TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir mediālais plantārais nervs?

Īsā atbilde

Mediālais plantārais nervs (nervus plantaris medialis) ir lielākais no diviem gala zariem, kuros tarsālajā kanālā sadalās stilba nervs. Tas iet pa pēdas zoles iekšējo pusi, starp lielā pirksta atvilcējmuskuli un īso pirkstu locītājmuskuli, kopā ar tāda paša nosaukuma artēriju, un nodrošina jutību zoles iekšējā daļā un lielākajā daļā pirkstu, kā arī vada četrus nelielus pēdas muskuļus. Pēc uzbūves un uzdevuma tas ir pēdas atbilsme vidusnervam plaukstā.

Pēdas zole ir viena no jutīgākajām ķermeņa daļām, un tas nav nejauši. Katrā solī tieši zole sniedz smadzenēm informāciju par to, cik cieta ir zeme, kur atrodas ķermeņa svars un vai pēda neslīd. Šo informāciju galvenokārt vada divi nervi, un iekšējais no tiem ir mediālais plantārais nervs.

Nerva ceļš sākas tālu no pēdas. Krustu pinumā izveidojas lielais sēžas nervs, kas nolaižas pa augšstilba aizmuguri un ceļa bedres rajonā sadalās; viens no tā zariem, stilba nervs, iet lejup pa apakšstilba dziļo aizmugures nodalījumu un aiz iekšējās potītes ieiet šaurā kanālā, ko sauc par tarsālo kanālu. Tieši tur notiek sadalīšanās divos zoles nervos.

Mediālais plantārais nervs ir lielākais no abiem. Tas ir gan kustību, gan jutības nervs, bet tā jutības daļa ir daudz plašāka nekā kustību daļa. Praksē tas nozīmē, ka tā bojājums pirmām kārtām izpaužas ar sajūtu traucējumiem, nevis ar redzamu vājumu.

Salīdzinājums ar plaukstas vidusnervu ir ne tikai mācību līdzeklis. Abi nervi iet caur šauru kanālu zem stingras saites, abi apgādā līdzīgu pirkstu skaitu un abi visbiežāk cieš tieši saspiešanas dēļ.

Nerva gaita solis pa solim

Nerva gaitas pārzināšana ir praktiska: tieši tā ļauj saprast, kurā vietā meklēt saspiešanu un kur pārbaudīt sāpju punktu.

  1. Krustu pinumā izveidojas lielais sēžas nervs, kas nolaižas pa augšstilba aizmuguri.
  2. Ceļa bedres rajonā tas sadalās, un stilba nervs turpinās lejup pa apakšstilba dziļo aizmugures nodalījumu.
  3. Aiz iekšējās potītes nervs ieiet tarsālajā kanālā zem locītājmuskuļu saites.
  4. Kanālā stilba nervs sadalās mediālajā un laterālajā plantārajā nervā.
  5. Mediālais nervs iet uz priekšu zem lielā pirksta atvilcējmuskuļa un pēc tam starp to un īso pirkstu locītājmuskuli.
  6. Pēdas vidusdaļā tas dod zarus muskuļiem un sadalās pirkstu nervos.
  7. Pirkstu nervi sasniedz pirmos trīs ar pusi pirkstus un to nagu gultnes.

Ko nervs inervē

Kustību ziņā mediālais plantārais nervs apgādā četrus muskuļus. Tie ir lielā pirksta atvilcējmuskulis, īsais pirkstu locītājmuskulis, īsais lielā pirksta locītājmuskulis un pirmais tārpveida muskulis. Visi pārējie zoles muskuļi tiek inervēti no laterālā plantārā nerva.

Jutības ziņā nervs apgādā zoles iekšējo daļu no papēža priekšējās daļas līdz pirkstiem un pirmo trīs ar pusi pirkstu zoles virsmu, ieskaitot to nagu gultnes. Papēža pašu apakšu inervē atsevišķs zars, kas atzarojas vēl pirms sadalīšanās.

Papildus tam nervs vada arī veģetatīvās šķiedras, kas regulē sviedru dziedzerus un asinsvadu tonusu zoles iekšējā daļā. Tieši tāpēc nerva bojājumam bieži pievienojas ādas sausums un mainīga ādas temperatūra šajā apvidū.

