TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir holokrīnie dziedzeri?

Īsā atbilde

Holokrīnie dziedzeri ir eksokrīnie dziedzeri, kuru sekrēts rodas, šūnai pašai pilnībā sabrūkot: nobriedusi šūna piepildās ar produktu, iet bojā un kopā ar šūnu atliekām izdalās izvadkanālā. Cilvēka organismā klasiskais un praktiski vienīgais šāds dziedzeris ir tauku dziedzeris (glandula sebacea) ādā, kas atveras matu folikulā. Šis izdalīšanās veids atšķiras no merokrīnā un apokrīnā ar to, ka dziedzera šūna sekrēciju pārdzīvot nevar.

Eksokrīnos dziedzerus iedala pēc tā, kā sekrēts iziet no šūnas. Merokrīnā jeb ekrīnā sekrēcijā produkts tiek izmests eksocitozes ceļā, un šūna paliek neskarta; tā strādā siekalu, aizkuņģa dziedzera un sviedru dziedzeri. Apokrīnā sekrēcijā nošķeļas šūnas augšdaļa kopā ar nelielu citoplazmas daļu, un šūna pēc tam atjaunojas; tā strādā piena dziedzeris. Holokrīnā sekrēcija ir trešais un radikālākais variants.

Holokrīnā dziedzerī šūna vispirms dalās perifērijā, tad pakāpeniski virzās uz centru, uzkrājot lipīdu pilienus. Ceļā tā zaudē kodolu un organellas, membrānas sadalās, un galarezultātā vairs nav dzīvas šūnas, bet ir gatavs sekrēts. Tas nav bojājums, bet ieprogrammēts, regulēts šūnas nāves veids.

Šāda uzbūve ir loģiska, ja sekrēts ir lipofils. Taukveida vielas nevar vienkārši izstumt cauri ūdenī šķīstošai membrānai kā olbaltumvielu pūslīti, tāpēc evolucionāri izdevīgāk ir upurēt visu šūnu. Tieši tāpēc holokrīnie dziedzeri organismā izdala sebumu, nevis fermentus vai hormonus.

Praktiskā nozīme ir liela: no holokrīno dziedzeru darbības atkarīga ādas barjeras stabilitāte, matu ģeometrija, acu virsmas asaru plēvītes noturība un, otrādi, tādu ikdienā biežu problēmu kā akne, seborejiskais dermatīts un sausās acs sindroms rašanās.

Uzbūve: kā izskatās tauku dziedzeris

Tauku dziedzeris ir daivots, maisveida veidojums dermā, kas parasti atveras īsā izvadkanālā matu folikula augšdaļā. Folikuls, mats, tauku dziedzeris un matu pacēlājmuskulis (musculus arrector pili) kopā veido funkcionālu vienību, ko sauc par pilosebaceālo vienību.

Dziedzera perifērijā atrodas bazālās šūnas ar augstu dalīšanās spēju, kas guļ uz bazālās membrānas. Tālāk uz centru šūnas kļūst lielākas, gaišākas un putveida, jo citoplazma piepildās ar lipīdu pilieniem. Centrā vairs ir tikai sadalījies šūnu materiāls, kas veido sebumu.

  • Bazālais slānis: dalīšanās un papildināšana.
  • Diferencēšanās zona: lipīdu uzkrāšanās, organellu izzušana.
  • Sabrukšanas zona: kodola sairums, membrānu dezintegrācija.
  • Izvadkanāls: sebuma izplūde folikulā un uz ādas virsmas.

Sekrēcijas veidu salīdzinājums

Trīs sekrēcijas veidi nav tikai teorētiska klasifikācija: no tiem atkarīgs sekrēta sastāvs, atjaunošanās ātrums un raksturīgās slimības.

VeidsKas izdalāsPiemērs cilvēkam
MerokrīnāTikai pūslīšu saturs, šūna saglabājasEkrīnie sviedru dziedzeri, siekalu dziedzeri
ApokrīnāŠūnas apikālā daļa kopā ar sekrētuPiena dziedzeris, padušu apokrīnie dziedzeri
HolokrīnāVisa šūna pilnībāĀdas tauku dziedzeris, Meiboma dziedzeris

Kur cilvēka ķermenī tie atrodas

Tauku dziedzeri ir gandrīz visā ādā, bet to blīvums ir ļoti nevienmērīgs. Visvairāk to ir sejā, īpaši uz pieres, deguna un zoda, kā arī uz krūšu kaula un starp lāpstiņām; šīs vietas sauc par seborejiskajām zonām. Plaukstās un pēdās tauku dziedzeru nav vispār, tāpēc šī āda ir sausa un pakļauta plaisāšanai.

Daļa tauku dziedzeru atveras nevis folikulā, bet tieši uz virsmas vai gļotādas. Pie tiem pieder Meiboma dziedzeri plakstiņa skrimšļa biezumā, Ceisa dziedzeri pie skropstu saknēm, Fordaisa granulas uz lūpu sarkanās daļas un vaiga gļotādas, kā arī modificētie dziedzeri dzimumorgānu apvidū.

