Kas ir distālā falanga?

Visas trīs falangas ir garie kauli miniatūrā, ar pamatni, ķermeni un galvu, taču distālā falanga no šīs shēmas atkāpjas: īstas locītavu galvas tai nav, jo aiz tās vairs nekas neseko. Tās vietā ir gala bumbulis, kas kalpo mīksto audu piestiprināšanai.

No plaukstas puses pie pamatnes piestiprinās dziļā pirkstu saliecēja (musculus flexor digitorum profundus) cīpsla, kas ir vienīgais muskulis, kurš spēj saliekt pirksta gala locītavu. Īkšķim šo lomu pilda garais īkšķa saliecējs. No muguras puses pie pamatnes pienāk atliecēja cīpslas gala daļa, kas iztaisno pirksta galu.

Ap pašu kaulu izvietojas mīksto audu sistēma, kas nav mazāk svarīga par kaulu. Nagu gultne cieši saaug ar kaula muguras virsmu, bet plaukstas pusē esošais spilventiņš ir sadalīts kamerās ar blīvām saistaudu starpsienām, kas stiepjas no ādas līdz kaulam. Šīs starpsienas dod pirksta galam nepieciešamo stingrumu, lai āda satvēriena laikā neslīdētu.

• Dziļā pirkstu saliecēja cīpsla: saliec pirksta gala locītavu.
• Atliecēja gala cīpsla: iztaisno pirksta galu, tās atrāvums rada āmurpirkstu.
• Nagu gultne un naga sakne: guļ uz kaula muguras virsmas.
• Saistaudu starpsienas: sadala pirksta gala spilventiņu kamerās.
• Pirkstu artēriju gala zari un nervu gala zari: nodrošina asinsriti un taustes jutību.

Falangas veidojas no skrimšļa pēc skrimšļa pārkaulošanās parauga. Katrai falangai ir viens pārkaulošanās centrs ķermenī, kas parādās jau augļa attīstības laikā, un viens papildu centrs pamatnē, kas parādās agrā bērnībā. Tieši pamatnē tāpēc atrodas augšanas zona, kas noslēdzas pusaudža gados.

Distālajām falangām ir viena īpatnība: to ķermeņa pārkaulošanās sākas nevis vidū, bet gala daļā un virzās atpakaļ uz pamatni. Radiologam tas ir praktiski svarīgi, jo bērna rentgenogrammā augšanas zona pie falangas pamatnes izskatās kā plaisa un ir pārkaulošanās procesa daļa, nevis lūzums.

Kājas pirkstu distālās falangas ir izteikti īsākas un platākas nekā rokā, un mazajā pirkstiņā vidējā un distālā falanga bieži ir saaugušas kopā. Tas ir normāls variants, kas nekādus simptomus nerada, bet var pārsteigt, skatoties rentgenogrammu.

Kājā distālā falanga darbojas galvenokārt kā balsta punkts soļa beigu fāzē, kad ķermeņa svars pāriet uz pirkstu galiem. Kājas īkšķa distālā falanga ir masīvāka par pārējām, jo tieši uz to atsperoties, pēda atgrūžas no zemes.

Visbiežākā distālās falangas trauma ir saspiedums: pirksts pieķeras durvīs, uzkrīt smags priekšmets vai trāpa āmurs. Rezultātā rodas gala bumbuļa sadrumstalots lūzums, gandrīz vienmēr kopā ar nagu gultnes plīsumu un asins izplūdumu zem naga. Sāpes ir ļoti stipras tieši tāpēc, ka asinis nevar izplesties slēgtajā telpā starp nagu un kaulu.

Otra tipiska trauma ir āmurpirksts, kas rodas, kad bumba vai priekšmets pēkšņi saliec iztaisnotu pirksta galu un atliecēja cīpsla vai tās kaula piestiprināšanās vieta atraujas. Pirksta gals nokarājas un pats neiztaisnojas, lai gan saliekt to var. Retāk sastopams pretējs bojājums: dziļā saliecēja cīpslas atrāvums no pamatnes, kas notiek, ķeroties aiz apģērba vai pretinieka krekla sportā, un tad nevar saliekt pirksta galu.

