TJG Online
Anatomija un fizioloģija

Parathormons un kalcija regulācija

Īsā atbilde

Parathormons ir peptīdu hormons, ko izdala epitēlijķermenīšu (glandulae parathyroideae) galvenās šūnas, kas parasti izvietotas četrās sīkās dziedzeru saliņās vairogdziedzera aizmugurē. Tā galvenais uzdevums ir noturēt kalcija līmeni asinīs šaurās robežās, iedarbojoties uz kaulu, nierēm un netieši arī uz zarnu. Kalcija koncentrācijai asinīs pazeminoties, hormona izdale pieaug jau dažu minūšu laikā, un, tai paaugstinoties, izdale tiek apspiesta.

Kalcijs asinīs ir viens no visstingrāk regulētajiem rādītājiem organismā, un tam ir skaidrs iemesls: no kalcija koncentrācijas ārpusšūnu šķidrumā tieši atkarīga nervu un muskuļu šūnu uzbudināmība. Pārāk zems līmenis padara tās pārmērīgi uzbudināmas, un rodas raustīšanās, tirpšana un krampji; pārāk augsts tās nomāc, un rodas vājums, aizcietējums un apziņas traucējumi.

Lai šo līmeni noturētu, organismam ir divas hormonālās galvenās sviras: parathormons un aktīvā D vitamīna forma. Trešā, kalcitonīns no vairogdziedzera C šūnām, cilvēkam ikdienā ir daudz mazāk nozīmīga, ko pierāda vienkāršs novērojums: pēc pilnīgas vairogdziedzera izņemšanas kalcija līmenis paliek regulēts, ja vien saglabāti epitēlijķermenīši.

Parathormonu veido samērā īsa aminoskābju virkne, un asinīs tā darbojas neilgi, jo ātri tiek sašķelta. Tieši īsais darbības laiks padara sistēmu ātri reaģējošu: dziedzeris nepārtraukti pielāgo izdali, nevis vienu reizi iestata līmeni.

Galvenā atgriezeniskās saites detaļa ir kalciju uztverošais receptors uz dziedzera šūnas virsmas. Tas ir viens no retajiem receptoriem, kas par signālmolekulu izmanto nevis hormonu, bet minerālvielu. Kad jonizētā kalcija koncentrācija asinīs krīt, receptors kļūst mazāk aktīvs un hormona izdale palielinās; kad kalcija ir daudz, receptors izdali apspiež.

Kur atrodas epitēlijķermenīši

Dziedzeri ir mazi, plakani un krāsā nedaudz atšķiras no apkārtējiem audiem, tāpēc operācijas laikā tos var būt grūti atrast. Lielākajai daļai cilvēku to ir četri, bet skaits mēdz būt gan mazāks, gan lielāks, un daļa cilvēku tos nēsā netipiskās vietās.

Šo mainīgumu izskaidro attīstība. Augšējie dziedzeri veidojas no ceturtā rīkles maisiņa un paliek samērā turpat, bet apakšējie veidojas no trešā maisiņa kopā ar aizkrūts dziedzeri un kopā ar to nolaižas uz leju. Tāpēc tieši apakšējos dažkārt atrod zemāk nekā parasti, pat krūšu kurvja augšdaļā. Ķirurgam tas nozīmē, ka, neatrodot dziedzeri ierastajā vietā, jāzina, kurā virzienā to meklēt.

Dziedzeru asinsapgāde ir plāna un nāk no atsevišķiem sīkiem zariem, tāpēc tiem kaitē ne tikai izņemšana, bet arī asinsvada pārtraukšana. Tieši šī iemesla dēļ vairogdziedzera operācijās ķirurgs cenšas saglabāt ne tikai pašus dziedzerus, bet arī to asinsvadus, bet, ja tas neizdodas, dziedzeri var pārstādīt kakla vai apakšdelma muskulī, kur tas atjauno darbību.

Kā hormons iedarbojas

Parathormons darbojas trijos virzienos, un tikai divi no tiem ir tieši.

  • Kaulā: hormons iedarbojas uz kaulu veidojošajām šūnām, kuras savukārt aktivē kaulu noārdošās šūnas, un no kaula matricas izdalās kalcijs un fosfāti.
  • Nierēs: pastiprinās kalcija atpakaļuzsūkšanās distālajos kanāliņos, tāpēc ar urīnu kalcija zūd mazāk.
  • Nierēs otrs efekts ir pretējs fosfātiem: to atpakaļuzsūkšanās proksimālajos kanāliņos tiek nomākta, un fosfāti izdalās ar urīnu.
  • Nierēs trešais efekts: tiek aktivēts ferments, kas D vitamīnu pārvērš tā aktīvajā formā.
  • Zarnās: kalcija un fosfātu uzsūkšanos palielina nevis pats hormons, bet tā izraisītā aktīvā D vitamīna forma.