Praktiskā secība ir svarīga: tā kā muskuļi, ko nervs inervē, ir mazi un dziļi, to vājums ārēji gandrīz nav pamanāms. Sākotnējā sūdzība gandrīz vienmēr ir tirpšana, dedzināšana vai nejutīgums, nevis vājums.

PazīmeMediālais plantārais nervsLaterālais plantārais nervs
LielumsLielākais no abiem zariemMazāks
Jutības apvidusZoles iekšējā daļa, pirmie trīs ar pusi pirkstiZoles ārējā daļa, pēdējie pusotrs pirksta
Inervētie muskuļiČetri muskuļi zoles iekšpusēLielākā daļa pārējo zoles muskuļu
Atbilsme plaukstāVidusnervsElkoņa nervs
Tipiska saspiešanas vietaZem lielā pirksta atvilcējmuskuļaPirmais zars pie papēža iekšpuses

Kāpēc zoles jutība ir tik svarīga

Zolē ir ļoti blīvs jutīgo galu tīkls, kas reaģē uz spiedienu, vibrāciju un ādas stiepšanos. Šie signāli nepārtraukti plūst uz muguras smadzenēm un smadzenēm un tiek izmantoti līdzsvara uzturēšanai, bieži pat pirms cilvēks kaut ko apzinās.

Kad šī informācija zūd, līdzsvars pasliktinās, īpaši tumsā un uz nelīdzenas virsmas, kad redze vairs nevar kompensēt. Tas ir viens no galvenajiem kritienu riska faktoriem gados vecākiem cilvēkiem ar polineiropātiju.

Otrais aizsardzības aspekts ir sāpju un spiediena uztvere. Cilvēks ar veselu zoles jutību automātiski maina soli, kad kaut kas spiež vai griež. Ja jutība zudusi, spiediens paliek nepamanīts, un veidojas čūla.

Tieši tāpēc cukura diabēta gadījumā pēdu aprūpe ir tik svarīga. Ikdienas pēdu apskate, piemērots apavs un regulāra jutības pārbaude pie ārsta ir pasākumi ar pierādītu nozīmi, un jebkura nedzīstoša brūce uz pēdas prasa ārsta apskati, nevis pašārstēšanos.

  • Līdzsvara uzturēšana, īpaši tumsā un uz nelīdzenas virsmas.
  • Automātiska soļa korekcija atbilstoši virsmai.
  • Brīdinājums par spiedienu, karstumu un asiem priekšmetiem.
  • Atgriezeniskā saite gaitas ritma uzturēšanai.
  • Veģetatīvā kontrole: sviedru izdalīšanās un ādas asinsrite.

Kas var sabojāties

Tarsālā kanāla sindroms ir šī nerva vai tā kopstumbra saspiešana kanālā aiz iekšējās potītes. To var izraisīt pēctraumas izmaiņas, vēnu paplašinājumi kanālā, cistas, sabiezējuši audi vai izteikta pēdas velves ieslīdēšana uz iekšu. Raksturīga ir dedzināšana un tirpšana zolē, kas pastiprinās pēc ilgas stāvēšanas un vakaros.

Atsevišķs stāvoklis ir nerva saspiešana pēdas iekšpusē tur, kur tas iet zem lielā pirksta atvilcējmuskuļa un šķērso cīpslu krustpunktu. To biežāk novēro skrējējiem, un ikdienā to mēdz saukt par skrējēja pēdas nervu. Sāpes jūtamas pēdas velves iekšpusē un pastiprinās skrienot, īpaši ar apaviem, kuriem ir izteikts velves atbalsts.

Cukura diabēta izraisīta polineiropātija ir visbiežākais zoles jutības zuduma cēlonis kopumā. Tā parasti ir simetriska, sākas no pirkstu galiem un virzās uz augšu, un tajā tiek skarti abi zoles nervi vienlaikus.

Retāk sastopama ir nerva bojāšana traumas, lūzuma, operācijas vai injekcijas dēļ, kā arī iekaisīgas nervu slimības un asinsvadu izcelsmes nervu bojājumi.

Pie ārsta jādodas, ja tirpšana un nejutīgums pēdā saglabājas ilgāk par dažām nedēļām, ja parādās nakts sāpes, ja pēdā rodas brūce, kas nedzīst, vai ja mainās pēdas forma. Neatliekami jārīkojas, ja pēda kļūst auksta, bāla un sāpīga, jo tas var liecināt par asinsrites pārtraukumu.

