Elkoņkaula plaukstas saliecējmuskulis (FCU)

Muskulim ir divas sākuma galvas. Augšdelma galva sākas no augšdelma kaula iekšējā paauguma (epicondylus medialis) kopējās saliecēju cīpslas. Elkoņkaula galva sākas no elkoņa izauguma (olecranon) un elkoņa kaula (ulna) aizmugurējās malas augšējām divām trešdaļām caur platu cīpslu plātni.

Starp abām galvām izstiepjas cīpslainā arka, zem kuras iet elkoņa nervs. Šī vieta kopā ar augšdelma kaula iekšējā paauguma rievu veido kubitālo kanālu. Kanāls ir šaurs jau normāli, bet, saliecot elkoni, tas kļūst vēl šaurāks, jo cīpslainā arka izstiepjas. Tieši tāpēc elkoņa nerva simptomi bieži pastiprinās, gulot ar saliektu elkoni vai ilgi turot telefonu pie auss.

Distāli muskuļa cīpsla piestiprinās zirņveida kaulam (os pisiforme) un caur zirņveida un āķkaula un zirņveida un delnas kaula saitēm turpinās līdz āķkaula āķim un piektā delnas kaula pamatnei. Asinsapgādi nodrošina elkoņa artērija (a. ulnaris), kas iet gar muskuļa ārējo malu.

• Sākums: augšdelma kaula iekšējais paaugums un elkoņa kaula aizmugurējā mala.
• Piestiprinājums: zirņveida kauls, āķkaula āķis, piektā delnas kaula pamatne.
• Inervācija: elkoņa nervs (n. ulnaris), saknes C7, C8 un daļēji T1.
• Darbība: plaukstas saliekšana un novirze uz mazā pirksta pusi.
• Blakus struktūras: elkoņa artērija un elkoņa nervs gar muskuļa ārējo malu.

FCU ir salīdzinoši spēcīgs muskulis ar spalvveida šķiedru izkārtojumu, kas nozīmē, ka tā šķiedras ir īsākas, bet to ir daudz. Šāda uzbūve dod lielāku spēku uz šķērsgriezuma laukuma vienību, bet mazāku kustības amplitūdu. Tas atbilst uzdevumam: plaukstas locītavai nav vajadzīga milzīga amplitūda, bet gan stabila, spēcīga noturēšana.

Zirņveida kauls muskuļa cīpslā darbojas tāpat kā ceļa skriemelis ceļa locītavā. Tas atvirza cīpslu no locītavas griešanās ass un tādējādi palielina sviras plecu. Praktiski tas nozīmē, ka tieši šis muskulis spēj radīt lielāko saliekšanas momentu plaukstas locītavā, un tieši tāpēc pie zirņveida kaula bieži uzkrājas pārslodzes izmaiņas.

Vēl viens funkcionāls uzdevums ir mazā pirksta pamatnes stabilizēšana. Caur saitēm, kas turpinās no zirņveida kaula, muskulis netieši notur plaukstas iekšējo malu, kad roka atbalstās uz galda vai satver rokturi.

Plaukstas locītavu kustina četri galvenie muskuļi, un to sajaukšana ir bieža gan studentiem, gan pacientiem, kas mēģina saprast savu diagnozi.

Apakšdelma saliecēju grupa veidojas no locekļa pumpura priekšējās muskuļu masas, ko inervē vidusnervs un elkoņa nervs. FCU pieder pie tās daļas, kas paliek elkoņa nerva pārziņā, un šī sadale nostabilizējas jau agrīnā augļa attīstībā.

Bērniem ar centrālās nervu sistēmas bojājumiem, piemēram, ar bērnu cerebrālo trieku, FCU bieži kļūst pārmērīgi aktīvs un saīsinās. Rezultāts ir raksturīgs plaukstas stāvoklis: plauksta saliekta un novirzīta uz mazā pirksta pusi, kas apgrūtina satveršanu. Tieši šādos gadījumos visbiežāk veic FCU cīpslas pārstādīšanu uz plaukstas atliecējiem.

Pieaugušā vecumā galvenais ietekmes faktors ir slodze. Sporta veidos ar spēcīgu plaukstas kustību, piemēram, golfā, airēšanā, tenisā un svarcelšanā, cīpslas piestiprinājuma vietā pie zirņveida kaula veidojas mikrobojājumi. Gados vecākiem cilvēkiem biežāk sastopama kaļķu nogulsnēšanās cīpslā, kas var izraisīt pēkšņas, ļoti asas sāpes bez traumas.

