TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir ribas?

Īsā atbilde

Ribas (costae) ir divpadsmit pāri lokveida plakanu kaulu, kas stiepjas no krūšu skriemeļiem uz priekšu un kopā ar krūšu kaulu un skriemeļiem veido krūšu kurvi. Tās vienlaikus aizsargā sirdi un plaušas, dod piestiprinājumu elpošanas muskuļiem un ar savu kustīgumu padara elpošanu vispār iespējamu.

Katrai ribai ir aizmugurējais kaulainais gals un priekšējais skrimšļainais turpinājums. Kaulainajā daļā izšķir ribas galviņu (caput costae), kas savienojas ar skriemeļu ķermeņiem, kakliņu (collum costae), paugurīti (tuberculum costae), kas savienojas ar skriemeļa šķērsizaugumu, un ķermeni (corpus costae) ar izteiktu liekuma vietu jeb ribas leņķi. Ķermeņa apakšmalā iet rieva (sulcus costae), kurā guļ starpribu vēna, artērija un nervs.

Pēc piestiprinājuma priekšpusē ribas iedala trijās grupās. Pirmie septiņi pāri ar savu skrimsli pieslēdzas krūšu kaulam tieši, tāpēc tās sauc par īstajām ribām (costae verae). Astotais, devītais un desmitais pāris pieslēdzas nevis krūšu kaulam, bet augstāk esošās ribas skrimslim, un tos sauc par neīstajām ribām (costae spuriae). Vienpadsmitais un divpadsmitais pāris priekšā nepiestiprinās nekur un beidzas vēdera sienas muskuļos, tāpēc tās sauc par brīvajām jeb svārstīgajām ribām (costae fluctuantes).

Ribas nav sastingusi būra režģis. Starp tām ir trīs starpribu muskuļu slāņi, un katrā ribā ir divas locītavas ar mugurkaulu, kas veido kustības asi. Ieelpā augšējās ribas paceļas uz priekšu un uz augšu, palielinot krūšu kurvja dziļumu, bet apakšējās paceļas uz sāniem, palielinot tā platumu. Šīs divas kustības mēdz salīdzināt ar sūkņa rokturi un spaiņa osu.

Ribas ir arī nozīmīgs asinsrades orgāns. To sūkļveida vielā pieaugušam cilvēkam saglabājas aktīvas sarkanās kaulu smadzenes, tāpat kā krūšu kaulā, iegurņa kaulos un skriemeļos.

Kā ribas patiesībā elpo

Diafragma rada lielāko daļu ieelpas tilpuma, bet tā nevarētu strādāt bez ribām. Ja ribas nesaturētu krūšu kurvja sienas stingru formu, diafragmas radītais pazeminātais spiediens vienkārši ievilktu sienas uz iekšu, un gaiss plaušās neieplūstu. Tieši to var redzēt smagi slimam bērnam kā ievilkumus starp ribām.

Mierīgā elpošanā starpribu muskuļi darbojas galvenokārt kā stabilizētāji. Pie piepūles pievienojas palīgmuskuļi: kakla muskuļi paceļ augšējās ribas, bet vēdera prese izelpā ribas nospiež.

Kas ar ribām notiek nepareizi

Ribas lūzums parasti rodas no tieša trieciena vai krišanas, gados vecākiem cilvēkiem ar novājinātiem kauliem arī no stipra klepus. Pati ribas lūzuma vieta sadzīst, tomēr bīstamas ir blakus sekas: lūzušas ribas šķautne var ievainot plaušu un izraisīt gaisa uzkrāšanos pleiras dobumā, bet apakšējo ribu lūzums labajā pusē var skart aknas, kreisajā pusē liesu.

Krūškurvja priekšpuses sāpes bieži nāk nevis no kaula, bet no ribu skrimšļu savienojuma ar krūšu kaulu iekaisuma. Tādas sāpes pastiprinās, piespiežot vietu ar pirkstu, un mainās līdz ar ķermeņa stāvokli. Sāpes, kas iet joslveidā gar vienu starpribu telpu un pavada ādas jutības izmaiņas, var nākt no starpribu nerva.

Ar ribu traumām nodarbojas ķirurgs vai traumatologs, ar hroniskām krūškurvja sāpēm bieži ģimenes ārsts un neirologs. Nekavējoties jāmeklē palīdzība, ja pēc krūškurvja traumas rodas elpas trūkums, pieaugošas sāpes ieelpā, zilgana ādas krāsa vai asiņu atklepošana. Jebkuras spiedošas sāpes krūtīs, kas nav saistītas ar traumu un pavada svīšanu vai elpas trūkumu, ir iemesls saukt neatliekamo palīdzību.

Ar ko ribas jauc

Ribas lūzumu mēdz sajaukt ar ribas skrimšļa iekaisumu un ar starpribu muskuļa sastiepumu. Tos atšķir sāpju raksturs un rašanās: lūzums gandrīz vienmēr seko konkrētam triecienam un dod asas, punktveida sāpes ar iespējamu krakšķēšanu, savukārt skrimšļa iekaisums rodas pakāpeniski un sāp gar krūšu kaula malu. Droši nošķirt tos var tikai ārsts, jo agrīnā stadijā plaisa rentgenogrammā var arī nebūt redzama.

Dažam cilvēkam kakla skriemelim attīstās papildu kaula izaugums, ko sauc par kakla ribu. Tā nav parastas ribas variants, bet var saspiest pleca nervu pinumu un asinsvadus, radot rokas tirpšanu un vājumu.

Maldi, ko vērts izmest no galvas

Izplatīts uzskats, ka vīriešiem ir par vienu ribu mazāk nekā sievietēm, ir nepareizs. Abiem dzimumiem ir divpadsmit ribu pāri. Skaita atšķirības mēdz būt, bet tās ir individuāli attīstības varianti, kas sastopami abiem dzimumiem un ar dzimumu nav saistīti.

Otrs praktiski svarīgs fakts izriet no rievas ribas apakšmalā. Tā kā tur iet asinsvadi un nervs, visas manipulācijas ar adatu krūškurvja sienā veic pa apakšā esošās ribas augšmalu, nevis pieguļot augšējai ribai no apakšas. Šī detaļa izskaidro arī, kāpēc sitiens pa ribu apakšmalu sāp nesamērīgi stipri.

Avoti