Paceles vēna jeb vena poplitea

Paceles bedre ir rombveida iedobums ceļgala aizmugurē. Tās augšējās malas veido augšstilba aizmugurējie muskuļi, apakšējās malas veido ikru muskuļa divas galvas, bet grīdu veido augšstilba kaula apakšējais gals un ceļa locītavas kapsula.

Bedres saturs ir izkārtots slāņos, un šī kārtība ir noturīga. Vistuvāk kaulam iet artērija, virs tās atrodas vēna, bet vistuvāk ādai iet lielais apakšstilba nervs. Ārsts, kas šeit veic punkciju vai operāciju, šo secību atceras kā pamatlikumu.

Vēna un artērija atrodas kopīgā saistaudu apvalkā, un tas nav nejauši: artērijas pulsācija apvalkā palīdz izspiest asinis vēnā uz augšu. Šī parādība ir viens no papildu mehānismiem, kas uztur atteci pat miera stāvoklī.

Vēna veidojas apakšstilba augšdaļā, kur saplūst apakšstilba dziļās vēnas. Tālāk tajā ietek vairākas pietekas, un katrai no tām ir sava klīniskā nozīme.

Īpaši svarīga ir mazā zemādas vēna, kas nāk no pēdas ārējās malas gar ikra aizmuguri un lielākajai daļai cilvēku ietek tieši paceles vēnā. Šīs ietekas vietas vārstuļu nepietiekamība ir viens no biežākajiem apakšstilba varikozo vēnu cēloņiem.

• Apakšstilba priekšējās un aizmugurējās dziļās vēnas.
• Ikrukaula vēnas, kas pievienojas kopīgajā stumbrā.
• Ikru muskuļu vēnas un zolveida muskuļa vēnu paplašinājumi.
• Ceļa locītavas apkārtnes vēnas.
• Mazā zemādas vēna.

Kājas vēnās asinīm jāplūst pret smaguma spēku, un spiediens, kas paliek pēc kapilāriem, tam viens pats nepietiek. Tāpēc darbojas vairāki mehānismi vienlaikus.

Galvenais no tiem ir muskuļu sūknis. Ikru muskuļi, saraujoties, saspiež starp tiem esošās vēnas un izspiež asinis uz augšu, bet vārstuļi neļauj tām plūst atpakaļ. Tieši tāpēc staigāšana ir labākā vēnu slimību profilakse, bet ilgstoša nekustīga sēdēšana ir riska faktors.

Otrs mehānisms ir elpošana: ieelpojot krūškurvja dobumā spiediens krītas un asinis tiek iesūktas uz augšu. Trešais ir jau minētā artērijas pulsācija kopīgajā apvalkā.

1. Ikru muskuļi saraujas, saspiežot dziļās vēnas.
2. Asinis tiek izspiestas uz augšu paceles vēnā.
3. Vārstuļi zem saspiešanas vietas aizveras un neļauj asinīm plūst atpakaļ.
4. Muskuļi atslābst, un spiediens vēnā krītas.
5. Asinis no virspusējām un apakšējām vēnām ieplūst iztukšotajā posmā.
6. Cikls atkārtojas ar katru soli.

Trombs veidojas tad, kad vienlaikus darbojas trīs apstākļi: palēnināta asins plūsma, asinsvada sienas bojājums un pastiprināta asins recēšana. Paceles apvidū pirmais no tiem iestājas ļoti viegli, piemēram, ilgā lidojumā, pēc kājas ģipša uzlikšanas vai guļot slimnīcā.

Tipiskās pazīmes ir vienpusējs kājas pietūkums, smaguma un spriedzes sajūta ikrā, ādas pietvīkums un siltums, kā arī sāpes, kas pastiprinās, ejot. Tomēr daļai cilvēku trombs nerada nekādas sūdzības, un pirmā izpausme ir plaušu embolija.

Izmeklēšana un ārstēšana jāsāk nekavējoties. Pie ārsta jādodas tajā pašā dienā, ja pietūkusi viena kāja bez skaidra iemesla. Neatliekamā palīdzība jāsauc, ja pievienojas pēkšņs elpas trūkums, sāpes krūtīs, asins atklepošana, sirdsklauves vai ģībonis.

• Ilgstoša nekustīga sēdēšana vai gulēšana.
• Nesena operācija, trauma vai ģipsis.
• Grūtniecība un pirmās nedēļas pēc dzemdībām.
• Ļaundabīgs audzējs un tā ārstēšana.
• Iepriekšēja tromboze vai iedzimti recēšanas traucējumi.

