Kvadrātlīnija (linea quadrata) augšstilba kaulā

Lai kvadrātlīniju atrastu, jāsāk no diviem labi zināmiem orientieriem. Lielais vēlums ir tas kaula izcilnis, ko var sataustīt gūžas sānos, gulstoties uz sāniem. Mazais vēlums ir mazāks un vērsts uz iekšpusi un aizmuguri; pie tā piestiprinās gūžas saliecējmuskuļa cīpsla. Starpvēlumu šķautne savieno abus aizmugurē un ir labi jūtama uz kaula preparāta kā ass valnis.

Kvadrātlīnija stiepjas vertikāli uz leju no šīs šķautnes vidusdaļas kaula ķermeņa virzienā. Augšā tā saplūst ar šķautni, bet apakšā pakāpeniski izzūd kaula ķermeņa aizmugurējā virsmā, nesasniedzot rupjo līniju. Tieši tāpēc anatomijas atlantos to bieži attēlo nevis kā patstāvīgu līniju, bet kā starpvēlumu šķautnes turpinājumu.

• Augšējā robeža: starpvēlumu šķautne starp lielo un mazo vēlumu.
• Virziens: vertikāli uz leju pa augšstilba kaula aizmugurējo virsmu.
• Apakšējā robeža: pakāpeniski izlīdzinās augšstilba kaula ķermeņa augšdaļā.
• Galvenais piestiprinājums: kvadrātveida augšstilba muskulis.
• Blakus piestiprinājums: daļa lielā pievilcējmuskuļa augšējo šķiedru.

Kvadrātveida augšstilba muskulis ir plakans, taisnstūrveida muskulis, kas sākas no sēžas kaula pauguriņa (tuber ischiadicum) sānu malas un iet gandrīz horizontāli uz sāniem līdz kvadrātlīnijai. Tas pieder pie dziļo ārējo rotatoru grupas kopā ar grozāmmuskuli (musculus piriformis), abiem dvīņmuskuļiem un aizslēdzējmuskuļiem.

Tā galvenā darbība ir augšstilba pagriešana uz āru. Tā kā muskulis iet tuvu locītavas griešanās asij un ir īss un biezs, tas darbojas arī kā gūžas locītavas stabilizators, piespiežot augšstilba kaula galvu pret locītavas ieplaku. Tas palīdz izskaidrot, kāpēc dziļo rotatoru vājums vai pārslodze bieži izpaužas nevis kā spēka zudums, bet kā dziļas, grūti lokalizējamas sāpes sēžamvietā.

Muskuli inervē atsevišķs zars no krustu pinuma. Asins apgādi tas saņem no gūžas apvidus artēriju tīkla, un caur šo pašu apvidu iet asinsvadi, kas baro augšstilba kaula galvu, kas ir svarīgi, vērtējot kakliņa lūzumu prognozi.

Visbiežākā kļūda ir kvadrātlīnijas sajaukšana ar rupjo līniju. Abas ir gareniski valnīši augšstilba kaula aizmugurē, taču tās atrodas dažādos līmeņos un tām piestiprinās pilnīgi dažādi muskuļi. Otra sajaukšana ir ar pašu starpvēlumu šķautni, un trešā ir ar pauguraino līniju, pie kuras piestiprinās lielais sēžas muskulis.

Praksē atšķiršana ir vienkārša, ja atceras līmeni: kvadrātlīnija ir augšstilba kaula augšgalā starp vēlumiem, rupjā līnija ir uz kaula ķermeņa vidusdaļas un tai ir divas skaidri nošķiramas lūpas.

Augšstilba kauls pārkaulojas no vairākiem pārkaulošanās centriem: viens veido kaula ķermeni, atsevišķi centri veido galvu, lielo un mazo vēlumu un apakšgalu. Augšgala augšanas zonas darbojas vēl pusaudža gados, un tieši tāpēc bērniem un pusaudžiem šajā apvidū sastopamas traumas, kādu pieaugušajiem nav, piemēram, augšstilba kaula galvas epifīzes nobīde.

Kvadrātlīnija kā reljefa veidojums bērnam gandrīz nav izteikta. Tā kļūst manāma pakāpeniski, pieaugot muskuļu vilkmei, un visizteiktākā mēdz būt cilvēkiem ar spēcīgu muskulatūru. Ar gadiem, samazinoties fiziskajai slodzei un kaula minerālvielu blīvumam, kaula reljefs atkal kļūst mazāk izteikts. Šī pati osteoporotiskā kaula pārbūve padara augšstilba kaula augšdaļu trauslu, un tieši tur rodas gūžas lūzumi.

