TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir daudzslāņu kubveida epitēlijs?

Īsā atbilde

Daudzslāņu kubveida epitēlijs (epithelium cuboideum stratificatum) ir segaudu veids, kurā kuba formas šūnas izvietotas divos vai nedaudz vairāk slāņos. Cilvēka organismā tas ir sastopams reti un galvenokārt izklāj lielāko dziedzeru izvadkanālus: sviedru dziedzeru, siekalu dziedzeru un aizkuņģa dziedzera kanālus. Tā uzdevums nav uzsūkšana, bet gan kanāla sienas izturība un sekrēta sastāva pielabošana ceļā uz virsmu.

Epitēlija audi (textus epithelialis) pārklāj ķermeņa ārējo virsmu, izklāj dobos orgānus un dobumus, kā arī veido dziedzerus. Tos klasificē pēc diviem principiem: cik šūnu slāņu ir un kāda ir virsējo šūnu forma. Kombinējot abus, iegūst nosaukumus, kas skolniekam sākotnēji šķiet mokoši, bet patiesībā ir precīzs apraksts: daudzslāņu kubveida epitēlijs nozīmē vairākus slāņus, kuru virsējo veido šūnas, kas ir aptuveni tikpat augstas, cik platas.

Šis epitēlija veids cilvēkā ir reta parādība. Lielāko daļu ķermeņa virsmu klāj vai nu vienslāņa epitēlijs, kur svarīga ir vielu caurlaide, vai daudzslāņu plakanais epitēlijs, kur svarīga ir izturība pret berzi. Kubveida daudzslāņu variants ieņem starpstāvokli un parādās tur, kur caurule ir pietiekami plata, lai viens šūnu slānis būtu par vāju, bet slodze nav tik liela, lai vajadzīgs būtu biezs plakanais epitēlijs.

Tipiskākā vieta ir sviedru dziedzera izvadkanāls. Sekrēcijas daļa dziedzera dziļumā ir izklāta ar vienu slāni, bet, kanālam virzoties uz ādas virsmu, siena kļūst divslāņaina. Tāds pats princips darbojas siekalu dziedzeru un aizkuņģa dziedzera lielākajos kanālos: sīkākos kanāliņus izklāj viens slānis, lielākos divi.

Praktiski šis epitēlija veids interesē galvenokārt histologus un patologus. Tomēr tieši caur to ir izskaidrojami vairāki klīniski svarīgi fakti, sākot ar to, kāpēc sviedri uz ādas ir daudz mazāk sāļi nekā šķidrums, kas sākotnēji tika izdalīts dziedzera dziļumā.

Kā tas izskatās mikroskopā

Griezumā daudzslāņu kubveida epitēlijs izskatās kā divas kārtas gandrīz kvadrātveida šūnu, kas guļ uz bazālās membrānas (membrana basalis). Apakšējā kārta ir piestiprināta pie membrānas ar hemidesmosomām, augšējā kārta saskaras ar kanāla lūmenu. Kodoli abās kārtās ir apaļi un izvietoti aptuveni šūnas centrā, un tieši tas ir viens no galvenajiem atpazīšanas atslēgas punktiem.

Šūnas savā starpā saista starpšūnu savienojumu komplekss, kurā ietilpst blīvie savienojumi, sasaistes savienojumi un desmosomas. Šis komplekss padara sienu necaurlaidīgu tādā mērā, ka kanāla saturs nevar brīvi izplūst apkārtējos audos.

Standarta hematoksilīna un eozīna krāsojums parasti ir pietiekams, lai slāņu skaitu saskaitītu. Ja jāpierāda, ka audi tiešām ir epitēlija, nevis, piemēram, audzēja izcelsmes bindaudi, patologs izmanto imūnhistoķīmiju un nosaka citokeratīnus.

Kur tas atrodams organismā

Vietu saraksts ir īss, un tieši tāpēc to ir vērts iegaumēt kopumā. Kopīgais visām vietām ir tas, ka runa ir par izvadceļu, nevis par orgāna funkcionālo daļu.

  • Sviedru dziedzeru izvadkanāli (ductus sudoriferi) ādā.
  • Lielo siekalu dziedzeru izvadkanālu daļas.
  • Aizkuņģa dziedzera lielāko izvadkanālu posmi.
  • Vīrieša urīnizvadkanāla (urethra masculina) atsevišķi posmi, kur tas pāriet no viena epitēlija veida citā.
  • Dažu piena dziedzera kanālu posmi.

Funkcija: aizsardzība un sekrēta pārveidošana

Pirmā funkcija ir vienkārša: divslāņu siena ir izturīgāka par vienslāņa sienu, un tā labāk notur kanāla formu, kad spiediens tajā mainās. Kanālos, kur sekrēts tiek izstumts pa porcijām, tas ir būtiski.

