Kas ir starpene?

Aizmugurējais jeb anālais trīsstūris ir samērā vienkāršs: tā centrā atrodas tūpļa atvere ar slēdzējmuskuļiem, bet abās pusēs plašas, ar taukaudiem pildītas bedres. Šie taukaudi ļauj tūpļa kanālam izplesties, bet vienlaikus ir laba augsne infekcijai.

Priekšējais jeb uroģenitālais trīsstūris ir sarežģītāks. To šķērso blīva saistaudu plātne, kas dala apvidu divos stāvos. Dziļākajā stāvā atrodas urīnizvadkanāla slēdzējmuskulis, virspusējā stāvā dzimumlocekļa vai klitora saknes daļas un tās klājošie muskuļi.

Tieši virspusējā stāva muskuļi nodrošina erekcijas uzturēšanu un piedalās orgasma refleksā, kas izskaidro, kāpēc šī apvidus traumas vai operācijas var ietekmēt dzimumfunkciju.

Starp maksts vai dzimumlocekļa pamatni un tūpļa atveri atrodas blīvs saistaudu un muskuļu sajaukums, ko sauc par starpenes ķermeni. Tajā satiekas vairāku muskuļu šķiedras: virspusējie un dziļie šķērsmuskuļi, tūpļa ārējais slēdzējmuskulis, muskuļi, kas apņem dzimumorgānu pamatni, un daļa no iegurņa pamatnes muskuļa.

Funkcionāli tas darbojas kā atslēgas akmens velvē: pie tā piestiprinās spēki no vairākiem virzieniem, un, ja mezgls tiek pārrauts, visa konstrukcija zaudē stingrību.

Tieši tāpēc dzemdību traumas, kas skar šo mezglu, var vēlāk izpausties kā iegurņa orgānu noslīdēšana vai gāzu un vēdera izejas nenoturēšana. Un tieši tāpēc dzemdību speciālisti šuj plīsumus rūpīgi pa slāņiem, nevis tikai ādu.

Galvenais starpenes nervs ir kaunuma nervs, kas nāk no krustu pinuma apakšējām saknēm. Tas apliecas ap sēžas kaula dzelksni un tālāk iet pa kanālu iegurņa sienā, atdodot zarus tūpļa slēdzējmuskulim, starpenes muskuļiem un dzimumorgānu ādai.

Līdzās nervam iet iekšējā kaunuma artērija un vēna. Šī kopīgā gaita nozīmē, ka viena vieta var radīt sarežģītus simptomus: nerva saspiešana tajā rada sāpes, dedzināšanu un nejutīgumu, kas pastiprinās sēžot un mazinās stāvot vai guļot uz sāniem.

Tieši šī anatomija izskaidro ilgstošas riteņbraukšanas radīto nejutīgumu starpenē. Šaurs, ciets sēdeklis spiež tieši uz to vietu, kur nervs un asinsvadi iznāk virspusē, un ilgstoša spiediena atkārtošana var radīt noturīgas sūdzības.

• Kaunuma nervs nodrošina gan jutību, gan slēdzējmuskuļu kontroli.
• Iekšējā kaunuma artērija apgādā ādu, muskuļus un dzimumorgānu asinīm bagātos audus.
• Nerva blokādi izmanto sāpju mazināšanai dzemdībās un dažās operācijās.
• Ilgstošs spiediens no sēdekļa var izraisīt nejutīgumu un sāpes.
• Nerva bojājums dzemdībās var ietekmēt noturēšanas funkciju.

Pirmais uzdevums ir atbalsts. Kopā ar iegurņa pamatnes muskuļiem starpene notur urīnpūsli, zarnu un sievietei dzemdi pret gravitāciju un pret spiedienu, kas rodas, klepojot, ceļot vai smejoties.

Otrais uzdevums ir noturēšana. Slēdzējmuskuļi darbojas gan apzināti, gan bez gribas līdzdalības, un tos koordinē refleksi, kas pielāgo spiedienu slodzei. Tieši tādēļ iegurņa pamatnes vingrinājumi palīdz gan pēc dzemdībām, gan pēc prostatas operācijām.

Trešais uzdevums ir dzimumfunkcija: muskuļu saraušanās uztur asiņu piepildījumu dzimumorgānu audos un piedalās orgasma refleksā. Ceturtais, sievietei, ir dzemdību ceļa daļas veidošana, kurā audiem jāspēj ievērojami izstiepties un pēc tam atgriezties.

Dzemdībās starpenes audi izstiepjas vairākkārt vairāk nekā jebkurā citā dzīves situācijā. Daļai sieviešu tie izstiepjas bez bojājuma, daļai rodas plīsums, ko iedala pakāpēs pēc dziļuma, sākot no ādas un beidzot ar tūpļa slēdzējmuskuļa un gļotādas iesaisti.