Augšstilba kaula augšdaļas lūzumi iedalās pēc tā, kur iet lūzuma līnija. Ja tā iet caur kakliņu locītavas somiņas iekšienē, ir apdraudēta kaula galvas asins apgāde, un bieži nepieciešama locītavas protezēšana. Ja lūzums iet caur vēlumu apvidu, tas ir, tieši pa to zonu, kurā atrodas starpvēlumu šķautne un kvadrātlīnija, asins apgāde parasti ir labāka un lūzumu biežāk savieno ar metāla konstrukciju.

Šāds lūzums gados vecākam cilvēkam ir nopietns notikums, kas prasa steidzamu nokļūšanu slimnīcā. Ar šiem lūzumiem strādā traumatologs ortopēds, bet pēc operācijas darbu turpina fizioterapeits un rehabilitologs. Ja pēc kritiena uz sāniem kāja ir sāpīga, saīsināta un pagriezta uz āru un uz tās nav iespējams balstīties, jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība un pašam kāju nedrīkst mēģināt iztaisnot.

1. Trauma vai kritiens uz gūžas sāniem, bieži gados vecākam cilvēkam ar osteoporozi.
2. Sāpes cirkšņa un gūžas apvidū, nespēja stāvēt uz kājas.
3. Rentgenogramma divās projekcijās ir pirmais izmeklējums; neskaidros gadījumos veic datortomogrāfiju vai magnētisko rezonansi.
4. Ārsts nosaka, vai lūzuma līnija ir locītavas somiņas iekšpusē vai vēlumu apvidū.
5. Ārstēšanas taktiku un slodzes režīmu nosaka traumatologs ortopēds.

Pati kvadrātlīnija nesāp, bet apvidus ap to gan. Kvadrātveida muskuļa pārslodze vai iestiepums rada dziļas sāpes sēžamvietas apakšdaļā, kas pastiprinās, sēžot uz cietas virsmas, kāpjot pa kāpnēm vai griežot kāju uz āru.

Atsevišķi izdalāms sēžas un augšstilba kaula saspiešanas sindroms, kad attālums starp sēžas kaula pauguriņu un mazo vēlumu ir sašaurināts un kvadrātveida muskulis starp tiem tiek saspiests. Tad sāpes bieži jūtamas dziļi sēžamvietā un var izstarot pa kājas aizmuguri, atgādinot sēžas nerva kairinājumu. Ar šādām sūdzībām vēršas pie ģimenes ārsta, kas pēc nepieciešamības nosūta pie ortopēda vai fizikālās medicīnas ārsta.

Rentgenogrammā kvadrātlīnija atsevišķi parasti nav saskatāma, jo tā ir pārāk sīka un pārklājas ar citām kaula struktūrām. Rentgens šajā apvidū vajadzīgs cita iemesla dēļ: lai izslēgtu lūzumu, novērtētu locītavas spraugas platumu un kaula blīvumu.

Datortomogrāfija rāda kaula reljefu telpiski un ļauj precīzi izmērīt attālumus starp kaula izciļņiem. Magnētiskā rezonanse ir vienīgā metode, kas parāda pašu kvadrātveida muskuli, tā tūsku, daļēju plīsumu vai saspiešanu, kā arī agrīnas lūzuma pazīmes, kad rentgenogramma vēl ir normāla. Ultrasonogrāfija šajā dziļajā apvidū ir ierobežoti izmantojama, bet noder virspusējāku veidojumu un šķidruma sakrājumu vērtēšanai.

Kvadrātlīnija ir labs piemērs tam, cik nosacīti ir anatomiskie nosaukumi. Dažādās mācību grāmatās to sauc dažādi: vienur par līniju, citur par paugurīti, un dažos aprakstos šo veidojumu vispār neizdala atsevišķi, uzskatot to par starpvēlumu šķautnes daļu. Tas nav pretrunīgums, bet atspoguļo reālo mainību starp cilvēkiem.

Otrs praktiskais secinājums attiecas uz sāpēm gūžā. Dziļie ārējie rotatori, pie kuriem pieder arī kvadrātveida muskulis, ir maza tilpuma muskuļi ar lielu sviru, un to pārslodze visbiežāk rodas nevis no smagas slodzes, bet no ilgstošas neveiklas pozas, piemēram, ilgstošas sēdēšanas ar sakrustotām kājām. Tāpēc šo sūdzību gadījumā pozas un ikdienas ieradumu maiņa bieži dod vairāk nekā jebkāda vietēja procedūra.