Visbiežākā ar šo muskuli saistītā problēma ir elkoņa nerva saspiedums kubitālajā kanālā. Tas izpaužas kā tirpšana un nejutīgums mazajā pirkstā un zeltnesa pusē pret to, sāpes elkoņa iekšpusē, vēlāk arī rokas veiklības zudums un plaukstas mazo muskuļu novājēšana. Simptomi raksturīgi pastiprinās naktī un pozās ar ilgi saliektu elkoni.

Otra grupa ir cīpslas pārslodzes problēmas. Sāpes ir lokalizētas plaukstas pamatnes iekšējā pusē pie zirņveida kaula un pastiprinās, saliecot plaukstu pret pretestību vai atbalstoties uz rokas. Kaļķu nogulsnēšanās gadījumā sāpes var sākties pēkšņi un būt nesamērīgi asas, un rentgenogrammā redzamas kaļķu ēnas.

Trešā grupa ir traumas: zirņveida kaula lūzums pēc kritiena uz izstieptas rokas un cīpslas plīsums, kas gan ir rets. Pie ārsta jādodas nekavējoties, ja roka pēc traumas deformējas, ja pirksti kļūst nejutīgi un balti, vai ja rokas spēks strauji zūd. Ar šiem stāvokļiem nodarbojas rokas ķirurgs un traumatologs ortopēds, nerva bojājumu apstiprina neirologs ar elektroneiromiogrāfiju, bet atjaunošanos vada fizioterapeits un ergoterapeits.

Diagnoze lielākoties top klīniski, un attēldiagnostika kalpo apstiprinājumam vai operācijas plānošanai.

1. Sāpju vietas precīza noteikšana: cīpslas piestiprinājums pie zirņveida kaula vai elkoņa iekšpuse.
2. Aktīvā plaukstas saliekšana ar novirzi uz mazā pirksta pusi pret pretestību.
3. Elkoņa nerva pārbaude: jutība mazajā pirkstā, pirkstu izpletiena spēks, īkšķa piespiešanas tests.
4. Elkoņa saliekšanas tests, noturot elkoni maksimāli saliektu un vērojot tirpšanas parādīšanos.
5. Rentgenogramma, ja ir aizdomas par zirņveida kaula lūzumu vai kaļķu nogulsnēm.
6. Ultrasonogrāfija cīpslas un nerva novērtēšanai, tostarp nerva slīdēšanas novērošanai kustības laikā.
7. Elektroneiromiogrāfija, lai noteiktu saspieduma līmeni un smaguma pakāpi.

Elkoņa nerva saspiedumu pie elkoņa bieži sajauc ar saspiedumu plaukstas līmenī Gijona kanālā. Atšķirība ir praktiska: ja nejutīgums aptver arī plaukstas mugurpusi pie mazā pirksta, saspiedums ir augstāk par plaukstu, jo šo ādas zonu apgādā nerva zars, kas atdalās jau apakšdelmā.

Otrs sajaukšanas avots ir astotās kakla saknes bojājums, kas arī dod nejutīgumu mazajā pirkstā. Tur simptomi parasti skar arī apakšdelma iekšējo malu un bieži saistās ar kakla sāpēm un kustībām.

Trešais ir plaukstas pamatnes sāpju avotu sajaukšana. Sāpes pie zirņveida kaula var nākt gan no FCU cīpslas, gan no zirņveida un trīsstūrveida kaula locītavas, gan no āķkaula āķa lūzuma, kas ir raksturīga golfa un beisbola trauma un parastā rentgenogrammā bieži paliek nepamanīta.

FCU ir viens no retajiem muskuļiem, ko ķirurgi apzināti upurē, lai iegūtu citu funkciju. Pārstādot tā cīpslu uz plaukstas atliecējiem, var atjaunot plaukstas atliekšanu cilvēkam ar radiālā nerva bojājumu vai ar spastisku plaukstas saliekumu. Zaudētā saliekšanas funkcija lielā mērā tiek pārņemta ar citiem muskuļiem, bet iegūtā atliekšana ir tā, kas atgriež spēju atvērt plaukstu un satvert.

Otra nianse attiecas uz ikdienas paradumiem. Kubitālā kanāla simptomi daudziem cilvēkiem rodas nevis no darba, bet no miega pozas ar stipri saliektu elkoni zem spilvena. Vienkāršs, ārsta bieži ieteikts paņēmiens ir nakts laikā neļaut elkonim pilnībā saliekties, piemēram, ar mīkstu lonģeti vai dvieli ap elkoni. Tā ir pārsteidzoši iedarbīga darbība tieši tāpēc, ka novērš to pozīciju, kurā muskuļa cīpslainā arka visvairāk saspiež nervu.