Kā to izmeklē

Izmeklēšana sākas ar apskati un jutības pārbaudi. Tiek izmantots monopavediena tests, kas pārbauda aizsargjutību, vibrācijas pārbaude ar kamertoni, kā arī temperatūras un dūriena jutības salīdzināšana abās pēdās un dažādos apvidos.

Svarīgs ir Tinela tests: viegla piesitiena vietā, kur nervs iet, rodas elektriskai strāvai līdzīga sajūta, kas izstaro pa nerva apgādāto apvidu. Pārbauda arī, vai sūdzības pastiprinās, turot pēdu izgrieztā stāvoklī.

Elektroneiromiogrāfija ļauj izmērīt vadīšanas ātrumu un jutīgo atbilžu lielumu. Šai izmeklēšanai ir īpatnība: zoles nervu atbildes ir grūti iegūt gados vecākiem cilvēkiem arī bez slimības, tāpēc vienmēr salīdzina abas puses un vērtē rezultātu kopā ar klīnisko ainu.

Ultrasonogrāfija ir ērta un pieejama metode, kas parāda nerva sabiezējumu, vēnu paplašinājumus kanālā un cistas. Magnētiskā rezonanse noder sarežģītākos gadījumos un veidojumu meklēšanā.

Ar šīm problēmām nodarbojas neirologs, pēdas ķirurģijas jautājumos ortopēds un traumatologs, cukura diabēta gadījumā endokrinologs un podologs. Skrējēju pārslodzes gadījumā iesaistās sporta medicīnas ārsts un fizioterapeits.

Ar ko to sajauc

Visbiežākā sajaukšana ir ar papēža cīpslas plēves iekaisumu jeb plantāro fascītu. Tam raksturīgas sāpes papēža apakšā pirmajos soļos pēc pamošanās, kas pastaigājoties mazinās, un sāpes ir lokalizētas, nevis izstarojošas. Nerva bojājumam raksturīga dedzināšana, tirpšana un nejutīgums, kas bieži pastiprinās vakarā un naktī.

Otra sajaukšana ir ar atsevišķu nelielu nervu, kas atzarojas no laterālā plantārā nerva un iet zem papēža; tā saspiešana rada sāpes papēža iekšpusē un ir viens no hronisku papēža sāpju cēloņiem, ko bieži nepamana.

Trešā sajaukšana ir ar Mortona neiromu, kas ir sabiezējums starp pirkstu pamatiem, visbiežāk starp trešo un ceturto. Tai raksturīgas sāpes pirkstu pamatnē, sajūta, ka zeķē ir akmentiņš, un atvieglojums, novelkot apavu.

Ceturtā sajaukšana ir ar pirmās krustu saknes bojājumu mugurkaulā. Tur sāpes parasti izstaro no muguras lejasdaļas pa kājas aizmuguri, un var būt pavājināts papēža cīpslas reflekss, ko zoles nerva bojājums neizmaina.

Ārstēšanas pieeja un ko var darīt pats

Ārstēšana ir atkarīga no cēloņa, un vispirms to nosaka ārsts. Saspiešanas gadījumā sākuma pasākumi parasti ir slodzes maiņa, apavu izvēle, ortopēdiskās ieliktnes velves atbalstam un fizioterapija, kuras mērķis ir uzlabot pēdas un apakšstilba muskuļu darbu.

Ja pamatā ir vielmaiņas slimība, galvenais ir pamatslimības kontrole. Cukura diabēta gadījumā tieši cukura līmeņa stabilitāte ietekmē nervu stāvokļa tālāko attīstību.

Sāpju mazināšanā izmanto zāles, kas darbojas uz nervu izcelsmes sāpēm, un tās atšķiras no parastajiem pretsāpju līdzekļiem. To izvēle, deva un lietošanas ilgums vienmēr ir ārsta ziņā.

Operāciju apsver tad, ja ir skaidri pierādīta saspiešana un konservatīva ārstēšana nav palīdzējusi. Tās mērķis ir atbrīvot nervu no spiediena.

Pats cilvēks var daudz izdarīt apavu un ikdienas paradumu jomā, bet nervu sāpju pašārstēšana ar neskaidras izcelsmes līdzekļiem vai ilgstoša sāpju ignorēšana parasti tikai aizkavē diagnozi.