Kāpēc fosfāti krīt, kad kalcijs ceļas

Sākumā tas šķiet pretrunīgi, jo no kaula kalcijs un fosfāti izdalās kopā. Atbilde slēpjas nierēs: hormona ietekme uz fosfātu izvadīšanu ir tik spēcīga, ka tā ar uzviju pārsedz no kaula atbrīvoto daudzumu.

Tam ir praktiska nozīme. Ja fosfāti netiktu izvadīti, tie asinīs saistītos ar kalciju un veidotu nešķīstošus savienojumus, kas nogultos audos, un kalcija līmeņa celšanas mērķis netiktu sasniegts. Tieši tāpēc viena no tipiskākajām laboratorijas ainām paaugstinātas hormona darbības gadījumā ir augsts kalcijs kopā ar zemu fosfātu līmeni, un pretējā gadījumā, kad hormona trūkst, ir zems kalcijs kopā ar augstu fosfātu līmeni.

Kad hormona ir par daudz vai par maz

Epitēlijķermenīšu darbība mainās arī dabiskos apstākļos. Grūtniecības otrajā pusē un zīdīšanas laikā kalcija patēriņš strauji pieaug, un organisms to nodrošina galvenokārt ar pastiprinātu uzsūkšanos zarnās un kaula īslaicīgu iesaisti. Ar gadiem, sevišķi pēc menopauzes un cilvēkiem ar D vitamīna trūkumu, hormona vidējais līmenis mēdz paaugstināties, un tas ir viens no kaulu masas zuduma mehānismiem.

Traucējumus iedala pēc tā, vai pats dziedzeris strādā pārmērīgi, vai tas tikai atbild uz kaut ko citu. Šī atšķirība nosaka gan ārstēšanu, gan to, vai vispār nepieciešama operācija.

StāvoklisKalcijs asinīsParathormonsTipisks cēlonis
Primāra hiperparatireozePaaugstinātsPaaugstināts vai augšējā normas robežāViena dziedzera labdabīgs audzējs
Sekundāra hiperparatireozePazemināts vai normālsPaaugstinātsD vitamīna trūkums, hroniska nieru slimība
HipoparatireozePazeminātsPazeminātsVairogdziedzera operācijas sekas
Audzēja izraisīta hiperkalciēmijaPaaugstinātsNomāktsAudzēja izdalīta līdzīgas darbības viela

Kā tas izpaužas cilvēkam

Ilgstoši paaugstināts kalcija līmenis rada sūdzības, kuras viegli piedēvēt nogurumam vai vecumam: vājums, slāpes, biežāka urinēšana, aizcietējums, slikta dūša, kaulu un muskuļu sāpes, nomākts garastāvoklis un atmiņas grūtības. Biežākā objektīvi pamanāmā sekas ir nieru akmeņi un kaulu minerālblīvuma samazināšanās, jo kauls ilgstoši tiek izmantots kā kalcija krātuve.

Hormona trūkums izpaužas pretēji. Raksturīga ir tirpšana ap muti un pirkstu galos, muskuļu raustīšanās un krampji, smagākos gadījumos balsenes spazma un krampju lēkmes. Ārsts šādā situācijā pārbauda arī raksturīgās pazīmes, piemēram, sejas muskuļu saraušanos, viegli uzsitot pa sejas nervu.

Neatliekama palīdzība nepieciešama, ja pēc kakla operācijas parādās izteikta tirpšana, muskuļu spazmas vai apgrūtināta elpošana, kā arī tad, ja cilvēks ar zināmu augstu kalcija līmeni kļūst miegains, apjucis vai smagi dehidratēts.

Kā izmeklē

Diagnostika sākas ar asins analīzēm un tikai pēc tam pāriet uz attēldiagnostiku. Svarīgākais princips ir vērtēt kalciju un hormonu kopā, nevis atsevišķi, jo viens bez otra ir gandrīz neinterpretējams.

  1. Nosaka kopējo kalciju un albumīnu vai uzreiz jonizēto kalciju, jo daļa kalcija asinīs ir saistīta ar olbaltumvielām.
  2. Vienlaikus nosaka parathormonu, fosfātus, magniju, kreatinīnu un D vitamīna līmeni.
  3. Vērtē kalcija izdalīšanos ar urīnu, kas palīdz atšķirt īstu dziedzera slimību no iedzimta, labdabīga stāvokļa.
  4. Ja apstiprinās dziedzera pārmērīga darbība, izmanto kakla ultrasonogrāfiju un scintigrāfiju, lai atrastu tieši to dziedzeri, kas darbojas pārmērīgi.
  5. Seku novērtēšanai veic kaulu minerālblīvuma mērījumu un nieru izmeklēšanu akmeņu meklēšanai.

Ar ko to sajauc

Pirmais sajaukums ir tīri nosaukumā. Hiperparatireoze attiecas uz epitēlijķermenīšiem un kalciju, bet hipertireoze uz vairogdziedzeri un vielmaiņas ātrumu. Tie ir divi pilnīgi atšķirīgi dziedzeri, kas atrodas blakus, un simptomi pārklājas tikai daļēji.

