Flexor digitorum superficialis: pirkstu saliecējs

Muskulis sākas ar divām galvām. Augšdelma un elkoņkaula galva nāk no augšdelma kaula iekšējā paugura kopīgās saliecēju cīpslas, elkoņa iekšējās saites un elkoņkaula kroņveida izauguma. Spieķkaula galva nāk no spieķkaula priekšējās virsmas augšdaļas.

Abas galvas savienojas ar cīpslainu loku, zem kura apakšdelmā ieslīd vidējais nervs un elkoņa artērija. Tieši šī vieta ir viens no punktiem, kur vidējais nervs var tikt saspiests.

Muskulis turpinās ar četrām cīpslām, kas iet caur plaukstas kanālu divās rindās: trešā un ceturtā pirksta cīpslas virspusēji, otrā un piektā dziļāk. Pirkstā katra cīpsla sašķeļas divās daļās, kuras izlaiž cauri dziļā saliecēja cīpslu un pēc tam piestiprinās pie vidējās falangas sānu virsmām.

• Sākums: augšdelma kaula iekšējais paugurs, elkoņkaula kroņveida izaugums, spieķkaula priekšējā virsma
• Cīpslainais loks: zem tā iet vidējais nervs un elkoņa artērija
• Gaita: caur plaukstas kanālu divās rindās
• Sašķelšanās pirkstā: cīpsla izlaiž cauri dziļā saliecēja cīpslu
• Piestiprināšanās: otrā līdz piektā pirksta vidējās falangas sāni

Muskuli inervē vidējais nervs (nervus medianus), un attiecīgie segmenti ir septītais kakla līdz pirmajam krūšu. Tas ir svarīgi, jo tieši vidējā nerva bojājums ir biežākā roku nervu problēma.

Būtiska detaļa ir tā, ka virspusējo saliecēju inervē vidējā nerva galvenais stumbrs, nevis tā dziļais zars. Tāpēc priekšējā starpkaulu nerva sindromā, kur bojāts tieši šis zars, vidējo locītavu saliekšana saglabājas, bet cieš gala falangu saliekšana. Šī atšķirība ļauj noteikt bojājuma līmeni tikai ar apskati.

Asinis muskulis saņem no elkoņa un spieķa artērijām. Plaukstas kanālā cīpslas ir ietvertas kopīgā sinoviālā apvalkā, kas ļauj tām slīdēt viena gar otru.

Galvenā darbība ir otrā līdz piektā pirksta vidējās starpfalangu locītavas saliekšana. Turpinot saraušanos, muskulis saliec arī pirksta pamatlocītavu un palīdz saliekt plaukstas locītavu.

Ikdienā šī muskuļa darbs visspilgtāk redzams precīzos satvērienos. Turot tasi aiz osiņas, rakstot ar pildspalvu vai spēlējot mūzikas instrumentu, tieši atsevišķu pirkstu neatkarīga saliekšana ir tā, kas kustību padara precīzu.

Spēcīgā satvērienā, piemēram, ceļot smagu somu, lielāko daļu darba veic dziļais saliecējs, kas darbojas uz gala falangām. Abi muskuļi strādā kopā, un tieši to darba dalīšana izskaidro dažādu traumu atšķirīgās sekas.

Tests ir vienkāršs, bet prasa precizitāti, jo bez pareizas tehnikas dziļais saliecējs to imitē. Izmeklētājs notur pārējos trīs pirkstus pilnībā iztaisnotus, un tādējādi dziļais saliecējs, kuram trim pirkstiem ir kopīgs vēders, tiek izslēgts.

Pēc tam cilvēkam lūdz saliekt pārbaudāmo pirkstu. Ja vidējā locītava saliecas, virspusējais saliecējs darbojas.

1. Plauksta guļ uz galda ar plaukstas virsmu uz augšu
2. Izmeklētājs notur pārējos pirkstus pilnīgi iztaisnotus
3. Pacients mēģina saliekt vienu brīvo pirkstu
4. Vērtē, vai saliecas vidējā starpfalangu locītava
5. Atkārto ar katru pirkstu atsevišķi
6. Gala falangas saliekšanu pārbauda atsevišķi, fiksējot vidējo falangu

Plaukstas kanālā kopā ar vidējo nervu iet deviņas cīpslas: četras no šī muskuļa, četras no dziļā saliecēja un viena no īkšķa garā saliecēja. Tieši šo cīpslu apvalku pietūkums ir viens no plaukstas kanāla sindroma mehānismiem.