Iegriezumu jeb epiziotomiju mūsdienās neveic rutīnas kārtībā, bet tikai konkrētu indikāciju gadījumā, un, ja veic, parasti slīpi uz sāniem, nevis taisni uz leju, lai pasargātu slēdzējmuskuli.

Pēc dzemdībām svarīga ir brūces kopšana, sāpju kontrole un pakāpeniska iegurņa pamatnes atjaunošana. Ja pēc dzīšanas saglabājas gāzu vai vēdera izejas nenoturēšana, sāpes dzimumaktā vai smaguma sajūta, tas nav jāpacieš klusējot: šādos gadījumos palīdz ginekologs un iegurņa pamatnes fizioterapeits.

1. Dzemdību laikā audu atbalstīšana un kontrolēta galviņas iznākšana.
2. Plīsuma pakāpes novērtēšana tūlīt pēc dzemdībām.
3. Šūšana pa slāņiem, atjaunojot muskuļus, nevis tikai ādu.
4. Sāpju kontrole, higiēna un zarnu darbības atvieglošana dzīšanas laikā.
5. Pakāpeniska iegurņa pamatnes vingrinājumu atsākšana.
6. Atkārtots izvērtējums, ja saglabājas noturēšanas vai sāpju problēmas.

Biežākie iemesli ir tūpļa apvidus slimības: plaisa, hemoroīdi, abscess vai fistula. Abscess šajā apvidū parasti dod pieaugošas, pulsējošas sāpes, pietūkumu un drudzi, un to ārstē ķirurģiski, nevis ar antibiotikām vien.

Atsevišķi jāizceļ strauji progresējoša mīksto audu infekcija, kas skar tieši starpenes apvidu. Tā ir reta, bet dzīvībai bīstama: sāpes ir nesamērīgi stipras salīdzinājumā ar redzamajām izmaiņām, āda maina krāsu, pievienojas drudzis un vispārēja stāvokļa pasliktināšanās. Šajā gadījumā jāsauc neatliekamā palīdzība, jo ārstēšana ir steidzama operācija.

Hroniskas sāpes bez redzamām izmaiņām biežāk saistītas ar nerva kairinājumu vai iegurņa pamatnes muskuļu pārspriegumu. Šādas sūdzības vērtē urologs, ginekologs, proktologs un iegurņa pamatnes fizioterapeits, bieži kopā.

• Tūpļa plaisa ar asām sāpēm vēdera izejas laikā.
• Perianāls vai dziļāks abscess ar pietūkumu un drudzi.
• Fistula ar atkārtotu strutainu izdalīšanos.
• Kaunuma nerva kairinājums ar sēdot pastiprinošām sāpēm.
• Iegurņa pamatnes muskuļu pārspriegums bez redzamām izmaiņām.
• Dzemdību plīsuma sekas ar noturēšanas traucējumiem.

Izmeklēšana sākas ar apskati un taustīšanu, kas bieži jau dod atbildi, īpaši abscesa vai plaisas gadījumā. Papildus veic rektālu izmeklēšanu, sievietēm arī ginekoloģisku izmeklēšanu, vērtējot muskuļu tonusu, sāpīgumu un noslīdējumu.

Slēdzējmuskuļa uzbūvi parāda tūpļa iekšējā ultrasonogrāfija, bet sarežģītas fistulas un dziļus procesus vislabāk attēlo magnētiskā rezonanse. Muskuļu un nervu darbību var novērtēt ar elektromiogrāfiju un specializētiem spiediena mērījumiem.

Praktisks ieteikums: šī apvidus sūdzības bieži tiek atliktas kauna dēļ, un tieši tas novēlo ārstēšanu. Anatomiski šeit blakus atrodas vairāku specialitāšu teritorijas, tāpēc pareizais pirmais solis parasti ir ģimenes ārsts, kas nosūta pie atbilstošā speciālista.

Pirmā neskaidrība ir jēdzieniska: starpene nav tas pats, kas iegurņa pamatne. Iegurņa pamatne ir muskuļu plātne, kas atrodas augstāk un noslēdz iegurni no iekšpuses; starpene ir viss apvidus zem tās, ieskaitot ādu, taukaudus, muskuļus un ārējos dzimumorgānus.

Otra neskaidrība rodas, kad sāpes tūpļa apvidū automātiski tiek uzskatītas par hemoroīdiem. Asas sāpes vēdera izejas laikā biežāk liecina par plaisu, pieaugošas sāpes ar pietūkumu par abscesu, bet nesāpīga asiņošana par hemoroīdiem. Pašārstēšanās bez diagnozes var novilcināt nepieciešamo iejaukšanos.

Trešā ir starp nervu izcelsmes sāpēm un muskuļu pārspriegumu. Abos gadījumos izmeklējumos redzamu izmaiņu var nebūt, taču ārstēšanas pieeja atšķiras, un tieši tāpēc svarīgs ir detalizēts sāpju apraksts: kad tās parādās, kā mainās sēžot un guļot.