Otrs sajaukums ir starp dziedzera slimību un audzēja izraisītu kalcija paaugstināšanos. Ja kalcijs ir augsts, bet parathormons nomākts, pirmām kārtām jāmeklē cits cēlonis, jo vesels dziedzeris pie augsta kalcija izdali apspiež. Trešais, praktiski svarīgs sajaukums ir iedzimts stāvoklis, kurā kalciju uztverošais receptors ir mazāk jutīgs: kalcijs asinīs ir viegli paaugstināts visu mūžu, bet kalcija izdalīšanās ar urīnu ir maza, sūdzību nav, un operācija šādā gadījumā nepalīdz. Tieši tāpēc urīna izmeklēšana pirms lēmuma par operāciju ir būtiska.

Pretruna, kas kļuvusi par zālēm

Ja parathormons noārda kaulu, tad loģiski būtu gaidīt, ka tā ievadīšana kaulus tikai vājinās. Praksē izrādījās pretēji: nozīme ir nevis pašam hormonam, bet tā līmeņa gaitai laikā. Pastāvīgi paaugstināts līmenis kaulu patiešām noārda, bet īss, ikdienas viļņveida hormona pieaugums pastiprina kaulu veidojošo šūnu darbu vairāk nekā noārdošo.

Uz šī principa balstās zāles, kuras lieto smagas osteoporozes gadījumā un kuras ievada ar ikdienas injekciju. Tās ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kā hormona iedarbība ir atkarīga no ritma, nevis tikai no koncentrācijas, un šo pašu principu var atpazīt arī citās endokrīnajās sistēmās. Ārstēšanas nepieciešamību un piemērotību katram cilvēkam nosaka endokrinologs, izvērtējot kaulu stāvokli un blakusslimības.

Bieži uzdotie jautājumi

Cik epitēlijķermenīšu ir cilvēkam?

Lielākajai daļai ir četri, izvietoti pa pāriem vairogdziedzera daivu aizmugurē. Daļai cilvēku to skaits atšķiras vai kāds dziedzeris atrodas netipiskā vietā, piemēram, zemāk kaklā vai krūšu kurvja augšdaļā. Tieši tāpēc pirms operācijas veic izmeklējumus, kas palīdz precīzi noteikt darbojošos dziedzeri.

Ko nozīmē paaugstināts parathormons pie normāla kalcija?

Visbiežāk tas nozīmē, ka dziedzeris strādā pastiprināti, jo kaut kas cits kalcija līmeni pazemina; tipiski tas ir D vitamīna trūkums vai hroniska nieru slimība. Šādā gadījumā vispirms jānovērš pamatcēlonis un pēc tam analīzes jāatkārto. Dažkārt tā ir arī agrīna primāras dziedzera slimības forma, un to vērtē endokrinologs.

Vai kalcija uzņemšana ar uzturu ietekmē šo hormonu?

Jā, netieši. Pietiekams kalcija un D vitamīna nodrošinājums uztur kalcija līmeni asinīs, un dziedzerim nav nepieciešams strādāt pastiprināti. Ilgstošs trūkums izraisa pastāvīgi paaugstinātu hormona izdali un laika gaitā kaulu masas zudumu. Uztura bagātinātāju nepieciešamību nosaka pēc analīzēm, jo pārmērīgas devas arī nav nekaitīgas.

Kāpēc pēc vairogdziedzera operācijas var pazemināties kalcijs?

Epitēlijķermenīši atrodas tieši aiz vairogdziedzera un ir ļoti mazi, tāpēc operācijas laikā tie var tikt aizskarti vai zaudēt asinsapgādi. Tad hormona trūkst, un kalcija līmenis krīt, tipiski pirmajās dienās pēc operācijas. Daudzos gadījumos dziedzeru darbība atjaunojas, bet daļai cilvēku nepieciešama ilgstoša kalcija un aktīvā D vitamīna lietošana ārsta uzraudzībā.

Vai augsts kalcijs vienmēr nozīmē epitēlijķermenīšu slimību?

Nē. Biežākie cēloņi ir primāra epitēlijķermenīšu slimība un ļaundabīgi audzēji, bet kalciju var paaugstināt arī dažas zāles, ilgstoša gulēšana, pārmērīgas D vitamīna devas un atsevišķas retas slimības. Atšķirt palīdz vienlaicīga parathormona noteikšana. Viena paaugstināta analīze bez atkārtošanas diagnozi nedod.

Vai epitēlijķermenīšu audzējs parasti ir ļaundabīgs?

Visbiežāk tas ir labdabīgs viena dziedzera audzējs, un ļaundabīgi audzēji šajā vietā ir reti. Ārstēšana, ja tā nepieciešama, parasti ir attiecīgā dziedzera ķirurģiska izņemšana, ko veic endokrīnās ķirurģijas pieredzē specializējies ķirurgs. Lēmums par operāciju ir atkarīgs no kalcija līmeņa, vecuma, kaulu stāvokļa un nieru atradnes.

Avoti