Cīpslu bojājumi pirkstā ir atsevišķa un sarežģīta ķirurģijas nodaļa. Vietu no plaukstas krokas līdz vidējās falangas vidum ķirurgi vēsturiski sauca par nevienam nepiederošu zemi, jo šeit abas cīpslas iet vienā šaurā apvalkā, un pēc šuvēm viegli veidojas saaugumi, kas ierobežo kustību. Tieši tāpēc pēc šādām operācijām agrīna kontrolēta kustību programma ir tikpat svarīga kā pati operācija.

Biežāk sastopamas ir vieglākas problēmas: cīpslas apvalka iekaisums, lecošais pirksts, kad cīpsla aizķeras pie gredzenveida saites pie pirksta pamatnes, un augšdelma kaula iekšējā paugura sāpes no pārslodzes. Ar tām nodarbojas ģimenes ārsts, ortopēds vai rokas ķirurgs, sadarbībā ar rokas terapeitu.

Pie ārsta jādodas nekavējoties, ja pēc grieztas brūces pirksts vairs nesaliecas, ja pirksts kļūst karsts, sarkans un ļoti sāpīgs ar sāpēm izstieptā stāvoklī, jo tas var liecināt par cīpslas apvalka strutainu infekciju.

• Plaukstas kanāla sindroms ar tirpšanu īkšķa, rādītāja un vidējā pirksta rajonā
• Cīpslas apvalka iekaisums pēc pārslodzes
• Lecošais pirksts ar aizķeršanos un klikšķi
• Cīpslas pārgriezums ar pirksta saliekšanas zudumu
• Vidējā nerva saspiešana zem muskuļa cīpslainā loka

Pirmā izvēle mūsdienās ir ultrasonogrāfija, jo to var veikt dinamiski: pacients kustina pirkstu, un ārsts reāllaikā redz, vai cīpsla slīd un vai tā nav pārtrūkusi. Tā ļauj arī izmērīt vidējā nerva šķērsgriezuma laukumu plaukstas kanāla ieejā.

Magnētiskā rezonanse noder sarežģītos gadījumos, pēc traumas un pirms atkārtotas operācijas. Nervu vadītspējas izmeklēšana ar elektromiogrāfiju palīdz apstiprināt un novietot nerva bojājumu, bet pašu muskuļu skata nedod. Parastais rentgenuzņēmums šeit noder tikai kaulu izmaiņu izslēgšanai.

Visbiežākā kļūda ir nepareizs tests. Ja pārējie pirksti netiek noturēti taisni, saliekšanu veic dziļais saliecējs, un bojāta virspusējā saliecēja cīpsla paliek nepamanīta.

Otrā sajaukšana ir plaukstas kanāla sindroma un kakla nervu saknes bojājuma starpā. Kanāla sindromā tirpšana ir plaukstā, pastiprinās naktīs un liek cilvēkam kratīt roku. Sestās kakla saknes bojājumā sāpes nāk no kakla, izstaro pa rokas ārējo malu un pastiprinās, griežot galvu.

Trešā sajaukšana ir starp lecošo pirkstu un Dipitrēna kontraktūru. Lecošajā pirkstā ir klikšķis un aizķeršanās, bet pirkstu var iztaisnot ar otras rokas palīdzību. Dipitrēna gadījumā plaukstā jūtams ciets valnis, pirksts pakāpeniski nostiprinās saliektā stāvoklī, un iztaisnot to nav iespējams.

Vairākiem cilvēkiem mazā pirkstiņa virspusējā saliecēja daļa nedarbojas patstāvīgi, un tā ir viena no biežākajām muskuļu anatomijas variācijām cilvēka ķermenī. Tas nav bojājums, un to ir svarīgi zināt, lai testa rezultātu nesajauktu ar cīpslas plīsumu.

Otra praktiska nianse ir tā, ka šī muskuļa cīpslu ķirurgi bieži izmanto kā aizdevēju. Ja bojāts nervs un zudusi kāda cita kustība, ceturtā pirksta virspusējā saliecēja cīpslu var pārvietot un piešūt citā vietā, piemēram, lai atjaunotu īkšķa pretnostatīšanu. Roka to pacieš tāpēc, ka dziļais saliecējs turpina pirkstu saliekt.

Trešā nianse skar mūziķus un cilvēkus, kuru darbs prasa ļoti precīzu pirkstu neatkarību. Kaut arī anatomiski katram pirkstam ir savs muskuļa vēders, praksē starp cīpslām mēdz būt saistaudu tiltiņi, un ceturtā pirksta neatkarība gandrīz vienmēr ir vismazākā. Tas nav treniņa trūkums, bet uzbūves īpatnība.