Kas ir T4 limfocīti jeb CD4 šūnas?

Atjaunināts 2026. gada 19. septembrīPublicēts 2022. gada 4. septembrī 4 min lasīšana

Īsā atbilde

T4 limfocīti, kurus mūsdienās sauc par CD4 pozitīvajiem T limfocītiem jeb T palīgšūnām, ir baltās asins šūnas, kas pašas svešas šūnas nenogalina, bet vada imūno atbildi. Tās atpazīst citu šūnu virsmā izliktos sveša olbaltuma fragmentus un ar signālvielām pasaka pārējām imūnsistēmas šūnām, ko un cik spēcīgi darīt. Nosaukums nāk no virsmas molekulas CD4.

Šo šūnu priekšteči rodas kaulu smadzenēs, bet nobriest tās aizkrūts dziedzerī, un tieši no tā latīniskā nosaukuma thymus nāk burts T. Aizkrūts dziedzerī notiek stingra atlase. Izdzīvo tikai tās šūnas, kas spēj atpazīt paša organisma šūnu virsmas molekulas, un vienlaikus tiek iznīcinātas tās, kas uz paša ķermeņa olbaltumvielām reaģē pārāk spēcīgi. Atkarībā no tā, ar kuru molekulu veidu šūna sader, tā kļūst vai nu par CD4, vai par CD8 limfocītu. Pēc tam tās nepārtraukti ceļo starp asinīm, limfmezgliem, liesu un gļotādu limfaudiem.

Atpazīšana notiek ļoti specifiski. Tā saucamās antigēnu uzrādošās šūnas, galvenokārt dendrītiskās šūnas un makrofāgi, sagremo uztverto mikrobu un tā gabaliņus izliek savā virsmā īpašā turētājā. T limfocīta receptors šo salikumu pārbauda, bet pats tam noturēties palīdz CD4 molekula, kas darbojas kā skava. Turklāt ar vienu atpazīšanu nepietiek: vajadzīgs otrs, apstiprinošs signāls no tās pašas šūnas. Ja tā nav, limfocīts nevis uzbudinās, bet kļūst nespējīgs reaģēt. Šī divu atslēgu sistēma ir viena no galvenajām drošības aizsprostām pret imūnsistēmas uzbrukumu paša audiem.

Pēc aktivēšanas šūna sāk dalīties un specializējas atkarībā no tā, ar ko organisms cīnās. Viena virziena šūnas ražo vielas, kas makrofāgos iesprostotos mikrobus liek iznīcināt efektīvāk. Cits virziens vada atbildi pret parazītiem un ir tas pats, kas iesaistīts alerģijās. Trešais nodarbojas ar gļotādu aizsardzību pret baktērijām un sēnītēm. Atsevišķa un ļoti svarīga grupa strādā limfmezglu dīgļcentros un ir nepieciešama, lai B limfocīti vispār izveidotu labas, nobriedušas antivielas. Vēl viena grupa, regulējošie limfocīti, atbildi apturē, kad tā vairs nav vajadzīga.

No tā izriet, kāpēc šīs šūnas sauc par palīgšūnām un kāpēc tas ir pieticīgs nosaukums. Tās ir diriģents. Bez tām citotoksiskie limfocīti strādā vāji, B limfocīti neizveido spēcīgas antivielas, makrofāgi neiznīcina to, ko norijuši, un imūnā atmiņa veidojas nepilnīgi. Tieši tāpēc viena šūnu veida zudums izsit no ierindas gandrīz visu adaptīvo imunitāti.

Kāpēc tieši šīs šūnas ir HIV mērķis

Šeit ir šī stāsta nežēlīgā ironija. HIV pieķeras pie tās pašas CD4 molekulas, kas šo šūnu padara par palīgu, un izmanto to kā ieejas durvis. Vīruss tātad nav izvēlējies nejaušu mērķi, tas ir izvēlējies tieši imūnsistēmas vadības centru.

CD4 šūnu skaits asinīs tāpēc ir galvenais rādītājs, ar ko vērtē imūnsistēmas stāvokli HIV infekcijas gadījumā, un, tam krītoties, parādās infekcijas, kas cilvēkam ar veselu imūnsistēmu problēmas nesagādātu. Mūsdienu ārstēšana vīrusa vairošanos aptur, un CD4 šūnu skaits lielā mērā atjaunojas, tāpēc agrīna diagnostika maina slimības gaitu pilnībā.

Pie ārsta jāvēršas, ja atkārtojas neparastas vai ilgstošas infekcijas, ja ilgstoši turas paaugstināta temperatūra, nakts svīšana, neizskaidrojams svara zudums, ja limfmezgli ir palielināti ilgāk par dažām nedēļām vai mutē atkārtojas sēnīšu aplikums. HIV tests Latvijā ir pieejams pie ģimenes ārsta, kā arī anonīmi HIV profilakses punktos. Ar šiem jautājumiem nodarbojas infektologs, bet ar iedzimtiem imūnsistēmas traucējumiem imunologs.

CD4 un CD8 nav viens un tas pats

CD4 limfocīti ir vadītāji, CD8 limfocīti ir izpildītāji. CD8 šūnas atpazīst inficētas vai bojātas paša organisma šūnas un tās iznīcina, bet CD4 šūnas nevienu nenogalina: tās izdala vielas, kas pārējos mudina, virza un apstādina. Abas ir T limfocīti, un abas nobriest aizkrūts dziedzerī, bet tām ir dažādi atpazīšanas kanāli.

Otrs pārpratums, kas nereti atrodams tulkotos tekstos, ir apgalvojums, ka CD4 šūnas palīdz citām T šūnām nobriest. Nobriešana notiek aizkrūts dziedzerī, un to nodrošina dziedzera paša vide, nevis palīgšūnas. CD4 šūnas palīdz citām šūnām nevis nobriest, bet strādāt, un tā nav tā pati lieta.

Trešais: T limfocīts nav B limfocīts. B limfocīti ražo antivielas, T limfocīti ne. Saistība ir tāda, ka B limfocītam, lai izveidotu spēcīgas, pielāgotas antivielas, gandrīz vienmēr vajadzīga CD4 šūnas atļauja. Tieši tāpēc CD4 šūnu trūkums pasliktina arī antivielu atbildi, kaut B šūnas pašas ir veselas.

No kurienes tie cipari

Apzīmējums CD nozīmē diferenciācijas grupu, un tas ir starptautiski saskaņots numuru saraksts šūnu virsmas molekulām. Numurus piešķīra atklāšanas secībā, nevis pēc svarīguma, tāpēc CD4 nav ceturtā svarīgākā molekula, tā vienkārši bija viena no pirmajām, ko izdevās skaidri atšķirt. Vecākais apzīmējums T4 nāk no laika pirms šīs vienotās sistēmas, un tas ir tas pats, kas CD4, tikai ar novecojušu nosaukumu.

Ir vēl viena lieta, kas šķiet pretrunīga, līdz to saprot. CD4 pati neko neatpazīst. Sveša olbaltuma fragmentu atpazīst T limfocīta receptors, bet CD4 tikai pieturas pie uzrādošās šūnas un notur savienojumu. Tā ir palīgdetaļa, nevis sensors. Un tieši šī palīgdetaļa, nevis galvenais receptors, ir tā, pie kuras pieķeras HIV. Visas šūnas liktenis ir atkarīgs no molekulas, kurai pašai nav nekādas atpazīšanas funkcijas.

Avoti

Visi jautājumi sadaļā Anatomija un fizioloģija Sadaļas jautājumi ar burtu T Ziņot par neprecizitāti