Kas ir ribu skrimšļi?

Ieelpojot ribas nevis vienkārši paceļas, bet pagriežas ap savu asi, un krūšu kauls pavirzās uz priekšu un uz augšu. Šī kustība ir iespējama tikai tāpēc, ka ribas priekšējais gals nav stingri piekniedēts pie krūšu kaula, bet savienots ar lokanu skrimsli, kas var mazliet savīties un atgriezties sākotnējā stāvoklī.

Skrimslis tādējādi darbojas kā atspere, kas ieelpas laikā uzkrāj enerģiju un izelpas laikā to atdod. Mierīga izelpa tāpēc ir gandrīz pilnīgi pasīva: muskuļi atslābst, un krūškurvis pats atgriežas iepriekšējā formā.

Tas pats lokanums nozīmē, ka krūškurvis spēj izturēt triecienu, neplīstot. Bērniem skrimšļa daļa ir plašāka un elastīgāka, tāpēc bērnu ribas lūst retāk nekā pieaugušajiem, kaut gan iekšējo orgānu bojājums var būt tikpat nopietns.

Ribu skrimšļu un krūšu kaula savienojuma vietu iekaisumu sauc par kostohondrītu. Tas izpaužas ar asām vai spiedošām sāpēm krūšu priekšpusē, kas pastiprinās, dziļi ieelpojot, klepojot, pagriežoties vai ceļot smagumu, un, kas ir raksturīgākais, sāpošo vietu var precīzi uzspiest ar pirkstu.

Tam radniecīgs, bet retāks stāvoklis ir Tīces sindroms, kurā papildus sāpēm ir arī skaidri redzams un taustāms pietūkums vienā savienojuma vietā, parasti augšējo ribu apvidū. Atšķirība no parasta kostohondrīta ir tieši pietūkums.

Vēl viens atsevišķs stāvoklis ir apakšējo ribu skrimšļu savstarpējā savienojuma vaļīgums, kad, pagriežoties vai pieliecoties, rodas pēkšņas, durošas sāpes sānos ar sajūtu, ka kaut kas pārlec.

Būtiskākais praktiskais brīdinājums: sāpes krūtīs nekad nav jāpieņem par skrimšļa sāpēm pašam. Nekavējoties jāsauc neatliekamā palīdzība, ja sāpes krūtīs ir spiedošas, ilgst ilgāk par dažām minūtēm, izstaro uz roku, kaklu vai žokli, pavadās ar aukstiem sviedriem, elpas trūkumu vai sliktu dūšu. Ar krūšu sienas sāpēm, kad sirds cēlonis ir izslēgts, nodarbojas ģimenes ārsts, traumatologs vai reimatologs.

Ribu skrimšļi ir viena no tām vietām organismā, kur novecošanās ir vislabāk redzama. Ar gadiem tajos uzkrājas kalcija sāļi, un daļa skrimšļa pārkaulojas. Krūškurvis kļūst stingrāks un mazāk atsperīgs.

Sekas ir praktiskas. Gados vecākam cilvēkam ieelpa prasa vairāk muskuļu darba, klepus ir mazāk efektīvs, un ribas lūst vieglāk pat no neliela kritiena. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc atdzīvināšanas laikā gados vecākiem cilvēkiem ribas lūst biežāk.

Rentgena un datortomogrāfijas attēlos pārkaulojušies ribu skrimšļi ir labi redzami, un tie var maldināt, atgādinot pārmaiņas plaušās. Radiologiem tā ir ikdienišķa aina, bet cilvēkam, kas pats skatās savu attēlu, tā var likties satraucoša.

Pirmā sajaukšana ir ar pašu krūšu kaulu (sternum). Krūšu kauls ir viens plakans kauls viduslīnijā, bet ribu skrimšļi ir daudzas atsevišķas lentes, kas tam pieiet no sāniem. Sāpju vieta to nošķir: kostohondrīts sāp nedaudz sānis no viduslīnijas, tieši pāreju vietās.

Otrā sajaukšana ir pats nosaukums. Angļu valodā tos sauc par costal cartilages, un vārds costal nāk no latīņu costa, kas nozīmē ribu. Ar krastu vai piekrasti tiem nav nekāda sakara, kaut gan automātiskie tulkojumi to bieži apgalvo.

Un visbeidzot kaut kas, ko mācību grāmatas kopsavilkums neminēs: ribu skrimslis ir viens no labākajiem paša pacienta materiāliem rekonstruktīvajā ķirurģijā. No tā veido jaunu auss gliemežnīcas karkasu bērniem, kuri dzimuši bez auss, un to izmanto deguna atbalsta struktūru atjaunošanai. Tas ir izturīgs, lokans, to var izgriezt vajadzīgajā formā, un, tā kā tas ir paša cilvēka audi, organisms to neatgrūž.