No neinfekciozām slimībām šo kaulu skar kaula galu izzušana sistēmiskas sklerodermijas vai vairogdziedzera blakus esošo dziedzeru pārmērīgas darbības gadījumā, kā arī artrīts pirksta gala locītavā, kas raksturīgs artrozei un psoriātiskajam artrītam. Iedzimtas garuma un formas atšķirības parasti nav slimība.

• Gala bumbuļa lūzums pēc saspieduma, bieži ar asins izplūdumu zem naga.
• Āmurpirksts: pirksta gals nokarājas, aktīvi neiztaisnojas.
• Dziļā saliecēja cīpslas atrāvums: pirksta galu nevar saliekt.
• Panarīcijs pirksta gala spilventiņā: pieaugošs spiediens, pulsējošas sāpes.
• Naga izmaiņas: var liecināt par kaula vai gultnes bojājumu zem naga.

Pirksta gala spilventiņš ir sadalīts blīvās saistaudu kamerās, kas piestiprinās tieši pie kaula. Šī uzbūve ir lieliska satvērienam, bet slikta iekaisumam: kad kamerās sakrājas strutas, spiediens strauji pieaug, jo audiem nav kur izplesties. Augsts spiediens nospiež sīkās artērijas, audi paliek bez asinsrites, un iekaisums var pāriet uz kaulu.

Tā ir tā detaļa, ko īss anatomijas apraksts nepasaka: dziļš pirksta galiņa iekaisums nav parasta ādas infekcija, bet slēgtas telpas problēma. Pulsējošas, naktīs pastiprinošās sāpes pirksta galā kopā ar sasprindzinājumu un apsārtumu ir iemesls tajā pašā dienā vērsties pie ķirurga, jo šādos gadījumos parasti nepieciešama iegriešana un strutu izlaišana, nevis tikai zāles.

Pamatizmeklējums ir pirksta rentgenogramma vismaz divās projekcijās, un tieši sānu uzņēmums parāda, vai āmurpirksta gadījumā ir atrauts kaula fragments. Ultrasonogrāfija palīdz novērtēt cīpslas nepārtrauktību, bet magnētiskā rezonanse vai datortomogrāfija nepieciešama reti, galvenokārt sarežģītās traumās vai aizdomās par kaula iekaisumu.

Ar svaigu traumu jāvēršas neatliekamās palīdzības punktā vai pie traumatologa ortopēda, sarežģītākos gadījumos pie rokas ķirurga. Hroniskas pirksta gala locītavas sāpes un pietūkums, kas neietilpst traumas ainā, ir iemesls apmeklēt ģimenes ārstu un vajadzības gadījumā reimatologu. Nagu formas izmaiņas bez traumas vērtē dermatologs.

1. Novērtē pirksta formu, krāsu un to, vai gals aktīvi iztaisnojas un saliecas.
2. Pārbauda taustes jutību pirksta galā un kapilāru piepildīšanos.
3. Veic rentgenogrammu divās projekcijās, ja bijis trieciens vai saspiedums.
4. Novērtē nagu gultni: asins izplūdums zem naga bieži nozīmē arī gultnes plīsumu.
5. Atkarībā no atraduma izvēlas imobilizāciju ar šinu, naga trepanāciju vai ķirurģisku ārstēšanu.

Āmurpirkstu bieži noraksta kā sastiepumu, jo pirksts sākumā sāp maz un kustība daļēji saglabājas. Atšķirt palīdz vienkāršs tests: ja pirksta galu iztaisno ar otru roku, tas paliek taisns, bet pats no saliekta stāvokļa neiztaisnojas, cīpslas mehānisms ir pārtraukts. Novēlota ārstēšana bieži atstāj paliekošu pirksta gala nokarāšanos.

Asins izplūdumu zem naga mēdz uzskatīt par nenozīmīgu zilumu. Ja tas aizņem lielāko daļu naga vai bijis spēcīgs trieciens, nepieciešams rentgena izmeklējums, jo bieži zem tā ir kaula lūzums un gultnes plīsums. Sasitumu var sajaukt arī ar sākotnēju panarīciju, taču sasituma sāpes ar dienām mazinās, bet iekaisuma sāpes pieaug un kļūst pulsējošas.