Kas ir četrgalvu muskuļa cīpsla?

Cīpsla pie ceļa kauliņa nebeidzas. Daļa šķiedru iet tam pāri, un no kauliņa apakšējās smailes turpinās ceļa kauliņa saite (ligamentum patellae), kas piestiprinās pie lielā lielakaula pauguriņa apakšstilbā.

Kopā ar ceļa kauliņu šīs divas daļas veido vienotu ekstensora aparātu. Kauliņš tajā ir ieguldīts kā sezamveida kauls, un tas nav dekors: tas atbīda cīpslu uz priekšu, prom no ceļa griešanās ass, un ar to pašu muskuļa spēku dod lielāku griezes momentu.

Tieši tāpēc ceļgala iztaisnošanai nozīme ir ne tikai muskuļa spēkam, bet arī tam, vai kauliņš slīd pareizajā rievā augšstilba kaula galā.

Acīmredzamais uzdevums ir spēka pārnešana no muskuļa uz kaulu. Mazāk acīmredzamais ir enerģijas uzkrāšana. Cīpsla slodzē mazliet izstiepjas un pēc tam atdod uzkrāto enerģiju atpakaļ, darbojoties kā atspere. Tas padara staigāšanu un skriešanu izdevīgāku, nekā tā būtu ar pilnīgi neelastīgu savienojumu.

Vissmagāko darbu cīpsla veic nevis kāpjot augšā, bet nākot lejā. Kāpjot lejup pa kāpnēm vai nolaižoties pietupienā, četrgalvu muskulis strādā, vienlaikus saspringstot un pagarinoties, un visa ķermeņa svara bremzēšana iet caur šo vienu cīpslu.

No tā izriet ļoti praktiska pazīme. Ja cilvēkam sāp ceļgals tieši ekstensora aparāta dēļ, kāpšana lejā ir grūtāka par kāpšanu augšā. Ja sāp otrādi, cēlonis parasti ir citur.

Cīpslas plīsums parasti notiek pēkšņā, negaidītā slodzē uz saliekta ceļgala, piemēram, paklūpot vai nokāpjot garām pakāpienam. Biežāk tas notiek vidējā un vecākā vecumā, kad cīpslas audi jau ir pārveidojušies.

Pazīmes ir raksturīgas: brīdī, kad tas notiek, cilvēks bieži sajūt vai izdzird sprakšķi, kāja zem ķermeņa padodas, virs ceļa kauliņa var sataustīt iedobumu, un guļot nav iespējams noturēt paceltu iztaisnotu kāju.

Risku palielina cukura diabēts, hroniska nieru slimība, ilgstoša glikokortikoīdu lietošana un noteiktas antibiotikas no fluorhinolonu grupas, kurām ir zināma saistība ar cīpslu bojājumiem.

Ja pēc pēkšņas traumas ceļgalu nav iespējams iztaisnot pret gravitāciju, pie traumatologa vai ortopēda jādodas tajā pašā dienā. Šis ir viens no tiem gadījumiem, kur nogaidīšana pasliktina ārstēšanas iespējas.

Daudz biežāk nekā plīsums sastopama cīpslas pārslodze, kas attīstās pakāpeniski un ar sāpēm tieši cīpslas piestiprināšanās vietā.

Šeit ir noderīga atšķirība. Sāpes ceļa kauliņa augšējā malā norāda uz četrgalvu cīpslu. Sāpes ceļa kauliņa apakšējā smailē norāda uz ceļa kauliņa saiti, un tieši tā ir tā vieta, ko lēcēju sportā dēvē par lēcēja celi. Abas šīs vietas atrodas dažu centimetru attālumā viena no otras, bet slodzes, kas tās bojā, atšķiras.

Vispārējais noteikums ir vienkāršs: cīpsla savieno muskuli ar kaulu, saite savieno kaulu ar kaulu. Pēc šī noteikuma tam, kas iet no ceļa kauliņa uz lielakaulu, vajadzētu būt saitei, jo abos galos ir kauls, un tā to arī sauc.

Pēc funkcijas tomēr tas ir četrgalvu muskuļa cīpslas turpinājums. Ceļa kauliņš ir nevis atsevišķs kauls, kas tur kaut ko kopā, bet gan cīpslā ieaudzis kauls. Tāpēc šī saite pēc būtības ir cīpsla, kurai pa vidu gadījies kauls. Tas ir labākais piemērs tam, ka anatomijas nosaukumi apraksta izskatu, nevis vienmēr funkciju.

Otra bieža sajaukšana ir ar ceļa cīpslām augšstilba aizmugurē. Tās pieder pilnīgi citai muskuļu grupai, kura ceļgalu saliec, nevis iztaisno. Sāpes ceļgala priekšpusē un ceļgala aizmugurē tāpēc nozīmē dažādas lietas.