Otrā funkcija ir interesantāka. Kanāla epitēlijs nav pasīva caurule. Sviedru dziedzera kanālā šūnas aktīvi atsūc atpakaļ nātrija un hlorīda jonus no sekrēta, kamēr tas virzās uz ādas virsmu. Tāpēc no dziedzera dziļuma izdalītais, gandrīz asins plazmai līdzīgais šķidrums uz ādas nonāk daudz mazāk sāļš, un organisms svīstot zaudē mazāk sāls, nekā zaudētu bez šīs atsūkšanas.

Hlorīda atpakaļsūkšanu kanālā nodrošina hlorīda kanāls, ko sauc par CFTR. Ja šis olbaltums iedzimtas mutācijas dēļ nedarbojas, hlorīdu atsūkt nevar, un sviedri kļūst netipiski sāļi. Tieši uz šī principa balstās sviedru hlorīdu tests, kas joprojām ir viena no galvenajām cistiskās fibrozes diagnostikas metodēm.

Vieta epitēliju klasifikācijā

Lai daudzslāņu kubveida epitēliju atpazītu, to ir jāspēj nošķirt no kaimiņiem klasifikācijā. Šī tabula sakārto biežāk jaucamos veidus pēc tiem trim pazīmēm, kuras mikroskopā tiešām ir redzamas.

Epitēlija veidsSlāņu uzbūveTipiska atrašanās vieta
Vienslāņa kubveidaViens slānis kuba formas šūnuNieru kanāliņi, vairogdziedzera folikuli
Daudzslāņu kubveidaDivi vai trīs slāņi kuba formas šūnuSviedru un siekalu dziedzeru kanāli
PseidodaudzslāņuViens slānis, bet kodoli dažādos līmeņosElpceļi, sēklizvadvads
Pārejas jeb uroteliālaisVairāki slāņi, virsējās šūnas maina formuUrīnpūslis, urīnvadi

Attīstība un pārmaiņas dzīves laikā

Ādas piedēkļi, tostarp sviedru dziedzeri ar to kanāliem, attīstās no ektodermas, bet siekalu un aizkuņģa dziedzeru kanāli no endodermas. Neatkarīgi no izcelsmes kanālu veidošanās princips ir līdzīgs: no sākotnējā epitēlija ieaugums bindaudos izstiepjas, atzarojas un pēc tam tajā izveidojas lūmens.

Ekrīnie sviedru dziedzeri jaundzimušajam jau ir izveidojušies, bet pilnībā funkcionāli tie kļūst pakāpeniski pirmajos dzīves gados, tāpēc mazi bērni siltumu panes sliktāk nekā pieaugušie. Apokrīnie dziedzeri padusēs un cirkšņos aktivējas tikai pubertātē hormonu ietekmē.

Ar gadiem dziedzeru skaits un darbības intensitāte mazinās, un āda kļūst sausāka. Kanālu epitēlijs pats par sevi saglabā spēju atjaunoties, jo bazālais slānis satur šūnas, kas turpina dalīties. Tieši šī atjaunošanās spēja ir iemesls, kāpēc virspusēji ādas bojājumi, kas neskar dziedzerus dziļāk, dzīst bez rētas.

Kad ar šiem audiem rodas problēmas

Pašam epitēlija veidam atsevišķas slimības nav. Tomēr kanāli, ko tas izklāj, slimo bieži, un daļa slimību izriet tieši no kanāla uzbūves.

Ar dziedzeru kanālu slimībām nodarbojas dažādi speciālisti atkarībā no lokalizācijas: ādas dziedzeru problēmas risina dermatologs, siekalu dziedzeru problēmas otorinolaringologs vai sejas žokļu ķirurgs, aizkuņģa dziedzera kanālu problēmas gastroenterologs. Audu galīgo vērtējumu vienmēr dod patologs.

  • Kanāla nosprostošanās ar sabiezētu sekrētu vai konkrementu, kas rada dziedzera pietūkumu un sāpes, īpaši ēšanas laikā siekalu dziedzeros.
  • Sviedru dziedzeru kanālu aizsprostojums karstumā, kas rada dzeloņaino karstuma izsitumu.
  • Hroniska kanālu iekaisuma izraisīta epitēlija pārveidošanās citā veidā jeb metaplāzija.
  • Labdabīgi un ļaundabīgi siekalu dziedzeru audzēji, kuru daļa aug tieši no kanālu epitēlija.
  • Cistiskā fibroze, kurā traucēta hlorīda un ūdens pārnese kanālu epitēlijā un sekrēts kļūst pārāk biezs.

Kā to izmeklē

Epitēliju pašu par sevi neviena attēldiagnostikas metode neparāda: tā slāņi ir pārāk plāni. Izmeklē kanālu un dziedzeri kā veselumu, un audu līmenī atbildi dod tikai mikroskops.

