TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Kas ir klavipektorālā fascija?

Īsā atbilde

Klavipektorālā fascija (fascia clavipectoralis) ir blīva saistaudu plātne krūškurvja priekšpusē zem lielā krūšu muskuļa. Tā aptver divus dziļāk guļošos muskuļus, atslēgas kaula apakšējo muskuli un mazo krūšu muskuli, un stiepjas no atslēgas kaula lejup līdz paduses fascijai.

Augšā fascija sadalās divās lapās, kas apņem atslēgas kaula apakšējo muskuli (musculus subclavius) un piestiprinās pie atslēgas kaula apakšējās virsmas. No turienes tā nolaižas lejup, sasniedz mazo krūšu muskuli (musculus pectoralis minor), to pilnībā ietver un turpinās vēl zemāk, līdz saplūst ar paduses fasciju. Uz iekšpusi tā piestiprinās pie augšējo ribu skrimšļiem, uz āru pie lāpstiņas kruķveida izauguma (processus coracoideus). Daļu starp atslēgas kaulu un mazo krūšu muskuli sauc par ribas un kruķa membrānu.

Tā nav tikai starplika starp muskuļiem. Fascijas apakšējā daļa, ko sauc par paduses piekarsaiti (ligamentum suspensorium axillae), pieķeras paduses fascijas apakšai un velk to uz augšu. Tieši tāpēc, paceļot roku, padusē izveidojas raksturīgā bedrīte, nevis izspiedums: mazā krūšu muskuļa saraušanās caur šo saiti paduses ādu ievelk uz iekšu. Šī ir viena no retajām fascijām, kuras darbību var redzēt spogulī.

Otrs uzdevums ir aizsargāt un noturēt. Zem fascijas iet paduses asinsvadi un pleca nervu pinums, un blīvā plātne neļauj tiem pārvietoties, kad plecs kustas. Vienlaikus caur fasciju izlaužas vairāki veidojumi, un tieši šie caurumi anatomijā ir svarīgākie: galvas vēna (vena cephalica), krūšu un akromija artērija ar pavadošajām vēnām, sānu krūšu nervs un limfas vadi, kas no krūts dzied uz dziļajiem paduses limfmezgliem.

Praktiski fasciju atrod pēc ārējā orientiera. Starp lielo krūšu muskuli un deltveida muskuli ir sekla rieva, ko sauc par deltveida un krūšu vagu; tās augšgalā zem atslēgas kaula ir neliela iedobe. Tieši tur zem ādas atrodas šī fascija, un tieši caur šo iedobi ķirurgi iekļūst zem atslēgas kaula, piemēram, ievadot elektrokardiostimulatora vadus pa galvas vēnu. Tā ir arī vieta, kurā anesteziologs adatu virza, veicot pleca nervu pinuma blokādi zem atslēgas kaula.

Nosaukums ir vienkārši abu galu apraksts: clavicula ir atslēgas kauls, pectus ir krūtis, tātad atslēgas kaula un krūšu fascija. Vecākā literatūrā to sauc arī par korakoklavikulāro fasciju, jo tā stiepjas starp kruķveida izaugumu un atslēgas kaulu, un tieši šis otrais nosaukums rada visvairāk pārpratumu.

Kāpēc šī plātne interesē ārstus

Pirmkārt, tā ir robeža infekcijai. Ja strutas nonāk telpā zem lielā krūšu muskuļa, klavipektorālā fascija tās notur un neļauj izplatīties uz padusi, tāpēc šāds abscess ilgi var izskatīties kā neliels, bet ļoti sāpīgs pietūkums. Tas apgrūtina novērtēšanu no ārpuses un parasti prasa attēldiagnostiku.

Otrkārt, cauri tai iet krūts limfas ceļi. Krūts dziedzera limfa daļēji plūst uz limfmezgliem, kas guļ starp lielo un mazo krūšu muskuli, un tālāk caur šo fasciju uz paduses virsotni. Tieši tāpēc krūts audzēju ķirurģijā šī telpa tiek apskatīta atsevišķi.

Treškārt, mazais krūšu muskulis, ko fascija ietver, var saspiest zem tā ejošos nervus un asinsvadus. Tad parādās rokas tirpšana, vājums un smaguma sajūta, kas pastiprinās, darbojoties ar paceltām rokām vai ilgstoši nesot somu uz pleca. Pie ārsta jādodas, ja rokā parādās pastāvīga tirpšana, vājums vai muskuļu tievēšana; neatliekami, ja roka pēkšņi kļūst pietūkusi, zilgana vai auksta, jo tas var liecināt par asinsvada nosprostojumu. Ar šādām sūdzībām strādā neirologs, traumatologs ortopēds vai asinsvadu ķirurgs.

Trīs nosaukumi, ko sajauc

Vissvarīgākais nošķīrums ir klavipektorālā fascija un korakoklavikulārā saite. Fascija ir plāna plātne starp muskuļiem, bet korakoklavikulārā saite ir īsa un ļoti izturīga saite, kas atslēgas kaulu piestiprina pie lāpstiņas kruķveida izauguma un plīst, krītot uz pleca ar atslēgas kaula un akromija locītavas izmežģījumu. Vārdi ir līdzīgi, bet viena ir mīksto audu apvalks, otra ir kaulu savienotāja.

Otrais nošķīrums ir klavipektorālā fascija pret krūšu fasciju. Krūšu fascija ir plānais apvalks, kas klāj lielo krūšu muskuli no ārpuses; klavipektorālā fascija guļ zem šī muskuļa. Tātad tās ir divas dažādas kārtas vienā un tajā pašā apvidū, viena virs muskuļa, otra zem tā.

Trešais ir fascija pret aponeirozi. Fascija ir saistaudu apvalks, kas muskuli ietver un atdala no kaimiņiem; aponeiroze ir plata cīpslu plātne, ar kuru muskulis pieķeras kaulam. Klavipektorālā fascija muskuļus nevis piestiprina, bet ietver un notur.

Kāpēc tā ir svarīga tieši šajā vietā

Pleca priekšpusē ir neparasta situācija: caur nelielu laukumu iet gan lielākie rokas asinsvadi, gan visi rokas nervi, gan vēna, kas ir viena no ērtākajām pieejām sirdij. Ja šos veidojumus nekas neturētu, tie ar katru pleca kustību mainītu stāvokli. Klavipektorālā fascija ir tieši šis turētājs, un tāpēc tā ir blīvāka nekā lielākā daļa fasciju.

Atmiņā to palīdz noturēt viens mājiens: pacelt roku un paskatīties padusē. Ja padusē ieveļas bedrīte, nevis izspiežas izciļņa, tas nozīmē, ka mazais krūšu muskulis caur šo fasciju ir pavilcis paduses ādu uz augšu. Viss pārējais par šīs fascijas uzbūvi no šī vienkāršā novērojuma ir izsecināms.

Avoti