Kas ir deniņu daiva?

Biežākā fokālā epilepsijas forma sākas tieši deniņu daivā. Tās lēkme bieži sākas nevis ar krampjiem, bet ar dīvainu sajūtu: celšanos no vēdera uz augšu, neesošu smaržu, pēkšņu jau redzēta sajūtu vai nesaprotamām bailēm. Pēc tam cilvēks uz brīdi sastingst, skatās vienā punktā un atkārto bezjēdzīgas kustības ar rokām vai muti, bet pēc tam par notikušo neatceras. Tieši tāpēc šādas lēkmes gadiem uzskata par izklaidību vai stresu.

Ja cieš Vernikes apvids, piemēram, insulta gadījumā, rodas raksturīga runas traucējuma forma: cilvēks runā plūstoši un ar parastu intonāciju, bet teikumos trūkst jēgas, un svešu runu viņš nesaprot. Atšķirībā no runas veidošanas traucējuma pats cilvēks bieži neapzinās, ka runā nesaprotami, un tāpēc var izskatīties apjucis vai neadekvāts.

Deniņu daivas iekšējā daļa un hipokamps cieš pirmie Alcheimera slimībā, un tāpēc pirmā pazīme ir nevis vecu atmiņu zudums, bet grūtības iegaumēt jauno: atkārtoti viens un tas pats jautājums, aizmirsti nesenie notikumi, nolikto lietu pazaudēšana. Tāpat šī daiva ir iecienīta vieta herpesvīrusa izraisītam smadzeņu iekaisumam.

Neatliekamā medicīniskā palīdzība (113 vai 112) jāizsauc, ja pēkšņi parādās runas traucējumi, vienas puses vājums vai sejas nolaišanās, ja cilvēks pēkšņi kļūst apjucis vai ja pirmo reizi notiek krampju lēkme. Steidzami jārīkojas arī tad, ja drudzi pavada apjukums, galvassāpes un dīvaina uzvedība. Plānveidā pie ģimenes ārsta un pēc tam pie neirologa jādodas, ja atkārtojas īsi apziņas izslēgumi, dīvainas smakas sajūtas vai pasliktinās spēja iegaumēt jauno.

Pirmkārt, pats nosaukums. Latviski pareizi ir deniņu daiva; forma temporālā daiva ir tiešs pārcēlums no latīņu vai angļu valodas un medicīnas tekstos gan sastopama, bet plašākam lasītājam mazāk saprotama. Ar deniņa kaulu, kas ir galvaskausa kauls, to jaukt nedrīkst: daiva ir smadzeņu daļa, kauls ir tās apvalks.

Otrkārt, divi runas traucējumu veidi. Ja cieš deniņu daivas aizmugure, runa ir plūstoša, bet nesaprotama, un izpratne ir traucēta. Ja cieš pieres daivas apakšdaļa, ir otrādi: cilvēks saprot, ko viņam saka, bet runā ar pūlēm, īsos vārdos un pats to sāpīgi apzinās. Praktiskā atšķirība ir tieši izpratne, nevis runas daudzums.

Treškārt, plaši izplatīts apgalvojums, ka deniņu daiva atbild par cīnies vai bēdz reakciju, ir neprecīzs. Šajā daivā atrodas mandeļveida kodols, kas draudu atpazīst un iezīmē, bet pašu ķermeņa reakciju, sirdsdarbības paātrināšanos un stresa hormonu izdali vada hipotalāms un smadzeņu stumbrs. Daiva draudu pamana, bet trauksmi neizpilda.

Nosaukums nāk no latīņu vārda tempus, kas nozīmē gan laiku, gan deniņu. Tradicionālais skaidrojums šai sakritībai ir tas, ka tieši deniņos mati nosirmo vispirms, tāpēc šī galvas vieta senajiem autoriem bija vieta, kurā redzams aizritējušais laiks. Latviešu vārds deniņi norāda tieši uz šo galvas apvidu, un anatomiskais nosaukums vienkārši seko kaula un apvidus nosaukumam.

Viena lieta par šo daivu pārsteidz gandrīz ikvienu: cilvēks ar bojātu hipokampu var lieliski atcerēties bērnību un prast spēlēt klavieres, bet nespēt iegaumēt to, kas notika pirms piecām minūtēm. Tas parāda, ka atmiņa nav viena spēja, bet vairākas dažādas sistēmas, kas atrodas dažādās smadzeņu vietās. Praktiskā sekas ir vienkārša: ja tuvinieks atceras senus notikumus, tas nebūt nenozīmē, ka atmiņa ir kārtībā.