  • Seja un galvas matainā daļa: augstākais blīvums, sebuma pamatražošana.
  • Plakstiņi: Meiboma dziedzeri, kas ražo asaru plēvītes lipīdu slāni.
  • Lūpas un vaiga gļotāda: Fordaisa granulas, normāla anatomiska variācija.
  • Plaukstas un pēdu pēdas: tauku dziedzeru nav.

Funkcija: kāpēc organismam vajag sebumu

Sebums ir sarežģīts lipīdu maisījums, kurā ietilpst triglicerīdi, vaska esteri, skvalēns un brīvās taukskābes. Pēdējās divas gandrīz neparādās citur organismā, tāpēc tās uzskata par tauku dziedzeru pirkstu nospiedumu.

Uz ādas sebums sajaucas ar sviedriem un keratinocītu lipīdiem, veidojot plānu, viegli skābu apvalku. Tas samazina ūdens iztvaikošanu caur ādu, padara matu lokanu un apgrūtina daļas baktēriju un sēnīšu vairošanos. Plakstiņos Meiboma dziedzeru lipīdi klāj asaru plēvīti un neļauj tai pārāk ātri iztvaikot starp mirkšķināšanas reizēm.

Sebums nav vienkārši „netīrumi". Agresīva atsmērēšana ar spēcīgiem mazgāšanas līdzekļiem noņem šo slāni, āda reaģē ar sausumu un kairinājumu, un daļai cilvēku tauku dziedzeri sāk strādāt vēl intensīvāk.

Attīstība un izmaiņas mūža garumā

Tauku dziedzeri veidojas no matu folikula embrionālā aizmetņa jau augļa periodā un pirms dzimšanas ražo daļu no vernix caseosa, taukainās kārtas, kas klāj jaundzimušo. Mātes androgēnu ietekmē tie pirmajās dzīves nedēļās var būt aktīvi, kas izskaidro zīdaiņu sejas sīkās pūtītes un galvas seborejiskās garoziņas.

Pēc tam iestājas gara klusuma fāze. Ap adrenarhi un pubertāti androgēnu līmenis aug, dziedzeri palielinās un sebuma ražošana strauji pieaug, tāpēc tieši pusaudža gados akne ir visizplatītākā. Aktivitāte parasti saglabājas augsta jaunībā un pieaugušā vecumā.

Gados vecākiem cilvēkiem dziedzeri paradoksāli var kļūt lielāki, bet ražot mazāk sebuma, tāpēc āda vienlaikus izskatās raupja, ar paplašinātām porām, un ir sausa. Sievietēm pēc menopauzes sebuma ražošana bieži samazinās straujāk nekā vīriešiem.

Kad tie slimo un pie kā vērsties

Akne rodas, kad vienlaikus sakrīt pastiprināta sebuma ražošana, folikula izvadkanāla keratinizācijas traucējumi, Cutibacterium acnes savairošanās un iekaisums. Rezultāts ir komedoni, papulas un pustulas tieši tajās ādas zonās, kur tauku dziedzeru ir visvairāk.

Meiboma dziedzeru disfunkcija ir viens no biežākajiem sausās acs iemesliem: lipīdu slānis kļūst biezs un neizplūst, asaru plēvīte pārtrūkst ātri, un acs kairinās, dedzina un mēdz pārmērīgi asarot. Aizsprostots un iekaisis Ceisa vai Meiboma dziedzeris veido miežgraudu vai halaziju.

Pie ārsta jāvēršas, ja ādas izsitumi atstāj rētas vai tumšus plankumus, ja parastie aptiekas līdzekļi nedēļām nepalīdz, ja veidojums strauji aug, sāp, asiņo vai mainās, un ja acs apsārtums pavada redzes miglošanos vai sāpes. Pēkšņa, izteikta sejas apmatojuma un taukainības maiņa sievietei kopā ar menstruālā cikla traucējumiem ir iemesls pārbaudīt hormonālo fonu.

  • Dermatologs: akne, rozācija, seborejiskais dermatīts, ādas veidojumi.
  • Oftalmologs: Meiboma dziedzeru disfunkcija, halazijs, sausās acs sindroms.
  • Endokrinologs: androgēnu pārpalikuma stāvokļi, kas izraisa noturīgu akni.
  • Ķirurgs: liela, atkārtoti iekaisusi ādas cistas veida veidojuma izņemšana.

Kā izmeklē

Lielāko daļu holokrīno dziedzeru problēmu diagnosticē apskatē. Dermatoskops ļauj atšķirt palielinātu tauku dziedzeru kopu no bazaliomas, kas var izskatīties līdzīgi. Ja veidojums ir neskaidrs vai netipisks, ņem biopsiju, un histoloģiskā aina ar putveida šūnām un centrālo sabrukumu ir raksturīga.

Oftalmoloģijā izmanto plakstiņa malas apskati spraugas lampā, Meiboma dziedzeru atveru spiedienu testu un asaru plēvītes pārtrūkšanas laika mērīšanu. Attēlveidošanas metode meibogrāfija parāda dziedzeru zudumu plakstiņa biezumā.

