Kas ir starpkondilārais pacēlums?

Ceļa locītava ir viena no vismazāk kaulaini stabilajām locītavām organismā: gandrīz plakans plato pret diviem apaļiem kondiļiem. Stabilitāti galvenokārt nodrošina saites, meniski un muskuļi, bet starpkondilārais pacēlums pievieno kaulainu ierobežojumu tieši viduslīnijā.

Kad ceļš tiek noslogots un vienlaikus pagriezts, augšstilba kaula kondiļu iekšējās malas atduras pret pacēluma bumbulīšiem. Tas ierobežo sāniskās nobīdes un palīdz noturēt griešanās asi ceļa vidū.

Turklāt pacēlums kalpo kā anatomiska robežzīme, kas atdala priekšējo un aizmugurējo starpkondilāro laukumu, un ķirurgi to izmanto kā atskaites punktu, veidojot kanālus krustenisko saišu rekonstrukcijā.

Bērniem un pusaudžiem kauls vēl nav pilnībā nobriedis, un saite bieži ir izturīgāka par kaulu, pie kura tā piestiprinās. Tāpēc griezienveida trauma, kas pieaugušajam pārrautu priekšējo krustenisko saiti, bērnam biežāk noplēš kaula gabaliņu starpkondilārā pacēluma apvidū. Šādu bojājumu sauc par stilba kaula pacēluma atrāvuma lūzumu, un tas ir viens no gadījumiem, kad lūzums pēc būtības ir saites trauma.

Tipiskā gaita ir šāda: strauja pagrieziena vai kritiena brīdī atskan vai tiek sajusts kraukšķis, ceļš dažu stundu laikā stipri uztūkst, kustība kļūst sāpīga, un bieži nav iespējams ceļgalu pilnībā iztaisnot, jo atrautais kaula gabaliņš iesprūst starp kauliem.

Otrs, pilnīgi citāds konteksts ir ceļa artroze. Nodiluma gadījumā rentgenā bumbulīši kļūst asāki un izteiktāki. Tas nav lūzums un nav bīstams pats par sevi, bet ir viena no agrīnākajām pazīmēm, ka locītavā notiek pārbūve.

Ceļš, kas dažu stundu laikā pēc traumas stipri uztūkst, gandrīz vienmēr nozīmē asiņošanu locītavā, un tas ir iemesls doties pie ārsta tajā pašā vai nākamajā dienā. Tāpat izmeklēšana nepieciešama, ja pēc traumas ceļgalu nevar pilnībā iztaisnot vai saliekt, ja tas iesprūst, ja balstoties tas padodas vai ja sāpes neļauj uzkāpt uz kājas.

Ar šādām traumām nodarbojas traumatologs ortopēds, bērniem bērnu ortopēds. Diagnozi apstiprina ar rentgenu un bieži papildina ar magnētisko rezonansi, lai novērtētu saites un meniskus.

Visbiežāk starpkondilāro pacēlumu jauc ar augšstilba kaula starpkondilāro bedri (fossa intercondylaris), kas atrodas tieši pretī tam, augšstilba kaula apakšgala aizmugurē. Vienkārši jāatceras, ka pacēlums ir apakšējā kaulā un ir izcilnis, bet bedre ir augšējā kaulā un ir iedobums; tie viens otru papildina kā tapa un ligzda.

Otra sajaukšana ir ar stilba kaula bumbuli (tuberositas tibiae). Tas atrodas kaula priekšpusē, zem ceļa skriemeļa, ir viegli sataustāms caur ādu, un pie tā piestiprinās ceļa skriemeļa saite. Tieši tur augošiem bērniem rodas sāpes, sportojot. Starpkondilārais pacēlums turpretī atrodas locītavas iekšienē, un to ne sataustīt, ne redzēt no ārpuses nav iespējams.

Nosaukums pats ir visērtākā atceres zīme: „starpkondilārs“ nozīmē tikai un vienīgi „starp kondiļiem“. Ja saproti, kuri divi kondiļi ir domāti, uzreiz zini, par kuru kaulu ir runa.