Kas ir priekšējā stilba artērija?

Artērija baro visus priekšējā nodalījuma muskuļus: priekšējo stilba muskuli, kas paceļ pēdu, garo pirkstu atliecējmuskuli, garo īkšķa atliecējmuskuli un trešo mazā lielakaula muskuli. Tie visi ceļ pēdu un pirkstus uz augšu, un bez tiem soļojot pēda vilktos pa zemi.

Augšdaļā tā atdod atgriezeniskos zarus, kas piedalās asinsvadu tīklā ap ceļa locītavu, bet lejasdaļā potītes zarus, kas veido tīklu ap abiem potītes izciļņiem. Šie sīkie tīkli ir dabiskie apvedceļi, kas nosprostojuma gadījumā daļēji spēj plūsmu apiet.

Šķērsojot potītes locītavas līniju aptuveni pusceļā starp abiem potītes izciļņiem, artērija maina nosaukumu un kļūst par pēdas muguras artēriju (arteria dorsalis pedis). Tas ir tas pats asinsvads, tikai jaunā apvidū, un nosaukumu maina robeža, nevis zarošanās.

Pēdas mugurā pulsu var sataustīt tieši blakus garā īkšķa atliecējmuskuļa cīpslai, kura izceļas, ja cilvēks pavelk īkšķi uz augšu. Tas ir vistālāk ķermenī sataustāmais pulss uz kājas, tāpēc tieši to ārsti pārbauda, vērtējot kājas asinsapgādi.

Tomēr šī pulsa neesamība pati par sevi vēl nav slimības pierādījums. Daļai pilnīgi veselu cilvēku artērijas gaita ir citāda un pēdas mugurā to sataustīt neizdodas, tāpēc ārsts vienmēr pārbauda arī pulsu aiz iekšējā potītes izciļņa un vajadzības gadījumā veic izmeklējumus.

Pakāpenisks artērijas sašaurinājums aterosklerozes dēļ izpaužas ar mijklibošanu: ejot pēc noteikta attāluma sāk sāpēt apakšstilba muskuļi, apstājoties sāpes pāris minūšu laikā pāriet, un tālāk var iet atkal. Slimībai progresējot, sāpes parādās arī miera stāvoklī, īpaši naktī, un mazinās, nolaižot kāju no gultas malas, jo tad palīdz smaguma spēks.

Pēkšņs nosprostojums, piemēram, ar trombu vai embolu, ir avārijas situācija. Kāja kļūst bāla, auksta, ļoti sāpīga, zūd pulss, parādās nejutīgums un vājums. Šādā gadījumā jāzvana 113 vai 112, jo audu izdzīvošanas laiks ir īss.

Otra svarīgā situācija ir priekšējā nodalījuma sindroms. Pēc apakšstilba lūzuma vai neierasti smagas slodzes nodalījumā uzkrājas tūska, spiediens pieaug, un asinsrite muskuļos tiek nospiesta. Raksturīgas ir sāpes, kas ir daudz stiprākas, nekā trauma liktu domāt, sāpes, pirkstus pasīvi pastiepjot uz leju, ciets, saspringts apakšstilbs un nejutīgums starp pirmo un otro kāju pirkstu. Arī šis stāvoklis prasa neatliekamu palīdzību. Ar asinsvadu slimībām nodarbojas asinsvadu ķirurgs, ar traumām traumatologs ortopēds.

Otrs paceles artērijas zars ir aizmugurējā stilba artērija (arteria tibialis posterior). Tā paliek apakšstilba aizmugurē zem ikru muskuļiem, apliecas ap iekšējo potītes izcilni un nonāk pēdas pamatnē, kur sadalās pēdas zoles artērijās. Vienkāršā atšķirība ir tāda, ka priekšējā baro pēdas muguru, bet aizmugurējā pēdas zoli, un to pulsus taustīt vajag divās dažādās vietās.

Trešais apakšstilba asinsvads ir mazā lielakaula artērija (arteria fibularis), kas iet dziļi gar mazo lielakaulu un baro apakšstilba sānu daļu. Tā nav neviena no abām stilba artērijām, un tieši tā nereti kļūst par galveno apvedceļu, ja kāda no pārējām ir nosprostota.

Vissvarīgākā praktiskā lieta ir tā, ka sataustāms pulss neizslēdz nodalījuma sindromu. Spiediens nodalījumā vispirms nospiež plānsienu kapilārus un vēnas un tikai pēc tam, ja vispār, biezsienu artēriju. Tāpēc muskulis var iet bojā, kamēr pulss pēdas mugurā joprojām ir taustāms, un lēmums nekad netiek pieņemts pēc pulsa vien.

Otrs mazāk zināms fakts ir pats artērijas ceļš. Lielākā daļa artēriju struktūras apiet, bet šī izspraucas tieši cauri starpkaulu membrānai, un tieši šī atvere ir tās vājā vieta: vieta, kur asinsvads ir piesaistīts un nevar nobīdīties, ir arī vieta, kur apakšstilba kaulu lūzumā tas visvieglāk pārraujas.