Laboratoriskā izmeklēšana nepieciešama retāk: pieaugušai sievietei ar smagu, hormonāliem ciklam saistītu akni var pārbaudīt androgēnu līmeni, bet parastas pusaudža aknes gadījumā analīzes parasti nav vajadzīgas.

Ar ko sajauc holokrīnos dziedzerus

Visbiežākā jaukšana ir ar sviedru dziedzeriem. Padušu apokrīnie dziedzeri nav holokrīni, kaut arī atveras tajā pašā folikulā; tie izdala olbaltumvielām bagātu sekrētu, kas smaku iegūst tikai pēc ādas baktēriju darbības. Ekrīnie sviedru dziedzeri ir merokrīni un izdala galvenokārt ūdeni ar sāļiem.

Otra kļūda ir uzskatīt Fordaisa granulas par slimību. Tie ir normāli tauku dziedzeri bez matiņa, redzami kā sīki gaiši dzelteni punktiņi uz lūpām vai dzimumorgānu ādas, un tos nav nedz nepieciešams, nedz ieteicams ārstēt.

Trešā: t. s. „tauku cista" jeb atēroma patiesībā parasti ir epidermāla cista, kas izklāta ar epidermas tipa epitēliju un pildīta ar keratīnu, nevis ar sebumu. Nosaukums ir vēsturisks, bet izcelsme atšķiras, un to der zināt, kad ķirurgs skaidro, kāpēc cistas kapsula jāizņem pilnībā.

Nenovērtēts fakts

Tauku dziedzeris nav tikai eļļas ražotne. Tā šūnas sintezē pretmikrobu peptīdus, pārveido un aktivē androgēnus lokāli pašā ādā un piedalās iekaisuma signālu apmaiņā, tāpēc mūsdienās to reizēm dēvē par ādas neiroendokrīnās un imūnās sistēmas dalībnieku.

No tā izriet praktiska sekas: aknes ārstēšana, kas tikai nožāvē ādu, uzbrūk simptomam. Terapijas, kas maina dziedzera šūnu diferencēšanos, iedarbojas uz pašu holokrīno procesu, un tieši tāpēc to efekts iestājas lēni, nedēļu un mēnešu laikā, nevis dienās. Pacientam tas ir svarīgākais iemesls nepārtraukt ārstēšanu pēc pirmajām divām nedēļām.

Bieži uzdotie jautājumi

Kāpēc tauku dziedzeri sauc par holokrīniem?

Grieķu „holos" nozīmē „viss": izdalās visa šūna, ne tikai tās produkts. Sekrēts tāpēc satur ne vien lipīdus, bet arī sabrukušas šūnas membrānu materiālu. Zaudētās šūnas nepārtraukti aizstāj dalīšanās dziedzera malā.

Vai biežāka mazgāšanās samazina taukainu ādu?

Virsmas sebumu mazgāšana noņem, bet ražošanas ātrumu tā nemaina, jo to nosaka hormoni un dziedzera šūnu diferencēšanās. Pārāk bieža mazgāšana ar spēcīgiem līdzekļiem bojā ādas barjeru un var pastiprināt kairinājumu un lobīšanos. Parasti pietiek ar maigu mazgāšanu divreiz dienā.

Vai uzturs ietekmē tauku dziedzeru darbību?

Pierādījumi ir stiprākie par augsta glikēmiskā indeksa uzturu un, iespējams, par lielu piena produktu daudzumu; abi tiek saistīti ar smagāku akni daļai cilvēku. Šokolāde vai taukaina pārtika pati par sevi nav pierādīts cēlonis. Uztura maiņa var palīdzēt, bet neaizstāj ārstēšanu vidēji smagas vai smagas aknes gadījumā.

Kāpēc uz lūpām ir sīki dzelteni punktiņi?

Visticamāk, tās ir Fordaisa granulas, proti, normāli tauku dziedzeri, kas atveras tieši uz gļotādas bez matiņa. Tās nav infekcija, nav lipīgas un neprasa ārstēšanu. Ja punktiņi sāp, čūlojas vai strauji izplatās, jāvēršas pie ārsta, jo tad runa ir par ko citu.

Kas ir miežgrauds un kāpēc tas atkārtojas?

Miežgrauds ir akūts plakstiņa dziedzera iekaisums, visbiežāk Ceisa vai Meiboma dziedzerī, ar sāpīgu, sarkanu pietūkumu plakstiņa malā. Atkārtošanās parasti liecina par Meiboma dziedzeru hronisku disfunkciju, kad biezais sekrēts slikti izplūst. Siltas kompreses un plakstiņu malas kopšana palīdz, bet noturīgos gadījumos jāvēršas pie oftalmologa.

Vai tauku dziedzeru skaitu var palielināt vai samazināt?

Dziedzeru skaits ir noteikts un pieaugušā vecumā praktiski nemainās; mainās to izmērs un aktivitāte. Tāpēc terapijas iedarbojas uz sebuma ražošanas intensitāti, nevis uz dziedzeru daudzumu. Izņēmums ir ādas zonas, kur dziedzeri tiek iznīcināti rētošanās vai ilgstoša bojājuma dēļ, un tur tie neatjaunojas.

Avoti