Novērojums, ko kopsavilkums neietver

Interesantākais praktiskais fakts par šo nervu ir tas, ka tieši tā jutīgā atbilde bieži ir viena no pirmajām, kas izmainās perifēro nervu slimību sākumā. Iemesls ir vienkāršs un fizikāls: tās ir garākās nervu šķiedras cilvēka ķermenī, un tās vispirms cieš tad, kad nervu barošana un transports pa šķiedru pasliktinās. Tas atbilst arī klīniskajam novērojumam, ka polineiropātija gandrīz vienmēr sākas no pēdu galiem, nevis no rokām.

Otrs mazāk zināms fakts attiecas uz līdzsvaru. Cilvēks, kurš sūdzas par nestabilitāti tikai tumsā vai dušā ar aizvērtām acīm, bieži apraksta tieši zoles jutības zudumu, nevis vestibulāru problēmu. Šī detaļa sarunā ar ārstu var būtiski saīsināt ceļu līdz pareizai diagnozei.

Trešā doma ir par apaviem. Izteikts velves atbalsts, kas vienam cilvēkam palīdz, citam var spiest tieši tajā vietā, kur nervs iet zem lielā pirksta atvilcējmuskuļa. Tāpēc ortopēdiskā ieliktne nav universāls risinājums, un, ja pēc tās lietošanas sākuma parādās dedzināšana pēdas velves iekšpusē, par to jāpastāsta speciālistam.

Bieži uzdotie jautājumi

Kā atšķirt nerva saspiešanu no papēža cīpslas plēves iekaisuma?

Papēža cīpslas plēves iekaisumam tipiskas ir asas sāpes papēža apakšā pirmajos soļos pēc gulēšanas, kas pastaigājoties mazinās. Nerva saspiešanai vairāk raksturīga dedzināšana, tirpšana un nejutīgums, kas bieži pastiprinās vakarā, naktī un pēc ilgas stāvēšanas. Precīzu atšķiršanu veic ārsts, dažkārt ar nervu vadīšanas izmeklējumu.

Kāpēc tirpst pēdas zole?

Biežākie cēloņi ir perifēro nervu bojājums cukura diabēta, B grupas vitamīnu trūkuma vai alkohola lietošanas dēļ, nerva saspiešana tarsālajā kanālā un mugurkaula nervu sakņu bojājums. Retāk cēlonis ir asinsrites traucējumi vai vairogdziedzera slimība. Ja tirpšana saglabājas ilgāk par dažām nedēļām vai pastiprinās, jāvēršas pie ārsta.

Vai šis nervs var atjaunoties?

Ja bojājums ir viegls un saistīts ar spiedienu, funkcija pēc cēloņa novēršanas bieži atjaunojas nedēļu vai mēnešu laikā. Ja bojātas pašas šķiedras, atjaunošanās ir daudz lēnāka, jo nervs aug lēni, un pilnīga atgūšanās nav garantēta. Jo agrāk tiek novērsts spiediens, jo labākas ir izredzes.

Vai skriešana var bojāt šo nervu?

Atkārtota slodze var izraisīt nerva kairinājumu vietā, kur tas iet zem lielā pirksta atvilcējmuskuļa, īpaši, ja apavā ir izteikts velves atbalsts vai strauji palielināta slodze. Tipiski sāpes parādās skrienot un mazinās atpūšoties. Parasti palīdz slodzes samazināšana un apavu maiņa, bet, ja sūdzības saglabājas, nepieciešams speciālista vērtējums.

Kāpēc ārsts pārbauda pēdas jutību ar plānu pavedienu?

Šis tests pārbauda tā saukto aizsargjutību, tas ir, spēju sajust spiedienu, kas brīdina par ievainojuma risku. Ja cilvēks pavedienu nesajūt, pēdas brūču risks ir palielināts, arī tad, ja sāpju vēl nav. Cukura diabēta gadījumā šo pārbaudi veic regulāri.

Vai zoles nejutīgums var būt no muguras?

Var. Mugurkaula nervu sakņu bojājums jostas un krustu daļā var radīt nejutīgumu kājā un pēdā, bet tad tas parasti seko noteiktai joslai, bieži pavada muguras sāpes un var mainīt refleksus. Zoles nervu bojājumam raksturīgs cits jutības sadalījums. Atšķiršanai izmanto neiroloģisko izmeklēšanu un nervu vadīšanas pētījumu.

Avoti