  1. Klīniska apskate un dziedzera apvidus palpācija, vērtējot pietūkumu, sāpīgumu un sekrēta izdalīšanos.
  2. Ultrasonogrāfija kā pirmā attēldiagnostikas metode siekalu dziedzeriem un virspusējiem veidojumiem.
  3. Magnētiskās rezonanses vai datortomogrāfijas izmeklējums dziļākiem dziedzeriem un kanālu sistēmas novērtēšanai.
  4. Materiāla iegūšana ar smalkās adatas aspirāciju vai biopsiju, ja ir aizdomas par audzēju.
  5. Histoloģiska izmeklēšana ar standarta krāsojumu un, ja nepieciešams, imūnhistoķīmiju, lai noteiktu šūnu izcelsmi.
  6. Sviedru hlorīdu tests, ja klīniskā aina liek domāt par cistisko fibrozi.

Ko bieži sajauc un viena nianse par mācību grāmatu piemēriem

Visbiežākā kļūda mikroskopā ir pseidodaudzslāņu epitēlija noturēšana par īsti daudzslāņu. Pseidodaudzslāņu epitēlijā visas šūnas sniedzas līdz bazālajai membrānai, bet kodoli atrodas dažādā augstumā, tāpēc rodas vairāku slāņu iespaids. Atšķirību nosaka pēc tā, vai virsējās šūnas tiešām atrodas uz citu šūnu, nevis uz membrānas.

Otra biežā kļūda ir pārejas epitēlija sajaukšana ar kubveida. Pārejas epitēlijā virsējās šūnas maina formu atkarībā no orgāna piepildījuma: tukšā urīnpūslī tās ir apaļas un izliektas, pilnā izstieptas un plakanas. Tāpēc urīnpūšļa paraugs, kas fiksēts izstieptā stāvoklī, var maldināt.

Nianse, ko mācību grāmatu kopsavilkumi bieži pasniedz pārāk pārliecinoši: olnīcas folikulu šūnas un sēklinieku kanāliņu šūnas dažās rokasgrāmatās uzskaitītas kā daudzslāņu kubveida epitēlija piemēri, taču to piederība šai kategorijai ir apšaubāma. Folikulu granulozes šūnas un sēklinieku kanāliņu Sertoli šūnas ir specializētas šūnas ar savu attīstības izcelsmi un funkciju, un mūsdienu histoloģijā tās parasti apraksta atsevišķi, nevis kā klasisku segepitēliju. Ja mācību procesā šie piemēri ir minēti, ir vērts zināt, ka tie ir vienkāršojums.

Bieži uzdotie jautājumi

Kāpēc šis epitēlija veids organismā sastopams tik reti?

Tāpēc, ka tā stiprās puses ir vajadzīgas tikai šaurā situāciju lokā. Tur, kur svarīga ir vielu caurlaide, izdevīgāks ir viens plāns slānis, bet tur, kur liela berzes slodze, vajadzīgs biezs plakanais epitēlijs. Divslāņu kubveida siena ir kompromiss, kas noder galvenokārt vidēja izmēra izvadkanālos.

Kā mikroskopā atšķirt daudzslāņu kubveida no daudzslāņu plakanā epitēlija?

Jāskatās uz virsējā slāņa šūnu formu. Daudzslāņu plakanajā epitēlijā virsējās šūnas ir saplacinātas, ar iegareniem, saspiestiem kodoliem, un slāņu parasti ir daudz. Daudzslāņu kubveida epitēlijā virsējās šūnas ir aptuveni tikpat augstas, cik platas, ar apaļiem kodoliem, un slāņu ir tikai divi vai trīs.

Vai sviedru dziedzeru kanāli var aizsprostoties?

Jā. Karstumā un lielā mitrumā kanāla atvere var aizsprostoties, un sviedri paliek ādā, radot niezošu, sīku izsitumu, ko sauc par dzeloņaino karstumu. Parasti tas pāriet pats, kad āda atdziest un izžūst. Ja ādas apvidus kļūst sāpīgs, karsts un sarkans, jāapsver iekaisums un vizīte pie ārsta.

Kāds sakars šim epitēlijam ir ar cistisko fibrozi?

Sviedru dziedzera kanāla epitēlijs normāli atsūc no sekrēta hlorīdu, izmantojot CFTR kanālu. Cistiskās fibrozes gadījumā šis kanāls nedarbojas, hlorīds paliek sviedros, un tie kļūst netipiski sāļi. Uz šīs atšķirības balstās sviedru hlorīdu tests, ko veic specializētā centrā.

Vai epitēlija veidu var noteikt no asins analīzēm?

Nē. Audu veidu nosaka tikai mikroskopiski, izmeklējot audu paraugu. Asins analīzes var norādīt uz iekaisumu vai orgāna darbības traucējumiem, bet neko nepasaka par to, kāds epitēlijs izklāj konkrētu kanālu.

Vai kanālu epitēlijs var atjaunoties pēc bojājuma?

Jā, jo bazālajā slānī saglabājas šūnas, kas spēj dalīties un aizstāt bojātās. Tieši tāpēc virspusēji ādas un gļotādas bojājumi dzīst salīdzinoši ātri. Ja bojājums ir dziļš vai atkārtojas ilgstoši, dzīšanas vietā var izveidoties rēta un kanāls sašaurināties.

Avoti