Galvenā metode ir kompresijas ultrasonogrāfija. Izmeklētājs ar zondi spiež vēnu pret pamatu un vēro, vai tās sienas saskaras. Vesela vēna zem viegla spiediena pilnīgi saplok; vēna ar trombu paliek atvērta, un tieši tas ir galvenais diagnostikas kritērijs.

Papildus vērtē asins plūsmu ar krāsu Doplera režīmu un pārbauda, vai plūsma pastiprinās, saspiežot ikru. Asins analīze, kas nosaka fibrīna noārdīšanās produktus, ir noderīga galvenokārt tad, ja iespējamība ir zema, jo normāls rezultāts ļauj trombozi droši izslēgt, bet paaugstināts rezultāts pats par sevi trombozi neapstiprina.

Attēldiagnostiku izvēlas atbilstoši situācijai: ja ir aizdomas par plaušu emboliju, izmanto datortomogrāfijas angiogrāfiju. Vēnu kontrastizmeklējums mūsdienās tiek lietots reti, galvenokārt pirms plānotas iejaukšanās. Izmeklējumu nosaka ģimenes ārsts, internists vai asinsvadu ķirurgs.

Pie ceļgala aizmugures atrodas vairākas struktūras, kuru slimības rada gandrīz vienādas sūdzības. Visbiežākā kļūda ir Beikera cista, kas ir ceļa locītavas šķidruma izspiedums aizmugurē. Tā var saspiest vēnu un radīt pietūkumu, bet, cistai pārplīstot, šķidrums ieplūst ikrā un rada asas sāpes, pietūkumu un zilumu potītes apvidū.

Otrs biežs gadījums ir ikru muskuļa daļējs plīsums, kas sākas pēkšņi, slodzes brīdī, ar sajūtu, it kā kāds būtu iesitis pa ikru. Trešais ir ādas un zemādas iekaisums, kur priekšplānā ir spilgts apsārtums ar skaidrām robežām un drudzis.

Neviena no šīm pazīmēm nav pietiekami droša, lai izšķirtos bez izmeklējuma. Tieši tāpēc ultrasonogrāfija šajā situācijā ir tik vērtīga: viena izmeklējuma laikā var apskatīt gan vēnu, gan ceļa locītavas aizmuguri, gan muskuli.

Paceles vēna ne vienmēr ir viena. Ievērojamai daļai cilvēku tā ir dubultota, tas ir, pastāv divi paralēli stumbri, kas iet abpus artērijai un augstāk atkal saplūst. Šī variācija pati par sevi nav slimība un nerada nekādas sūdzības.

Klīniskā nozīme parādās tad, kad vienā no abiem stumbriem izveidojas trombs. Otrs stumbrs paliek brīvs, asins plūsma saglabājas, un pieredzes trūkuma gadījumā izmeklējums var tikt novērtēts kā normāls. Tieši tāpēc izmeklētājs vienmēr pārliecinās, vai vēnu skaits abās kājās ir vienāds.

Otra variācija attiecas uz mazās zemādas vēnas ietekas vietu, kas var atrasties augstāk vai zemāk nekā parasti vai ietekt citā vēnā. To noskaidro pirms varikozo vēnu operācijas, jo neatrasta netipiska ieteka ir biežs slimības atjaunošanās cēlonis.

No tā, ka asinis uz augšu virza ikru muskuļi, izriet vienkāršas, bet reālas rekomendācijas. Ilgā ceļojumā ik pēc laika jāpiecelas un jāpastaigā, bet, ja tas nav iespējams, der ritmiski kustināt pēdas uz augšu un leju, jo tieši šī kustība saspiež dziļās vēnas.

Otrs secinājums attiecas uz kompresijas zeķēm. To jēga nav „saspiest asinsvadus", bet samazināt vēnu diametru tā, lai vārstuļu maliņas atkal saskartos un vēnas sūknis strādātu efektīvāk. Tieši tāpēc svarīgs ir pareizs izmērs un spiediena pakāpe, ko izvēlas ārsts, nevis pircējs.

Trešais secinājums ir par sēdēšanu ar sakrustotām kājām un šauriem apģērba gumijas valnīšiem tieši zem ceļgala. Šajā vietā dziļā vēna iet salīdzinoši tuvu virsmai, un ilgstošs vietējs spiediens papildus palēnina plūsmu. Cilvēkam ar lielu trombozes risku no tā ir vērts izvairīties.