežāk sastopami locītavas lūpas bojājumi cīpslas piestiprinājuma vietā.

Interesanta ir arī pretēja likumsakarība: daļai cilvēku pēc garās galvas plīsuma pleca sāpes mazinās, jo bojātā, sāpīgā cīpsla vairs nav savā vietā un nekairina apkārtējos audus. Tas nenozīmē, ka plīsums ir ārstēšana, bet izskaidro, kāpēc daļā gadījumu ķirurgs apzināti pārgriež un no jauna piestiprina šo cīpslu.

Pleca vai elkoņa sāpes, kas ilgst vairāk par dažām nedēļām, traucē gulēt vai ierobežo ikdienas darbus, jāizvērtē ģimenes ārstam, kurš nosūta pie traumatologa ortopeda. Sportistus bieži vada arī sporta ārsts, bet atveseļošanos vada fizioterapeits.

Atsevišķi jāizdala situācija, kas nav gaidīšanas gadījums: ja slodzes brīdī elkonī izdzirdēts vai sajusts pļaukstošs troksnis, ātri parādās zilums apakšdelma augšdaļā un vājinās pagriešanas spēks, ir pamatotas aizdomas par distālās cīpslas plīsumu. Šādā gadījumā jāvēršas pie ārsta dienu vai dažu dienu laikā, jo operācijas rezultāti ir labāki, kamēr cīpsla nav saīsinājusies un sarētojusies.

• Pleca priekšpuses sāpes, kas pastiprinās, ceļot roku uz priekšu ar iztaisnotu elkoni.
• Sāpīgs klikšķis vai lēkšana pleca priekšpusē, griežot roku.
• Pēkšņa muskuļa formas maiņa ar bumbuli augšdelma apakšdaļā.
• Elkoņa priekšpuses sāpes un vājums, griežot atslēgu vai skrūvgriezi.
• Zilums un pietūkums apakšdelma augšdaļā pēc pēkšņas slodzes.

Izmeklēšana sākas ar sarunu un apskati, jo traumas mehānisms bieži uzreiz norāda uz bojājuma vietu. Ārsts salīdzina abas rokas, novērtē muskuļa kontūru, sāpju punktus un veic vairākus mērķtiecīgus testus.

Attēldiagnostika apstiprina atradni. Ultrasonogrāfija ir ātra, ļauj skatīties kustībā un labi parāda garās galvas cīpslu vagā, bet magnētiskā rezonanse precīzāk parāda locītavas iekšējo daļu, locītavas lūpu un distālo cīpslu.

1. Apskate: muskuļa formas salīdzinājums abās pusēs, zilumu un pietūkuma novērtējums.
2. Palpācija starpbumbuļu vagā un elkoņa bedrītē, meklējot sāpju punktu.
3. Pretestības testi: elkoņa saliekšana un apakšdelma pagriešana pret pretestību.
4. Distālās cīpslas āķa tests, ar kuru ārsts mēģina ar pirkstu aizķert cīpslas malu elkoņa bedrītē.
5. Ultrasonogrāfija un, ja nepieciešams, magnētiskās rezonanses izmeklējums.
6. Ārstēšanas plāna izvēle: slodzes pielāgošana un fizioterapija vai ķirurģiska ārstēšana.

Pirmais, kas jāizslēdz, ir rotatoru manšetes bojājums. Abi stāvokļi dod pleca sāpes, bet rotatoru manšetes gadījumā sāpes parasti ir sānos un pastiprinās, ceļot roku uz sāniem, savukārt bicepsa gadījumā sāpju punkts ir precīzi pleca priekšpusē un pārvietojas kopā ar roku, to griežot.

Otrs biežais maldinošais cēlonis ir kakla daļas saknītes kairinājums. Tas var dot sāpes tieši tajā pašā vietā, bet parasti pievienojas tirpšana pirkstos, sāpju maiņa atkarībā no kakla stāvokļa un dažkārt refleksu izmaiņas. Šajā gadījumā ne cīpslas ārstēšana, ne injekcijas plecā problēmu neatrisina.

Trešā sajaukšana ir terminoloģiska: bicepsa reflekss, ko ārsts pārbauda, uzsitot pa cīpslu elkoņa bedrītē, nav cīpslas veselības pārbaude. Tas vērtē nervu saknītes darbību kakla līmenī, un tā izmaiņas runā par nervu, nevis par cīpslu.